Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissati’’.

‘‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi devate;

Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’’.

‘‘Kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi;

Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasi’’.

‘‘Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso;

Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṃ me nikhaṇaṃ vane’’.

‘‘Na badhiro na mūgosmi, na pakkho na ca vīkalo [napi paṅgulo (sī. pī.), na ca piṅgalo (syā.)];

Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’.

‘‘Ūrū bāhuṃ [bāhū (sī. ka.)] ca me passa, bhāsitañca suṇohi me;

Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’.

‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu [ādu (sī.), ādū (syā.)] sakko purindado;

Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.

‘‘Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;

Kāsirañño ahaṃ putto, yaṃ kāsuyā nikhaññasi [nighaññasi (sī. pī.), nikhañchasi (?)].

Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.

‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;

Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho [mittadūbho (sī. pī.)] hi pāpako.

Yathā chāyūpago poso, evaṃ tvamasi sārathi;

Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.

Bahū naṃ upajīvanti, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti, nigame rājadhāniyo;

Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Nāssa corā pasāhanti [pasahanti (sī. syā. pī.)], nātimaññanti khattiyā [nātimaññeti khattiyo (sī. syā. pī.)];

Sabbe amitte tarati, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Akkuddho sagharaṃ eti, sabhāyaṃ [sabhāya (sī. syā. pī.)] paṭinandito;

Ñātīnaṃ uttamo hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Sakkatvā sakkato hoti, garu hoti sagāravo [garuko hoti gāravo (ka.)];

Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Pūjako labhate pūjaṃ, vandako paṭivandanaṃ;

Yaso kittiñca pappoti, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Aggi yathā pajjalati, devatāva virocati;

‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;

Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro;

Cuto patiṭṭhaṃ labhati, yo mittānaṃ na dubbhati.

‘‘Virūḷhamūlasantānaṃ, nigrodhamiva māluto;

Amittā nappasāhanti, yo mittānaṃ na dubbhati’’.

‘‘Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;

Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi’’.

Yaṃ me adhammacariyāya, rajjaṃ labbhetha sārathi’’.

‘‘Puṇṇapattaṃ maṃ lābhehi [palābhehi (sī. pī.)], rājaputta ito gato;

Pitā mātā ca me dajjuṃ, rājaputta tayī gate.

‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;

Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.

‘‘Hatthārohā [hatthārūhā (sī. pī.) evamuparipi] anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;

Tepi attamanā dajjuṃ [tepi dajjuṃ patītāme (sī. pī.)], rājaputta tayī gate.

Upāyanāni me dajjuṃ, rājaputta tayī gate’’.

‘‘Pitu mātu cahaṃ catto, raṭṭhassa nigamassa ca;

‘‘Anuññāto ahaṃ matyā, sañcatto pitarā mahaṃ;

Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye.

‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;

Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.

‘‘Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;

Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’.

‘‘Evaṃ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi [ca so (syā. ka.)];

Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā’’.

‘‘Nāhaṃ asandhitā [asatthitā (sī.)] pakkho, na badhiro asotatā;

Nāhaṃ ajivhatā mūgo, mā maṃ mūgamadhārayi [mūgo adhārayi (sī.)].

‘‘Purimaṃ sarāmahaṃ jātiṃ, yattha rajjamakārayiṃ;

Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ.

Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṃ [apaccasiṃ (syā.), apaccayiṃ (pī.)].

‘‘Tassa rajjassahaṃ bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ [rajjebhisecayuṃ (syā. ka.)];

Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṃ tadā.

‘‘Ucchaṅge maṃ nisādetvā, pitā atthānusāsati;

Ekaṃ hanatha bandhatha, ekaṃ khārāpatacchikaṃ [kharāpaticchakaṃ (syā.), kharāpaṭicchakaṃ (ka.)];

Ekaṃ sūlasmiṃ uppetha [appetha (sī.), ubbetha (syā.), accetha (pī.)], iccassa manusāsati.

Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato;

Sake muttakarīsasmiṃ, acchāhaṃ samparipluto.

‘‘Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;

Komaṃ [ko taṃ (sī. pī.)] jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.

‘‘Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā;

Komaṃ [ko taṃ (sī. pī.)] jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.

Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.

‘‘Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;

Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’.

‘‘Ahampi pabbajissāmi, rājaputta tavantike;

Avhāyassu [avhayassu (sī. pī.)] maṃ bhaddante, pabbajjā mama ruccati’’.

‘‘Rathaṃ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi;

Anaṇassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ’’.

‘‘Yadeva tyāhaṃ vacanaṃ, akaraṃ bhaddamatthu te;

Tadeva me tvaṃ vacanaṃ, yācito kattumarahasi.

Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā’’.

‘‘Karomi tetaṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi;

‘‘Ehi samma nivattassu, kusalaṃ vajjāsi ñātinaṃ;

Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandanaṃ’’.

Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;

Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṃ upāgami.

‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;

Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṃ udikkhati.

‘‘Ayaṃ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṃ;

Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano.

‘‘Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino;

Āgataṃ sārathiṃ disvā, nihantvā mama atrajaṃ.

‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;

Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṃ [rodantī paripucchati (sī. pī.), rodantī naṃ paripucchati (syā.)].

‘‘Kinnu mūgo kiṃ nu pakkho, kinnu so vilapī tadā;

Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi sārathi.

‘‘Kathaṃ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi;

Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi pucchito’’.

Yaṃ me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’.

‘‘Abhayaṃ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi;

‘‘Na so mūgo na so pakkho, visaṭṭhavacano ca so;

Rajjassa kira so bhīto, akarā [akarī (sī. pī.)] ālaye bahū.

Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpattha nirayaṃ bhusaṃ.

‘‘Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayi;

Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so.

‘‘Tassa rajjassa so bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ;

Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā.

‘‘Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā;

Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati.

‘‘Sace tvaṃ daṭṭhukāmāsi, rājaputtaṃ [rājaputti (sī.)] tavatrajaṃ;

Ehi taṃ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo’’.

‘‘Yojayantu rathe asse, kacchaṃ nāgāna [nāgāni (syā. ka.)] bandhatha;

Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vādantu [vadantu (sī.), nadantu (syā. ka.), vadataṃ (pī.)] ekapokkharā.

‘‘Vādantu [nadantu (sī. syā. pī.)] bherī sannaddhā, vaggū vādantu dundubhī;

Negamā ca maṃ anventu, gacchaṃ puttanivedako [nivādako (syā. ka.)].

‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;

Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako [nivādako (syā. ka.)].

‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;

‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;

Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako’’ [nivādako (syā. ka.)].

‘‘Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane;

Rājadvāraṃ upāgacchuṃ, yuttā deva ime hayā’’.

‘‘Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā;

Kise thūle vivajjetvā, saṃsaṭṭhā yojitā hayā’’.

Itthāgāraṃ ajjhabhāsi [abhāsatha (ka.)], sabbāva anuyātha maṃ.

‘‘Vālabījanimuṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañca paṇḍaraṃ;

Upādhi rathamāruyha [upādirathamāruyha (sī.), upādhī rathamāruyha (syā.)], suvaṇṇehi alaṅkatā.

‘‘Tato sa [ca (sī. syā. pī.)] rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṃ;

Khippameva upāgacchi, yattha sammati temiyo.

‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, jalantamiva tejasā;

Khattasaṅghaparibyūḷhaṃ [paribbūḷhaṃ (sī.)], temiyo etadabravi’’.

‘‘Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;

Sabbā ca [kaccinnu (sī. pī.)] rājakaññāyo, arogā mayha mātaro’’.

‘‘Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṃ;

Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro’’.

‘‘Kacci amajjapo [kaccissa’majjapo (sī. pī.)] tāta, kacci te suramappiyaṃ;

‘‘Amajjapo ahaṃ putta, atho me suramappiyaṃ;

Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano’’.

‘‘Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;

Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā’’.

‘‘Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;

Atho me byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā’’ [sarīrassupatāpiyā (syā. ka.)].

‘‘Kacci antā ca te phītā, majjhe ca bahalā tava;

Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṃ’’ [paṭisaṇṭhitaṃ (syā. ka.)].

‘‘Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama;

Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṃ me paṭisanthataṃ’’.

Patiṭṭhapentu [patiṭṭhāpentu (sī. syā. pī.)] pallaṅkaṃ, yattha rājā nisakkati’’.

‘‘Idheva te nisīdassu [nisinnassa (sī. syā. pī.), nisinnassu (ka.)], niyate paṇṇasanthare;

Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu [pakkhālayantu (sī.), pakkhālayanti (pī.)] te’’.

‘‘Idampi paṇṇakaṃ mayhaṃ, randhaṃ rāja aloṇakaṃ;

Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato’’ [āgato (sī. syā.)].

Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ’’.

‘‘Accherakaṃ maṃ paṭibhāti, ekakampi rahogataṃ;

‘‘Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare;

Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.

‘‘Na ca nettiṃsabandhā [nettisabaddhā (sī. pī.)] me, rājarakkhā upaṭṭhitā;

Tāya me sukhaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.

‘‘Atītaṃ nānusocāmi, nappajappāmināgataṃ [nappajappāma’nāgataṃ (sī. syā. pī.)];

Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati.

‘‘Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;

Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’.

‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;

Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.

‘‘Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;

Tā putta paṭipajjassu [tāsu putte paṭipajja (ka.)], tvaṃ no rājā bhavissasi.

‘‘Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo [caturitthiyo (sī. pī.)];

Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.

Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.

‘‘Yuvā ca daharo cāsi [cāpi (syā. ka.)], paṭhamuppattiko [paṭhamuppattito (sī. pī.)] susu;

Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi’’.

‘‘Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;

‘‘Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;

Brahmacariyaṃ carissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.

‘‘Passāmi vohaṃ daharaṃ, amma tāta vadantaraṃ [vadaṃ naraṃ (sī.)];

Kicchāladdhaṃ piyaṃ puttaṃ, appatvāva jaraṃ mataṃ.

‘‘Passāmi vohaṃ dahariṃ, kumāriṃ cārudassaniṃ;

Navavaṃsakaḷīraṃva, paluggaṃ jīvitakkhayaṃ [jīvitakkhaye (sī. pī.)].

Tattha ko vissase poso, daharomhīti jīvite.

‘‘Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṃ siyā;

Appodakeva macchānaṃ, kiṃ nu komārakaṃ [komārataṃ (ka.)] tahiṃ.

‘‘Niccamabbhāhato loko, niccañca parivārito;

Amoghāsu vajantīsu, kiṃ maṃ rajjebhisiñcasi’’ [rajjena siñcasi (sī. pī.)].

‘‘Kena mabbhāhato loko, kena ca parivārito;

Kāyo amoghā gacchanti, taṃ me akkhāhi pucchito’’.

‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;

Ratyo amoghā gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya.

‘‘Yathāpi tante vitate [vitante (syā. ka.)], yaṃ yadevūpaviyyati [yaṃ yaṃ devūpaviyyati (sī. pī.)];

Appakaṃ hoti vetabbaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.

‘‘Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje;

Evaṃ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino’’.

‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;

Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.

‘‘Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;

Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.

‘‘Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo;

Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.

‘‘Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;

Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.

‘‘Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu;

Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.

‘‘Koṭṭhāgārañca kosañca, vāhanāni balāni ca;

Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.

‘‘Gomaṇḍalaparibyūḷho, dāsisaṅghapurakkhato;

Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi’’.

Kiṃ yobbanena jiṇṇena [ciṇṇena (sī. pī.), vaṇṇena (ka.)], yaṃ jarāyābhibhuyyati [yaṃ jarā abhihessati (sī. pī.)].

‘‘Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā rati kā dhanesanā;

‘‘Yohaṃ [sohaṃ (sī. pī.)] evaṃ pajānāmi, maccu me nappamajjati;

Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.

Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.

‘‘Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahū janā;

Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahū janā.

‘‘Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Na hi no saṅkaraṃ [saṅgaraṃ (sī. pī.) ma. ni. 3.272] tena, mahāsenena maccunā.

‘‘Corā dhanassa patthenti, rājamuttosmi bandhanā;

Ehi rāja nivattassu, nāhaṃ rajjena matthiko’’ti.

Mūgapakkhajātakaṃ paṭhamaṃ.

539. Mahājanakajātakaṃ (2)

‘‘Koyaṃ majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe;

Kaṃ [kiṃ (syā. ka.)] tvaṃ atthavasaṃ ñatvā, evaṃ vāyamase bhusaṃ’’.

‘‘Nisamma vattaṃ lokassa, vāyāmassa ca devate;

Tasmā majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe’’.

‘‘Gambhīre appameyyasmiṃ, tīraṃ yassa na dissati;

Mogho te purisavāyāmo, appatvāva marissasi’’.

Karaṃ purisakiccāni, na ca pacchānutappati’’.

‘‘Apāraṇeyyaṃ yaṃ kammaṃ, aphalaṃ kilamathuddayaṃ;

Tattha ko vāyamenattho, maccu yassābhinippataṃ’’ [yassābhinipphataṃ (syā.)].

Na rakkhe attano pāṇaṃ, jaññā so yadi hāpaye.

‘‘Adhippāyaphalaṃ eke, asmiṃ lokasmi devate;

Payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā.

Sannā aññe tarāmahaṃ, tañca passāmi santike.

‘‘So ahaṃ vāyamissāmi, yathāsatti yathābalaṃ;

Gacchaṃ pāraṃ samuddassa, kassaṃ [kāsaṃ (sī. pī.)] purisakāriyaṃ’’.

‘‘Yo tvaṃ evaṃ gate oghe, appameyye mahaṇṇave;

Dhammavāyāmasampanno, kammunā nāvasīdasi;

So tvaṃ tattheva gacchāhi, yattha te nirato mano’’.

Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.

‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.

‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.

‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.

‘‘Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;

Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccumupabbajanti [maccumuppajjanti (syā.)].

‘‘Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;

Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā’’.

‘‘Aporāṇaṃ [apurāṇaṃ (sī. pī.)] vata bho rājā, sabbabhummo disampati;

Nājja nacce [na ca nacce (ka.)] nisāmeti, na gīte kurute mano.

‘‘Na mige [mage (ka.)] napi uyyāne, napi haṃse udikkhati;

Mūgova tuṇhimāsīno, na atthamanusāsati’’.

Kassa [kesaṃ (sī. pī.)] nu ajja ārāme, daharā vuddhā ca acchare.

Ye ussukamhi lokamhi, viharanti manussukā.

‘‘Te chetvā maccuno jālaṃ, tataṃ [tantaṃ (sī. syā. pī.), taṃ taṃ (ka.)] māyāvino daḷaṃ;

Chinnālayattā [santālayantā (syā. ka.)] gacchanti, ko tesaṃ gatimāpaye’’ [nesaṃ gati pāpaye (ka.)].

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ [midhilaṃ (ka.)] phītaṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu [kadāssu (sī. pī.), kadāsu (syā.)] bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, visālaṃ sabbatopabhaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, bahupākāratoraṇaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattaṃ mahāpathaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattantarāpaṇaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, gavassarathapīḷitaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, uyyānavanamāliniṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, pāsādavanamāliniṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Māpitaṃ somanassena, vedehena yasassinā;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ vedehe phīte, nicite dhammarakkhite;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ [kadā antepuraṃ (sī. pī.)] rammaṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sudhāmattikalepanaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sucigandhaṃ manoramaṃ;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, vibhatte bhāgaso mite;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sudhāmattikalepane;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sucigandhe manorame;

‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, litte candanaphosite;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ soṇṇapallaṅke [suvaṇṇapallaṅke (sī. syā. pī.)], gonake cittasanthate;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] ‘‘Kadāhaṃ maṇipallaṅke, gonake cittasanthate;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā [cakkavākūpakūjitā (sī. pī.)];

Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ hatthigumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;

Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ rathaseniyo, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ sovaṇṇarathe, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ sajjhurathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ goṇarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ ajarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ meṇḍarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ migarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;

Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.

‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Nīlavammadhare sūre, tomaraṅkusapāṇine [pāṇino (syā. ka.)];

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Nīlavammadhare sūre, illiyācāpadhārine [dhārino (syā. ka.)];

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ rathārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;

Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine [kalāpino (syā. ka.)];

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] ‘‘Kadāhaṃ dhanuggahe ca, sabbālaṅkārabhūsite;

Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].

‘‘Kadāhaṃ rājaputte ca, sabbālaṅkārabhūsite;

Citravammadhare sūre, kañcanāveḷadhārine;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ ariyagaṇe ca, vatavante [vatthavante (sī. syā. pī.)] alaṅkate;

Haricandanalittaṅge, kāsikuttamadhārine;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Pītavammadhare sūre, purato gacchamāline [gacchamālino (syā. ka.)];

‘‘Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ [kadā (sī. pī.)] sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ hatthigumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ assagumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ rathasenī, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ soṇṇarathā [sovaṇṇarathā (pī. ka.)], sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

‘‘Kadāssu maṃ sajjhurathā, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ assarathā, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ goṇarathā, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ ajarathā, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

‘‘Kadāssu maṃ meṇḍarathā, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ migarathā, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ hatthārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Nīlavammadharā sūrā, tomaraṅkusapāṇino;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

Nīlavammadharā sūrā, illiyācāpadhārino;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ dhanuggahā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;

‘‘Kadāssu maṃ rājaputtā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Citravammadharā sūrā, kañcanāveḷadhārino;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ ariyagaṇā, vatavantā alaṅkatā;

Haricandanalittaṅgā, kāsikuttamadhārino;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ amaccagaṇā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Pītavammadharā sūrā, purato gacchamālino [gacchamālinī (syā. ka.)];

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;

Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.

Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ paṃsukūlānaṃ, ujjhitānaṃ [ujjhiṭṭhānaṃ (ka.)] mahāpathe;

Saṅghāṭiṃ dhārayissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ sattāhasammeghe [sattāhaṃ meghe (sī. syā.)], ovaṭṭho allacīvaro;

Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

Anapekkho gamissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ giriduggesu, pahīnabhayabheravo;

Adutiyo gamissāmi [viharissāmi (sī. pī.)], taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ vīṇaṃ varujjako [vīṇarujjako (syā.), vīṇaṃ virujjako (ka.)], sattatantiṃ manoramaṃ;

Cittaṃ ujuṃ karissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.

‘‘Kadāhaṃ rathakārova, parikantaṃ upāhanaṃ;

Kāmasaññojane checchaṃ [chetvā (ka.)], ye dibbe ye ca mānuse’’.

‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.

‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.

‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.

Hitvā sampaddavī [sampaddayī (sī.)] rājā, pabbajjāya purakkhato.

‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;

Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.

‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;

Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato’’.

‘‘Hitvā satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;

Aggahī mattikaṃ pattaṃ, taṃ dutiyābhisecanaṃ’’.

‘‘Bhesmā [vesmā (sī.), bhiṃsā (pī.), bhīsā (ka.)] aggisamā jālā, kosā ḍayhanti bhāgaso;

Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.

Ajinaṃ daṇḍabhaṇḍañca, lohaṃ kāḷāyasaṃ bahū;

Ehi rāja nivattassu, mā tetaṃ vinasā dhanaṃ’’ [vinassā dhanaṃ (syā. ka.)].

‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;

Mithilāya dayhamānāya, na me kiñci adayhatha’’.

Ehi rāja nivattassu, mā raṭṭhaṃ vinasā idaṃ’’.

‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;

Raṭṭhe vilumpamānamhi, na [mā (ka.)] me kiñci ahīratha.

Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā’’.

‘‘Kimheso mahato ghoso, kā nu gāmeva kīḷiyā [gāme kilīliyā (sī.)];

Samaṇa teva [samaṇaññeva (sī. pī.), samaṇatveva (syā.)] pucchāma, kattheso abhisaṭo jano’’.

‘‘Mamaṃ ohāya gacchantaṃ, ettheso abhisaṭo jano;

Sīmātikkamanaṃ yantaṃ, munimonassa pattiyā;

Missaṃ nandīhi gacchantaṃ, kiṃ jānamanupucchasi’’.

‘‘Māssu tiṇṇo amaññittha [amaññittho (sī. syā. pī.)], sarīraṃ dhārayaṃ imaṃ;

Atīraṇeyya yamidaṃ [atīraṇeyyamidaṃ kammaṃ (sī. syā. pī.)], bahū hi paripanthayo’’.

‘‘Ko nu me paripanthassa, mamaṃ evaṃvihārino;

Yo neva diṭṭhe nādiṭṭhe, kāmānamabhipatthaye’’.

‘‘Niddā tandī vijambhitā, aratī bhattasammado;

Āvasanti sarīraṭṭhā, bahū hi paripanthayo’’.

‘‘Kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ, brāhmaṇa manusāsati [manusāsasi (sī.)];

Brāhmaṇa teva [brāhmaṇaññeva (sī.)] pucchāmi, ko nu tvamasi mārisa’’.

‘‘Nārado iti me nāmaṃ [nāmena (syā. ka.)], kassapo iti maṃ vidū;

Bhoto sakāsamāgacchiṃ, sādhu sabbhi samāgamo.

Yaṃ ūnaṃ [yadūnaṃ (sī. syā. pī.)] taṃ paripūrehi, khantiyā upasamena ca.

‘‘Pasāraya sannatañca, unnatañca pasāraya [pahāraya (syā. pī. ka.)];

‘‘Bahū hatthī ca asse ca, nagare janapadāni ca;

Hitvā janaka pabbajito, kapāle [kapalle (sī. pī.)] ratimajjhagā.

‘‘Kacci nu te jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;

Dubbhimakaṃsu janaka, kasmā te taṃ aruccatha’’.

Adhammena jine ñātiṃ, na cāpi ñātayo mamaṃ.

‘‘Disvāna lokavattantaṃ, khajjantaṃ kaddamīkataṃ;

Haññare bajjhare cettha, yattha sanno [satto (sī.)] puthujjano;

Etāhaṃ upamaṃ katvā, bhikkhakosmi migājina’’.

‘‘Ko nu te bhagavā satthā, kassetaṃ vacanaṃ suci;

Na hi kappaṃ vā vijjaṃ vā, paccakkhāya rathesabha;

Samaṇaṃ āhu vattantaṃ, yathā dukkhassatikkamo’’.

‘‘Na migājina jātucche, ahaṃ kañci kudācanaṃ;

Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, sakkatvā anupāvisiṃ’’.

‘‘Mahatā cānubhāvena, gacchanto siriyā jalaṃ;

Gīyamānesu gītesu, vajjamānesu vaggusu.

‘‘Tūriyatāḷasaṅghuṭṭhe [turiyatāḷitasaṅghuṭṭhe (sī. pī.)], sammatālasamāhite;

Sa migājina maddakkhiṃ, phaliṃ [phalaṃ (sī. pī. ka.)] ambaṃ tirocchadaṃ;

Haññamānaṃ [tujjamānaṃ (sī.), tudamānaṃ (syā.), taddamānaṃ (pī.), hatamānaṃ (ka.)] manussehi, phalakāmehi jantubhi.

Mūlaṃ ambassupāgacchiṃ, phalino nipphalassa ca.

Athekaṃ [athetaṃ (sī. pī.)] itaraṃ ambaṃ, nīlobhāsaṃ manoramaṃ.

‘‘Evameva nūnamhepi [nūna amhe (sī. pī.)], issare bahukaṇṭake;

Amittā no vadhissanti, yathā ambo phalī hato.

‘‘Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;

Dhanamhi dhanino hanti, aniketamasanthavaṃ;

Phalī ambo aphalo ca, te satthāro ubho mama’’.

‘‘Sabbo jano pabyādhito, rājā pabbajito iti;

Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.

‘‘Assāsayitvā janataṃ, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;

Puttaṃ rajje ṭhapetvāna, atha pacchā pabbajissasi’’.

Santi puttā videhānaṃ, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;

Te rajjaṃ kārayissanti, mithilāyaṃ pajāpati’’.

‘‘Ehi taṃ anusikkhāmi, yaṃ vākyaṃ mama ruccati;

Rajjaṃ tuvaṃ kārayasi [kārayantī (sī. syā. pī.)], pāpaṃ duccaritaṃ bahuṃ;

Kāyena vācā manasā, yena gacchasi [kañchisi (sī. pī.)] duggatiṃ.

‘‘Paradinnakena paraniṭṭhitena, piṇḍena yāpehi sa dhīradhammo’’.

Na tveva piṇḍaṃ luḷitaṃ anariyaṃ, kulaputtarūpo sappuriso na seve;

Tayidaṃ na sādhu tayidaṃ na suṭṭhu, sunakhucchiṭṭhakaṃ janaka bhuñjase tuvaṃ’’.

Ye keci bhogā idha dhammaladdhā, sabbo so bhakkho anavayoti [anavajjoti (sī. pī.)] vutto’’.

‘‘Kumārike upaseniye, niccaṃ niggaḷamaṇḍite;

Kasmā te eko bhujo janati, eko te na janatī bhujo’’.

‘‘Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukkā dunīvarā [dunīdhurā (sī. pī.)];

Saṅghātā [saṃghaṭṭā (syā. ka.)] jāyate saddo, dutiyasseva sā gati.

‘‘Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukko ekanīvaro [ekanīdhuro (sī. pī.)];

So adutiyo na janati, munibhūtova tiṭṭhati.

‘‘Vivādappatto [vivādamatto (pī.)] dutiyo, keneko vivadissati;

Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ’’.

‘‘Suṇāsi sīvali kathā [gāthā (sī. syā. pī.)], kumāriyā paveditā;

Pesiyā [pessiyā (sī. pī.)] maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.

Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.

‘‘Māvaca [neva (sī. pī.), mā ca (syā. ka.)] maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ [māhaṃ (sī. pī.)] bhariyāti vā puna’’;

‘‘Imameva kathayantā, thūṇaṃ nagarupāgamuṃ.

‘‘Koṭṭhake usukārassa, bhattakāle upaṭṭhite;

Tatrā ca so usukāro, (ekaṃ daṇḍaṃ ujuṃ kataṃ;) [( ) natthi bahūsu]

Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhati’’.

Yadekaṃ cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhasi’’.

Asampatvā paramaṃ [paraṃ (sī. pī.)] liṅgaṃ, nujubhāvāya kappati.

‘‘Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhato;

Sampatvā paramaṃ liṅgaṃ, ujubhāvāya kappati.

‘‘Vivādappatto [vivādamatto (pī.)] dutiyo, keneko vivadissati;

Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ’’.

‘‘Suṇāsi sīvali kathā [gāthā (sī. syā. pī.)], usukārena veditā;

Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.

‘‘Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;

Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.

‘‘Māvaca maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ bhariyāti vā puna’’;

Mahājanakajātakaṃ dutiyaṃ.

540. Suvaṇṇasāmajātakaṃ (3)

‘‘Ko nu maṃ usunā vijjhi, pamattaṃ udahārakaṃ [hārikaṃ (syā.), hāriyaṃ (ka.)];

Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṃ viddhā nilīyasi.

‘‘Na me maṃsāni khajjāni, cammenattho na vijjati;

Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha.

‘‘Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;

Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi’’.

‘‘Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;

Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.

‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;

Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ.

Pituno attano cāpi, nāmagottaṃ pavedaya’’.

‘‘Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṃ ñātayo;

Āmantayiṃsu jīvantaṃ, svajjevāhaṃ gato [svājjevaṅgato (syā.), svajjevaṅgate (ka.)] saye.

‘‘Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo;

Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto.

Āturo tyānupucchāmi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi.

‘‘Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;

Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha’’.

‘‘Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṃ;

Taṃ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisi’’.

‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;

Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.

‘‘Yato nidhiṃ parihariṃ, yato pattosmi yobbanaṃ;

Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.

‘‘Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane;

Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca.

(‘‘Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi;) [( ) natthi sī. syā. pī. potthakesu]

Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā mamaṃ’’ [utrāse so migo mamaṃ (sī. pī.)].

‘‘Na taṃ tasa [na taddasā (sī. pī.)] migo sāma, kiṃ tāhaṃ alikaṃ bhaṇe;

Kodhalobhābhibhūtāhaṃ, usuṃ te taṃ avassajiṃ [avissajiṃ (syā.)].

‘‘Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;

Udahāro nadiṃ gaccha, āgato migasammataṃ’’.

Tesāhaṃ udakāhāro, āgato migasammataṃ.

‘‘Atthi nesaṃ usāmattaṃ, atha sāhassa jīvitaṃ;

‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;

Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.

Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.

‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati [ruccati (ka.)];

Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati [avasussati (syā.)].

‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati [ruccati (ka.)];

Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati [avasussati (syā.)].

‘‘Uṭṭhānapādacariyāya [pāricariyāya (sī. pī.)], pādasambāhanassa ca;

Sāma tāta vilapantā, hiṇḍissanti brahāvane.

‘‘Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mamaṃ;

Yañca andhe na passāmi, maññe hissāmi [yañca hessāmi (sī. pī.), taṃ meṃ hissāmi (ka.)] jīvitaṃ’’.

‘‘Mā bāḷhaṃ paridevesi, sāma kalyāṇadassana;

Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.

‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;

Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.

‘‘Migānaṃ [magānaṃ (ka.)] vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;

Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.

‘‘Katamaṃ taṃ vanaṃ sāma, yattha mātāpitā tava;

Ito gantvā aḍḍhakosaṃ, tattha nesaṃ agārakaṃ;

Yattha mātāpitā mayhaṃ, te bharassu ito gato.

‘‘Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;

Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharassu brahāvane.

‘‘Añjaliṃ te paggaṇhāmi, kāsirāja namatthu te;

Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandanaṃ’’.

‘‘Idaṃ vatvāna so sāmo, yuvā kalyāṇadassano;

Mucchito visavegena, visaññī samapajjatha.

‘‘Sa rājā paridevesi, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;

Ajarāmarohaṃ āsiṃ, ajjetaṃ ñāmi [ajjahaññāmi (ka.)] no pure;

Sāmaṃ kālaṅkataṃ disvā, natthi maccussa nāgamo.

Svajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati.

‘‘Nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo;

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, cirarattāya kibbisaṃ.

‘‘Bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakārako;

Araññe nimmanussamhi, ko maṃ vattumarahati.

‘‘Sārayanti hi kammāni, gāme saṃgaccha māṇavā;

‘‘Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;

Raññova anukampāya, imā gāthā abhāsatha.

‘‘Āguṃ kira mahārāja, akari [akarā (sī.)] kamma dukkaṭaṃ;

Adūsakā pitāputtā, tayo ekūsunā hatā.

‘‘Ehi taṃ anusikkhāmi, yathā te sugatī siyā;

Dhammenandhe vane posa, maññehaṃ sugatī tayā.

Udakakumbhamādāya, pakkāmi dakkhiṇāmukho.

‘‘Kassa nu eso padasaddo, manussasseva āgato;

Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa.

‘‘Santañhi sāmo vajati, santaṃ pādāni neyati [uttahi (sī.)];

Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa’’.

‘‘Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;

Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.

‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;

Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ’’.

‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.

‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;

‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;

Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.

Anandhassevayaṃ sammā, nivāpo mayha khāyati’’.

‘‘Daharo yuvā nātibrahā, sāmo kalyāṇadassano;

Dīghassa kesā asitā, atho sūnagga [sonagga (ka.)] vellitā.

‘‘So have phalamāharitvā, ito ādāya [ādā (sī. pī.)] kamaṇḍaluṃ;

Nadiṃ gato udahāro, maññe na dūramāgato’’.

‘‘Ahaṃ taṃ avadhiṃ sāmaṃ, yo tuyhaṃ paricārako;

Yaṃ kumāraṃ pavedetha, sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ.

‘‘Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā;

Tesu lohitalittesu, seti sāmo mayā hato’’.

Hato sāmoti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati.

‘‘Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;

Hato sāmoti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati’’.

‘‘Pārike kāsirājāyaṃ, so sāmaṃ migasammate;

Kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpamicchimhā’’.

‘‘Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;

‘‘Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;

Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, akkodhaṃ āhu paṇḍitā’’.

‘‘Mā bāḷhaṃ paridevetha, hato sāmoti vādinā;

Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.

‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;

Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.

‘‘Migānaṃ vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;

Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane’’.

‘‘Nesa dhammo mahārāja, netaṃ amhesu kappati;

Rājā tvamasi amhākaṃ, pāde vandāma te mayaṃ’’.

‘‘Dhammaṃ nesāda bhaṇatha, katā apacitī tayā;

Pitā tvamasi [tvamahi (?)] amhākaṃ, mātā tvamasi pārike’’.

Añjaliṃ te paggaṇhāma, yāva sāmānupāpaya.

‘‘Tassa pāde samajjantā [pavaṭṭantā (pī.)], mukhañca bhujadassanaṃ;

Saṃsumbhamānā attānaṃ, kālamāgamayāmase’’.

‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;

Yattha sāmo hato seti, candova patito chamā.

Yattha sāmo hato seti, sūriyova patito chamā.

‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;

Yattha sāmo hato seti, paṃsunā patikuntito [kuṇṭhito (sī. syā. pī.) evamuparipi].

‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;

Yattha sāmo hato seti, idheva vasathassame’’.

‘‘Yadi tattha sahassāni, satāni niyutāni [nahutāni (sī. syā. pī.)] ca;

Nevamhākaṃ bhayaṃ koci, vane vāḷesu vijjati’’.

‘‘Tato andhānamādāya, kāsirājā brahāvane;

Hatthe gahetvā pakkāmi, yattha sāmo hato ahu.

‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;

Apaviddhaṃ brahāraññe, candaṃva patitaṃ chamā.

‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;

Apaviddhaṃ brahāraññe, sūriyaṃva patitaṃ chamā.

‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;

Apaviddhaṃ brahāraññe, kalūnaṃ [karuṇaṃ (sī. pī.)] paridevayuṃ.

‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, adhammo kira bho iti.

‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pamattosi, sāma kalyāṇadassana;

Yo ajjevaṃ [svajjevaṃ (ka.) evamuparipi] gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pakuddhosi, sāma kalyāṇadassana;

Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.

‘‘Jaṭaṃ valinaṃ paṃsugataṃ [paṅkahataṃ (sī. pī.)], ko dāni saṇṭhapessati [saṇṭhapessati (sī. syā. pī.)];

Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.

‘‘Ko me sammajjamādāya [ce sammajjanādāya (sī.), no sammajjanādāya (syā.), me sammajjanādāya (pī.)], sammajjissati assamaṃ;

Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.

‘‘Ko dāni nhāpayissati, sītenuṇhodakena ca;

Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.

‘‘Ko dāni bhojayissati, vanamūlaphalāni ca;

Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako’’.

‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;

Aṭṭitā puttasokena, mātā saccaṃ abhāsatha.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, dhammacārī pure ahu;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo [mātāpetibharo (syā.), mātāpittibharo (ka.)] ahu;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatu’’.

‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;

Aṭṭito puttasokena, pitā saccaṃ abhāsatha.

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Yaṃ kiñcitthi [kiñcatthi (sī. pī.)] kataṃ puññaṃ, mayhañceva mātucca te;

Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;

Sāmassa anukampāya, imaṃ saccaṃ abhāsatha.

‘‘Pabbatyāhaṃ gandhamādane, cirarattanivāsinī [ciraṃ rattaṃ nivāsinī (syā.)];

Na me piyataro koci, añño sāmena [sāmā na (sī. pī.)] vijjati;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.

‘‘Sabbe vanā gandhamayā, pabbate gandhamādane;

Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu’’.

Khippaṃ sāmo samuṭṭhāsi, yuvā kalyāṇadassano.

‘‘Sāmohamasmi bhaddaṃ vo [bhaddante (ka.)], sotthināmhi samuṭṭhito;

Mā bāḷhaṃ paridevetha, mañjunābhivadetha maṃ’’.

‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;

Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.

Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.

‘‘Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;

Petaṃ taṃ sāmamaddakkhiṃ, ko nu tvaṃ sāma jīvasi’’.

‘‘Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;

Upanītamanasaṅkappaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.

‘‘Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;

Taṃ nirodhagataṃ santaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.

‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;

Devāpi naṃ tikicchanti, mātāpettibharaṃ naraṃ.

‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodati’’.

‘‘Esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;

Saraṇaṃ taṃ sāma gacchāmi [saraṇaṃ sāma gacchāmi (syā. ka.)], tvañca me saraṇaṃ bhava’’.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya;

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.

‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā;

Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado’’ti.

Suvaṇṇasāmajātakaṃ [sāmajātakaṃ (sī. pī.)] tatiyaṃ.

541. Nimijātakaṃ (4)

Yadā ahu nimirājā, paṇḍito kusalatthiko.

‘‘Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo;

Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;

Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ.

Tassa saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro;

Sahassanetto pāturahu, vaṇṇena vihanaṃ [nihanaṃ (sī. pī.), vihataṃ (syā. ka.)] tamaṃ.

‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado.

‘‘Na ca me tādiso vaṇṇo, diṭṭho vā yadi vā suto;

[natthi sī. pī. potthakesu] Ācikkha me tvaṃ bhaddante, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’ [natthi sī. pī. potthakesu].

Salomahaṭṭhaṃ ñatvāna, vāsavo avacā nimiṃ;

‘‘Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;

Alomahaṭṭho manujinda, puccha pañhaṃ yamicchasi’’.

So ca tena katokāso, vāsavaṃ avacā nimi;

‘‘Pucchāmi taṃ mahārāja [mahābāhu (sī. pī.), devarāja (ka.)], sabbabhūtānamissara;

Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ’’.

So puṭṭho naradevena, vāsavo avacā nimiṃ;

‘‘Vipākaṃ brahmacariyassa, jānaṃ akkhāsijānato.

Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.

Ye kāye upapajjanti, anāgārā tapassino.

‘‘Dudīpo [dutipo (ka.)] sāgaro selo, mujakindo [mucalindo (sī. syā. pī.), mujakinto (ka.)] bhagīraso;

Usindaro [usīnaro (sī. pī.)] kassapo ca [aṭṭhako ca (sī. pī.), atthako ca (syā.)], asako ca puthujjano.

‘‘Ete caññe ca rājāno, khattiyā brāhmaṇā bahū;

Puthuyaññaṃ yajitvāna, petattaṃ [petaṃ te (sī. pī.)] nātivattisuṃ.

‘‘Atha yīme [addhā ime (sī. pī.), addhāyime (syā.)] avattiṃsu, anāgārā tapassino;

Sattisayo yāmahanu, somayāmo [somayāgo (sī. syā. pī.)] manojavo.

‘‘Samuddo māgho bharato ca, isi kālapurakkhato [kālikarikkhiyo (sī. pī.)];

Aṅgīraso kassapo ca, kisavaccho akatti [akitti (sī. pī.), akanti (syā.)] ca.

Naḷaggivaṇṇā jotanti, sadā kañcanapabbatā.

‘‘Parūḷhakacchā tagarā, rūḷhakacchā vanā nagā;

Tatrāsuṃ dasasahassā, porāṇā isayo pure.

Anuttaraṃ vataṃ katvā, pakiracārī samāhite.

‘‘Jātimantaṃ ajaccañca, ahaṃ ujugataṃ naraṃ;

Ativelaṃ namassissaṃ, kammabandhū hi māṇavā [mātiyā (sī. pī.)].

‘‘Sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ adho;

Sabbe vaṇṇā visujjhanti, caritvā dhammamuttamaṃ’’.

Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;

Vedehamanusāsitvā, saggakāyaṃ apakkami.

‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;

Dhammikānaṃ manussānaṃ, vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ.

‘‘Yathā ayaṃ nimirājā, paṇḍito kusalatthiko;

Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo.

‘‘Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;

Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ’’.

Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;

Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino.

Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.

‘‘Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;

Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;

Āsanā vuṭṭhahitvāna, pamukho rathamāruhi.

Abhirūḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ, mātali etadabravi;

‘‘Kena taṃ nemi maggena, rājaseṭṭha disampati;

Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’.

‘‘Ubhayeneva maṃ nehi, mātali devasārathi;

Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’.

‘‘Kena taṃ paṭhamaṃ nemi, rājaseṭṭha disampati;

Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’.

‘‘Niraye [niriyaṃ (syā. ka.)] tāva passāmi, āvāse [āvāsaṃ (syā. ka.)] pāpakamminaṃ;

Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati’’.

Dassesi mātali rañño, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ;

Kuthitaṃ khārasaṃyuttaṃ, tattaṃ aggisikhūpamaṃ [aggisamodakaṃ (ka.)].

Nimī have mātalimajjhabhāsatha [mātalimajjhabhāsi (syā.)], disvā janaṃ patamānaṃ vidugge;

‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vetaraṇiṃ patanti’’.

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye dubbale balavantā jīvaloke, hiṃsanti rosanti supāpadhammā;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vetaraṇiṃ patanti’’.

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme jane kākolasaṅghā adanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

Hiṃsanti rosanti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme jane kākolasaṅghā adanti’’.

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā khandhahatā sayanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, narañca nāriñca apāpadhammaṃ;

Hiṃsanti rosanti supāpadhammā [supāpadhammino (ka.)], te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā khandhahatā sayanti’’.

Bhayañhi maṃ vidanti sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

Te jāpayitvā janataṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti’’.

‘‘Sajotibhūtā jalitā padittā, padissati mahatī lohakumbhī;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye sīlavantaṃ [sīlavaṃ (pī.)] samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā, hiṃsanti rosanti supāpadhammā;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti’’.

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā luttasirā sayanti’’.

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, pakkhī gahetvāna viheṭhayanti te;

Viheṭhayitvā sakuṇaṃ janinda, te luddakāmā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā luttasirā sayanti.

‘‘Pahūtatoyā anigādhakūlā [anikhātakūlā (sī. syā. pī.)], nadī ayaṃ sandati suppatitthā;

Ghammābhitattā manujā pivanti, pītañca [pivataṃ ca (sī. syā. pī. ka.)] tesaṃ bhusa hoti pāni.

‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

‘‘Ye suddhadhaññaṃ palāsena missaṃ, asuddhakammā kayino dadanti;

Ghammābhitattāna pipāsitānaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni’’.

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā sattihatā sayanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye jīvalokasmi asādhukammino, adinnamādāya karonti jīvikaṃ;

Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, ajeḷakañcāpi pasuṃ mahiṃsaṃ [mahīsaṃ (sī. pī.)];

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā sattihatā sayanti’’.

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā bilakatā sayanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Orabbhikā sūkarikā ca macchikā, pasuṃ mahiṃsañca ajeḷakañca;

Hantvāna sūnesu pasārayiṃsu, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā bilakatā sayanti.

Khudāparetā manujā adanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;

Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;

Yeme janā muttakarīsabhakkhā’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

‘‘Ye kecime kāraṇikā virosakā, paresaṃ hiṃsāya sadā niviṭṭhā;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, mittadduno mīḷhamadanti bālā.

‘‘Rahado ayaṃ lohitapubbapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;

Ghammābhitattā manujā pivanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;

Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;

Yeme janā lohitapubbabhakkhā’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye mātaraṃ vā pitaraṃ vā jīvaloke [pitaraṃ va jīvaloke (sī.), pitaraṃ va loke (pī.)], pārājikā arahante hananti;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā lohitapubbabhakkhā’’.

‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vaṅkaghastā sayanti’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye keci sandhānagatā [santhānagatā (sī. pī.), saṇṭhānagatā (syā.)] manussā, agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti;

Kuṭena kuṭaṃ dhanalobhahetu, channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya.

‘‘Na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vaṅkaghastā sayanti’’.

‘‘Nārī imā samparibhinnagattā, paggayha kandanti bhuje dujaccā;

Sammakkhitā [samakkhitā (syā.), samakkhikā (ka.)] lohitapubbalittā, gāvo yathā āghātane vikantā;

Imā nu nāriyo kimakaṃsu pāpaṃ, yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā;

Khandhātivattanti sajotibhūtā’’.

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Kolitthiyāyo [koliniyāyo (sī. pī.)] idha jīvaloke, asuddhakammā asataṃ acāruṃ;

Tā dittarūpā [dhuttarūpā (ka.)] pati vippahāya, aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu;

Tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā, khandhātivattanti sajotibhūtā.

‘‘Pāde gahetvā kissa ime puneke, avaṃsirā narake pātayanti;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye jīvalokasmi asādhukammino, parassa dārāni atikkamanti;

Te tādisā uttamabhaṇḍathenā, teme janā avaṃsirā narake pātayanti.

‘‘Te vassapūgāni bahūni tattha, nirayesu dukkhaṃ vedanaṃ vedayanti;

Na hi pāpakārissa [kūṭakārissa (ka.)] bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā narake pātayanti’’.

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā adhimattā dukkhā tibbā;

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye jīvalokasmi supāpadiṭṭhino, vissāsakammāni karonti mohā;

Parañca diṭṭhīsu samādapenti, te pāpadiṭṭhiṃ [pāpadiṭṭhī (sī. syā.), pāpadiṭṭhīsu (pī.)] pasavetva pāpaṃ;

Teme janā adhimattā dukkhā tibbā, kharā kaṭukā vedanā vedayanti.

‘‘Viditā te mahārāja, āvāsā pāpakamminaṃ;

Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati;

Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’.

Tatthacchati nārī mahānubhāvā, uccāvacaṃ iddhi vikubbamānā.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu nārī kimakāsi sādhuṃ, yā modati saggapattā vimāne’’.

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

Sā pattakāle [pattakālaṃ (sī. syā. pī.)] atithiṃ viditvā, mātāva puttaṃ sakimābhinandī;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, sā vimānasmi modati.

‘‘Daddallamānā ābhenti [ābhanti (syā. ka.)], vimānā satta nimmitā;

Tattha yakkho mahiddhiko, sabbābharaṇabhūsito;

Samantā anupariyāti, nārīgaṇapurakkhato.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Soṇadinno gahapati, esa dānapatī ahu;

Esa pabbajituddissa, vihāre satta kārayi.

‘‘Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsi, bhikkhavo tattha vāsike;

Acchādanañca bhattañca, senāsanaṃ padīpiyaṃ.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca [yā va (sī. pī.)] pakkhassa aṭṭhamī [aṭṭhamiṃ (sī. pī.)];

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;

Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ;

Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.

Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne’’.

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Yā kāci nāriyo idha jīvaloke, sīlavantiyo upāsikā;

Dāne ratā niccaṃ pasannacittā, sacce ṭhitā uposathe appamattā;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, tā vimānasmi modare.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;

‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;

Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.

‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu [jātaṃ (ka.)], evaṃsuruciraṃ pure;

Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Ye keci maccā idha jīvaloke, sīlavantā [sīlavanto (sī. pī.)] upāsakā;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte [arahantesu sītibhūtesu (ka.)], sakkaccaṃ paṭipādayuṃ.

Adaṃsu ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.

‘‘Uposathaṃ upavasuṃ, sadā sīlesu saṃvutā;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, te vimānasmi modare.

Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.

‘‘Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;

Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne’’.

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati’’.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ [veḷuriyāsu nimmitaṃ (pī.)];

Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.

‘‘Rājāyatanā kapitthā ca, ambā sālā ca jambuyo;

Tindukā ca piyālā ca, dumā niccaphalā bahū.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne’’.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati’’.

Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.

‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;

Dibyā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.

‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu [jātaṃ (ka.)], evaṃsuruciyaṃ pure;

Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Bārāṇasiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadāsīlesu saṃvuto;

‘‘Yathā udayamādicco, hoti lohitako mahā;

Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, jātarūpassa nimmitaṃ.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Sāvatthiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.

‘‘Vehāyasā me bahukā, jātarūpassa nimmitā;

Daddallamānā ābhenti, vijjuvabbhaghanantare.

Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne’’.

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Saddhāya suniviṭṭhāya, saddhamme suppavedite;

Akaṃsu satthu vacanaṃ, sammāsambuddhasāsane [sammāsambuddhasāvakā (syā.), sammāsambuddhasāsanaṃ (pī.)];

Tesaṃ etāni ṭhānāni, yāni tvaṃ rāja passasi.

‘‘Viditā te mahārāja, āvāsā pāpakamminaṃ;

Atho kalyāṇakammānaṃ, ṭhānāni viditāni te;

Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’.

‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;

Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage;

Disvānāmantayī sūtaṃ, ‘‘ime ke nāma pabbatā’’.

[ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu aṭṭhakathāyañca na dissati] Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato [ayaṃ gāthā sī. syā. pī. potthakesu aṭṭhakathāyañca na dissati].

‘‘Sudassano karavīko, īsadharo [isindharo (syā.), īsandharo (ka.)] yugandharo;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā.

‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;

Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ [purakkhitaṃ (syā. ka.)].

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Imaṃ nu dvāraṃ kimabhaññamāhu [kimabhiññamāhu (sī. pī.)], (manorama dissati dūratova.) [( ) ayaṃ pāṭho syāmapotthakeyeva dissati]

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

‘‘Citrakūṭoti yaṃ āhu, devarājapavesanaṃ;

Sudassanassa girino, dvārañhetaṃ pakāsati.

‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;

Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ;

Pavisetena rājīsi, arajaṃ bhūmimakkama’’.

‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;

Yāyamāno mahārājā, addā devasabhaṃ idaṃ.

‘‘Yathā sarade ākāse [ākāso (sī. syā. pī.)], nīlobhāso padissati;

Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

Veḷuriyārucirā citrā, dhārayanti sunimmitā.

‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;

Yattha devā tāvatiṃsā, sabbe indapurohitā.

‘‘Atthaṃ devamanussānaṃ, cintayantā samacchare;

Pavisetena rājīsi, devānaṃ anumodanaṃ’’.

‘‘Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ;

‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike’’.

‘‘Sakkopi paṭinandittha [paṭinanditvā (ka.)], vedehaṃ mithilaggahaṃ;

Nimantayittha [nimantayī ca (sī. pī.)] kāmehi, āsanena ca vāsavo.

‘‘Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;

Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;

Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’.

Evaṃsampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.

‘‘Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;

‘‘Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;

Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;

Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati’’.

‘‘Bahūpakāro no bhavaṃ, mātali devasārathi;

Yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayi’’ [paṭidaṃsayi (pī.)].

‘‘Idaṃ vatvā nimirājā, vedeho mithilaggaho;

Puthuyaññaṃ yajitvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti.

Nimijātakaṃ [nemirājajātakaṃ (syā.)] catutthaṃ.

542. Umaṅgajātakaṃ (5)

Sāyaṃ pañcāliyā senā, appameyyā mahosadha.

‘‘Vīthimatī [piṭṭhimatī (sī. pī.), viddhimatī (syā.)] pattimatī, sabbasaṅgāmakovidā;

Ohārinī saddavatī, bherisaṅkhappabodhanā.

‘‘Lohavijjā alaṅkārā, dhajinī vāmarohinī;

Sippiyehi susampannā, sūrehi suppatiṭṭhitā.

‘‘Dasettha paṇḍitā āhu, bhūripaññā rahogamā [rahogatā (syā. ka.)];

Mātā ekādasī rañño, pañcāliyaṃ pasāsati.

Acchinnaraṭṭhā byathitā, pañcāliyaṃ [pañcālīnaṃ (bahūsu)] vasaṃ gatā.

‘‘Yaṃvadā-takkarā rañño, akāmā piyabhāṇino;

Pañcālamanuyāyanti, akāmā vasino gatā.

‘‘Tāya senāya mithilā, tisandhiparivāritā;

Rājadhānī videhānaṃ, samantā parikhaññati.

Mahosadha vijānāhi, kathaṃ mokkho bhavissati’’.

‘‘Pāde deva pasārehi, bhuñja kāme ramassu ca;

Hitvā pañcāliyaṃ senaṃ, brahmadatto palāyiti’’ [palāyati (sī. syā.)].

‘‘Rājā santhavakāmo te, ratanāni pavecchati;

Āgacchantu ito [tato (sī. syā.)] dūtā, mañjukā piyabhāṇino.

‘‘Bhāsantu mudukā vācā, yā vācā paṭinanditā;

Pañcālo ca videho ca [pañcālā ca videhā ca (sī. pī.)], ubho ekā bhavantu te’’.

‘‘Kathaṃ nu kevaṭṭa mahosadhena, samāgamo āsi tadiṅgha brūhi;

Kacci te paṭinijjhatto, kacci tuṭṭho mahosadho’’.

Yathā mūgo ca badhiro ca, na kiñcitthaṃ abhāsatha’’ [abhāsittha (ka.)].

Tathā hi kāyo mama sampavedhati, hitvā sayaṃ ko parahatthamessati’’.

‘‘Channañhi ekāva matī sameti, ye paṇḍitā uttamabhūripattā;

Yānaṃ ayānaṃ atha vāpi ṭhānaṃ, mahosadha tvampi matiṃ karohi’’.

‘‘Jānāsi kho rāja mahānubhāvo, mahabbalo cūḷanibrahmadatto;

Rājā ca taṃ icchati māraṇatthaṃ [kāraṇatthaṃ (sī. pī.)], migaṃ yathā okacarena luddo.

‘‘Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;

Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.

‘‘Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;

Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.

‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissati;

Migaṃ panthānubandhaṃva [pathānupannaṃva (sī. syā. pī.)], mahantaṃ bhayamessati’’.

‘‘Mayameva bālamhase eḷamūgā, ye uttamatthāni tayī lapimhā;

‘‘Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;

Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati’’.

Atha āmantayī dūtaṃ, mādharaṃ [maḍharaṃ (sī.), mādhuraṃ (syā.), māṭharaṃ (pī.)] suvapaṇḍitaṃ.

Atthi pañcālarājassa, sāḷikā sayanapālikā.

‘Taṃ bandhanena [taṃ pattharena (sī. pī.), taṃ santhavena (syā.)] pucchassu, sā hi sabbassa kovidā;

Sā tesaṃ sabbaṃ jānāti, rañño ca kosiyassa ca.

‘‘‘Āmo’ti so paṭissutvā, mādharo suvapaṇḍito;

Agamāsi haritapakkho [harīpakkho (sī. pī.)], sāḷikāya upantikaṃ.

‘‘Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;

Athāmantayi sugharaṃ, sāḷikaṃ mañjubhāṇikaṃ.

‘Kacci te sughare khamanīyaṃ, kacci vesse anāmayaṃ;

Kacci te madhunā lājā, labbhate sughare tuvaṃ’ [tava (sī. pī.)].

‘Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṃ;

Atho me madhunā lājā, labbhate suvapaṇḍita.

‘Kuto nu samma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;

‘‘Ahosiṃ sivirājassa, pāsāde sayanapālako;

Tato so dhammiko rājā, baddhe mocesi bandhanā’’.

‘‘Tassa mekā dutiyāsi, sāḷikā mañjubhāṇikā;

Taṃ tattha avadhī seno, pekkhato sughare mama’’.

‘‘Tassā kāmā hi sammatto, āgatosmi tavantike;

Sace kareyya [kareyyāsi (sī.), kareyu (syā.), kareyyāsi me (pī.)] okāsaṃ, ubhayova vasāmase’’.

‘‘Suvova suviṃ kāmeyya, sāḷiko pana sāḷikaṃ;

Suvassa sāḷikāyeva [sāḷikāya ca (sī. pī.)], saṃvāso hoti kīdiso’’.

Sabbo hi sadiso hoti, natthi kāme asādiso’’.

‘‘Atthi jampāvatī [jambāvatī (sī. syā.), campāvatī (ka.)] nāma, mātā sivissa [sibbissa (sī. pī.)] rājino;

Sā bhariyā vāsudevassa, kaṇhassa mahesī piyā.

‘‘Raṭṭhavatī [rathavatī (sī. pī.), ratanavatī (syā.)] kimpurisī, sāpi vacchaṃ akāmayi;

Manusso migiyā saddhiṃ, natthi kāme asādiso’’.

‘‘Handa khvāhaṃ gamissāmi, sāḷike mañjubhāṇike;

Paccakkhānupadañhetaṃ, atimaññasi nūna maṃ’’.

Idheva tāva acchassu, yāva rājāna dakkhasi [dakkhisi (pī.)];

Sossi [sossasi (sī.)] saddaṃ mudiṅgānaṃ, ānubhāvañca rājino’’.

Dhītā pañcālarājassa, osadhī viya vaṇṇinī;

Taṃ dassati videhānaṃ, so vivāho bhavissati’’.

‘‘Ediso mā [nediso te (sī.)] amittānaṃ, vivāho hotu mādhara;

Yathā pañcālarājassa, vedehena bhavissati’’.

‘‘Ānayitvāna vedehaṃ, pañcālānaṃ rathesabho;

Tato naṃ ghātayissati, nassa sakhī bhavissati’’.

‘‘Handa kho maṃ anujānāhi, rattiyo sattamattiyo;

Yāvāhaṃ sivirājassa, ārocemi mahesino;

Laddho ca me āvasatho, sāḷikāya upantikaṃ’’ [upantikā (sī. ka.)].

‘‘Handa kho taṃ anujānāmi, rattiyo sattamattiyo;

Sace tvaṃ sattarattena, nāgacchasi mamantike;

Maññe okkantasattaṃ [okkantasantaṃ (syā. pī. ka.)] maṃ, matāya āgamissasi’’.

Mahosadhassa akkhāsi, sāḷikāvacanaṃ idaṃ’’.

‘‘Yasseva ghare bhuñjeyya bhogaṃ, tasseva atthaṃ puriso careyya’’;

‘‘Handāhaṃ gacchāmi pure janinda, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;

Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino.

Yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiya’’.

‘‘Tato ca pāyāsi pure mahosadho, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;

Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino’’.

‘‘Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;

Athassa pāhiṇī dūtaṃ, [natthi sī. pī. potthakesu] vedehaṃ mithilaggahaṃ [natthi sī. pī. potthakesu];

Ehi dāni mahārāja, māpitaṃ te nivesanaṃ’’.

‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā [caturaṅginiyā (ka.)];

Anantavāhanaṃ daṭṭhuṃ, phītaṃ kapiliyaṃ [kampilliyaṃ (sī. pī.)] puraṃ’’.

‘Āgato’smi mahārāja, tava pādāni vandituṃ.

‘Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;

Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’’.

‘‘Svāgataṃ teva [te (sī.), tepi (syā.), tena (pī.)] vedeha, atho te adurāgataṃ;

Nakkhattaṃyeva paripuccha, ahaṃ kaññaṃ dadāmi te;

Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’.

‘‘Tato ca rājā vedeho, nakkhattaṃ paripucchatha [paripucchati (syā. ka.)];

Nakkhattaṃ paripucchitvā, brahmadattassa pāhiṇi.

Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’.

‘‘Dadāmi dāni te bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;

‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā [vammikā (syā. ka.)];

Ukkā padittā jhāyanti, kinnu maññanti paṇḍitā.

‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā [vammikā (syā. ka.)];

Ukkā padittā jhāyanti, kiṃ nu kāhanti [kāhati (ka.)] paṇḍita’’.

‘‘Rakkhati taṃ mahārāja, cūḷaneyyo mahabbalo;

Paduṭṭho brahmadattena [paduṭṭho te brahmadatto (sī. syā. pī.)], pāto taṃ ghātayissati’’.

‘‘Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;

Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.

‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;

Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahi’’.

‘‘Pamatto mantanātīto, bhinnamantosi khattiya;

Idāni kho taṃ tāyantu, paṇḍitā mantino janā.

‘‘Akatvāmaccassa vacanaṃ, atthakāmahitesino;

Attapītirato rājā, migo kūṭeva ohito.

‘‘Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;

Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.

‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissasi;

Migaṃ panthānubandhaṃva, mahantaṃ bhayamessati.

Na tena mittiṃ kayirātha dhīro [pañño (pī.)], dukkho have kāpurisena [kāpurisehi (ka.)] saṅgamo.

‘‘Yadeva [yaṃ tveva (sī. syā. pī.)] jaññā purisaṃ [puriso (syā. ka.)] janinda, sīlavāyaṃ bahussuto;

Teneva mittiṃ kayirātha dhīro, sukho have sappurisena saṅgamo’’.

‘‘Bālo tuvaṃ eḷamūgosi rāja, yo uttamatthāni mayī lapittho;

Kimevahaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāmi [jānissaṃ (sī. syā. pī.)] yathāpi aññe.

‘‘Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;

Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati’’.

‘‘Mahosadha atītena, nānuvijjhanti paṇḍitā;

Kiṃ maṃ assaṃva sambandhaṃ, patodeneva vijjhasi.

‘‘Sace passasi mokkhaṃ vā, khemaṃ vā pana passasi;

‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;

Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu [tvampi jānassu (sī. pī.)] khattiya.

‘‘Santi vehāyasā [vehāsayā (sī. pī.)] nāgā, iddhimanto yasassino;

Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.

‘‘Santi vehāyasā assā, iddhimanto yasassino;

Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.

‘‘Santi vehāyasā pakkhī, iddhimanto yasassino;

Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.

Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.

‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;

Na taṃ sakkomi mocetuṃ, antalikkhena khattiya’’.

‘‘Atīradassī puriso, mahante udakaṇṇave;

Yattha so labhate gādhaṃ [nāvaṃ (ka.)], tattha so vindate sukhaṃ.

Tvaṃ nosi mantinaṃ seṭṭho, amhe dukkhā pamocaya’’.

‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;

Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu senaka’’.

Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.

‘‘Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ [vikattanaṃ (sī. pī.)];

Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;

Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi’’.

‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;

Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.

‘‘Visaṃ khāditvā miyyāma, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;

Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi’’.

‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;

Kāmindaṃ [kāvindaṃ (sī. pī.)] dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.

‘‘Rajjuyā bajjha miyyāma, papātā papatāmase [papatemase (sī. pī.)];

Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi’’.

‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;

Devindaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.

Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;

Na no sakkoti mocetuṃ, sukheneva mahosadho’’.

‘‘Yathā kadalino sāraṃ, anvesaṃ nādhigacchati;

Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.

Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.

‘‘Adese vata no vuṭṭhaṃ, kuñjarānaṃvanodake;

Sakāse dummanussānaṃ, bālānaṃ avijānataṃ.

‘‘Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;

Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.

Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahi’’.

‘‘Tato so paṇḍito dhīro, atthadassī mahosadho;

Vedehaṃ dukkhitaṃ disvā, idaṃ vacanamabravi.

‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva [rāhugahitaṃva (sī. syā. pī.)] candimaṃ.

‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva sūriyaṃ.

‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, paṅke sannaṃva kuñjaraṃ.

‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, peḷābaddhaṃva pannagaṃ.

[ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati] ‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, pakkhiṃ baddhaṃva pañjare [ayaṃ gāthā sī. pī. potthakesu na dissati].

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, macche jālagateriva.

‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Ahaṃ taṃ mocayissāmi, sayoggabalavāhanaṃ.

‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;

Pañcālaṃ vāhayissāmi [bāhayissāmi (syā.), vārayissāmi (ka.)], kākasenaṃva leḍḍunā.

‘Adu paññā kimatthiyā, amacco vāpi tādiso;

Yo taṃ sambādhapakkhandaṃ [sambādhapakkhantaṃ (sī. pī.)], dukkhā na parimocaye’’’.

‘‘Etha māṇavā uṭṭhetha, mukhaṃ sodhetha sandhino;

Vedeho sahamaccehi, umaṅgena [ummaggena (sī. pī.), ummaṅge (syā.) evamuparipi] gamissati’’.

‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, paṇḍitassānucārino [paṇḍitassānusārino (sī. syā. pī.)];

Umaṅgadvāraṃ vivariṃsu, yantayutte ca aggaḷe’’.

‘‘Purato senako yāti, pacchato ca mahosadho;

Majjhe ca rājā vedeho, amaccaparivārito’’.

‘‘Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi;

Abhirūḷhañca taṃ ñatvā [abhiruyhañca ñatvāna (syā. ka.)], anusāsi mahosadho.

Yathā mātu paṭipatti, evaṃ te hotu sassuyā.

‘Yathāpi niyako bhātā, saudariyo ekamātuko;

Evaṃ pañcālacando te, dayitabbo rathesabha.

Kāmaṃ karohi te tāya, bhariyā te rathesabha’’’.

‘‘Āruyha nāvaṃ taramāno, kinnu tīramhi tiṭṭhasi;

Kicchā muttāmha dukkhato, yāma dāni mahosadha’’.

Senaṅgaṃ parihāpetvā, attānaṃ parimocaye.

‘‘Nivesanamhi te deva, senaṅgaṃ parihāpitaṃ;

Taṃ dinnaṃ brahmadattena, ānayissaṃ rathesabha’’.

‘‘Appaseno mahāsenaṃ, kathaṃ viggayha [niggayha (syā. ka.)] ṭhassasi;

Dubbalo balavantena, vihaññissasi paṇḍita’’.

‘‘Appasenopi ce mantī, mahāsenaṃ amantinaṃ;

Jināti rājā rājāno, ādiccovudayaṃ tamaṃ’’.

‘‘Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;

Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;

Amittahatthattagate [amittassa hatthagate (ka.)], mocayī no mahosadho’’.

‘‘Evametaṃ [evameva (syā.)] mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;

Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;

Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’.

‘‘Rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ, cūḷaneyyo mahabbalo;

Udentaṃ aruṇuggasmiṃ, upakāriṃ upāgami.

Rājā avoca pañcālo, cūḷaneyyo mahabbalo.

‘‘Sannaddho maṇivammena [maṇicammena (syā.)], saramādāya pāṇinā;

Pesiye ajjhabhāsittha, puthugumbe samāgate.

‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;

Upāsanamhi katahatthe, vālavedhe samāgate’’.

Maddantu kuñjarā nagaraṃ, vedehena sumāpitaṃ.

‘‘Vacchadantamukhā setā, tikkhaggā aṭṭhivedhino;

Paṇunnā dhanuvegena, sampatantutarītarā.

Pakkhandino mahānāgā, hatthīnaṃ hontu sammukhā.

‘‘Sattiyo teladhotāyo, accimantā [accimantī (sī.)] pabhassarā;

Vijjotamānā tiṭṭhantu, sataraṃsīva [sataraṃsā viya (sī.)] tārakā.

‘‘Āvudhabalavantānaṃ, guṇikāyūradhārinaṃ;

Etādisānaṃ yodhānaṃ, saṅgāme apalāyinaṃ;

Vedeho kuto muccissati, sace pakkhīva kāhiti.

‘‘Tiṃsa me purisanāvutyo, sabbevekekaniccitā;

Yesaṃ samaṃ na passāmi, kevalaṃ mahimaṃ caraṃ.

‘‘Nāgā ca kappitā dantī, balavanto saṭṭhihāyanā;

‘‘Pītālaṅkārā pītavasanā, pītuttaranivāsanā;

Nāgakhandhesu sobhanti, devaputtāva nandane.

‘‘Pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā, teladhotā pabhassarā;

Niṭṭhitā naradhīrehi [naravīrehi (sī. syā. pī.)], samadhārā sunissitā.

‘‘Vellālino vītamalā, sikkāyasamayā daḷhā;

Gahitā balavantehi, suppahārappahāribhi.

‘‘Suvaṇṇatharusampannā, lohitakacchupadhāritā;

Vivattamānā sobhanti, vijjuvabbhaghanantare.

‘‘Paṭākā [patākā (sī. pī.), pathakā (syā.)] vammino sūrā, asicammassa kovidā;

Dhanuggahā sikkhitarā [tharuggahā sikkhitāro (sī. pī.)], nāgakhandhe nipātino [nāgakhandhātipātino (sī. pī.)].

‘‘Etādisehi parikkhitto, natthi mokkho ito tava;

Pabhāvaṃ te na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ vaje’’.

‘‘Kiṃ nu santaramānova, nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ;

Pahaṭṭharūpo āpatasi [āgamasi (syā.), ātapasi (ka.)], siddhatthosmīti [laddhatthosmīti (sī. syā. pī.)] maññasi.

Oharetaṃ subhaṃ vammaṃ, veḷuriyamaṇisanthataṃ’’ [veḷuriyamaṇisannibhaṃ (syā.)].

‘‘Pasannamukhavaṇṇosi, mitapubbañca bhāsasi;

Hoti kho maraṇakāle, edisī [tādisī (sī. pī.)] vaṇṇasampadā’’.

‘‘Moghaṃ te gajjitaṃ rāja, bhinnamantosi khattiya;

‘‘Tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṃ, sāmacco saparijjano;

Haṃsarājaṃ yathā dhaṅko, anujjavaṃ patissasi’’.

‘‘Siṅgālā rattibhāgena, phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ;

Maṃsapesīti maññantā, paribyūḷhā migādhamā.

‘‘Vītivattāsu rattīsu, uggatasmiṃ divākare [divākare (sī. syā. pī.)];

Kiṃsukaṃ phullitaṃ disvā, āsacchinnā migādhamā.

‘‘Evameva tuvaṃ rāja, vedehaṃ parivāriya [parivāraya (syā. pī.), parivāritaṃ (ka.)];

Āsacchinno gamissasi, siṅgālā kiṃsukaṃ yathā’’.

‘‘Imassa hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca chindatha;

Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.

‘‘Imaṃ maṃsaṃva pātabyaṃ [maṃsaṃva pātabbaṃ (sī. pī.), maṃsañca pātabyaṃ (ka.)], sūle katvā pacantu naṃ;

Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.

‘‘Yathāpi āsabhaṃ cammaṃ, pathabyā vitaniyyati;

Sīhassa atho byagghassa, hoti saṅkusamāhataṃ.

‘‘Evaṃ taṃ vitanitvāna, vedhayissāmi sattiyā;

Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi’’.

‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;

Evaṃ pañcālacandassa, vedeho chedayissati.

‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;

Evaṃ nandāya deviyā, vedeho chedayissati.

‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;

Evaṃ te puttadārassa, vedeho chedayissati.

Evaṃ pañcālacandassa, vedeho pācayissati.

‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;

Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho pācayissati.

‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;

Evaṃ nandāya deviyā, vedeho pācayissati.

‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;

Evaṃ te puttadārassa, vedeho pācayissati.

‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;

Evaṃ pañcālacandassa, vedeho vedhayissati.

‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;

Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho vedhayissati.

‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;

Evaṃ nandāya deviyā, vedeho vedhayissati.

‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;

Evaṃ no mantitaṃ raho, vedehena mayā saha.

‘‘Yathāpi palasataṃ cammaṃ, kontimantāsuniṭṭhitaṃ [kontīmantīsuniṭṭhitaṃ (sī. pī.)];

Upeti tanutāṇāya, sarānaṃ paṭihantave.

Matiṃ te paṭihaññāmi, usuṃ palasatena vā’’.

‘‘Iṅgha passa mahārāja, suññaṃ antepuraṃ tava;

Orodhā ca kumārā ca, tava mātā ca khattiya;

Umaṅgā nīharitvāna, vedehassupanāmitā’’.

‘‘Iṅgha antepuraṃ mayhaṃ, gantvāna vicinātha naṃ;

Yathā imassa vacanaṃ, saccaṃ vā yadi vā musā’’.

‘‘Evametaṃ mahārāja, yathā āha mahosadho;

Suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ, kākapaṭṭanakaṃ yathā’’.

‘‘Ito gatā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;

Kosambaphalakasussoṇī [kosumbhaphalakasussoṇī (sī. syā. pī.)], haṃsagaggarabhāṇinī.

Koseyyavasanā sāmā, jātarūpasumekhalā.

‘‘Surattapādā kalyāṇī, suvaṇṇamaṇimekhalā;

Pārevatakkhī sutanū, bimboṭṭhā tanumajjhimā.

‘‘Sujātā bhujalaṭṭhīva, vedīva [vellīva (sī. pī.)] tanumajjhimā;

‘‘Sujātā migachāpāva, hemantaggisikhāriva;

Nadīva giriduggesu, sañchannā khuddaveḷubhi.

‘‘Nāganāsūru kalyāṇī, paramā [paṭhamā (sī. pī.)] timbarutthanī;

Nātidīghā nātirassā, nālomā nātilomasā’’.

‘‘Nandāya nūna maraṇena, nandasi sirivāhana;

Ahañca nūna nandā ca, gacchāma yamasādhanaṃ’’.

‘‘Dibbaṃ adhīyase māyaṃ, akāsi cakkhumohanaṃ;

Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi’’.

Te mocayanti attānaṃ, paṇḍitā mantino janā.

‘‘Santi māṇavaputtā me, kusalā sandhichedakā;

Yesaṃ katena maggena, vedeho mithilaṃ gato’’.

‘‘Iṅgha passa mahārāja, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ;

Hatthīnaṃ atha assānaṃ, rathānaṃ atha pattinaṃ;

Ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ’’ [niṭṭhitaṃ (sī. syā. pī.)].

‘‘Lābhā vata videhānaṃ, yassimedisā paṇḍitā;

Ghare vasanti vijite, yathā tvaṃsi mahosadha’’.

‘‘Vuttiñca parihārañca, diguṇaṃ bhattavetanaṃ;

Dadāmi vipule bhoge, bhuñja kāme ramassu ca;

‘‘Yo cajetha mahārāja, bhattāraṃ dhanakāraṇā;

Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;

Yāva jīveyya vedeho, nāññassa puriso siyā.

Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;

Yāva tiṭṭheyya vedeho, nāññassa vijite vase’’.

‘‘Dammi nikkhasahassaṃ te, gāmāsītiñca kāsisu;

Dāsisatāni cattāri, dammi bhariyāsatañca te;

Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ gaccha mahosadha.

‘‘Yāva dadantu hatthīnaṃ, assānaṃ diguṇaṃ vidhaṃ;

Tappentu annapānena, rathike pattikārake’’.

‘‘Hatthī asse rathe pattī, gacchevādāya paṇḍita;

Passatu taṃ mahārājā, vedeho mithilaṃ gataṃ [mithilaggahaṃ (ka.)].

‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā padissate mahā;

Caturaṅginī bhīsarūpā, kiṃ nu maññasi paṇḍita’’ [maññanti paṇḍitā (sī. syā. pī.)].

Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ patto mahosadho’’.

‘‘Yathā petaṃ susānasmiṃ, chaḍḍetvā caturo janā;

Evaṃ kapilaye tyamha [kappiliye tyamhā (syā.), kampilliye tyamhā (sī.), kampilliyaraṭṭhe (pī.)], chaḍḍayitvā idhāgatā.

Kena vā atthajātena, attānaṃ parimocayi’’.

‘‘Atthaṃ atthena vedeha, mantaṃ mantena khattiya;

Parivārayiṃ [parivārayissaṃ (sī. syā.)] rājānaṃ, jambudīpaṃva sāgaro’’.

‘‘Dinnaṃ nikkhasahassaṃ me, gāmāsīti ca kāsisu;

Dāsīsatāni cattāri, dinnaṃ bhariyāsatañca me;

Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthināmhi idhāgato’’.

‘‘Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;

Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;

Amittahatthattagate [amittassa hatthagate (ka.)], mocayī no mahosadho’’.

‘‘Evametaṃ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;

Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;

Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’.

Dhamentu māgadhā saṅkhā, vaggū nadantu dundubhī’’.

‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;

Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.

‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;

Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.

‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;

Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo avattathā’’ti.

Umaṅgajātakaṃ [mahāummaggajātakaṃ (sī. pī.), mahosadhajātakaṃ (syā.§ka.)] pañcamaṃ.

543. Bhūridattajātakaṃ (6)

‘‘Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane;

Sabbāni te upayantu, dhītaraṃ dehi rājino’’.

‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṃ;

Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, kathaṃ amhe karomase’’.

‘‘Jīvitaṃ nūna te cattaṃ, raṭṭhaṃ vā manujādhipa;

Na hi nāge kupitamhi, ciraṃ jīvanti tādisā.

‘‘Yo tvaṃ deva manussosi, iddhimantaṃ aniddhimā;

Varuṇassa niyaṃ puttaṃ, yāmunaṃ atimaññasi’’.

‘‘Nātimaññāmi rājānaṃ, dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ;

Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ, bahūnamapi issaro.

‘‘Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho;

Khattiyo ca videhānaṃ, abhijātā samuddajā’’.

‘‘Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya;

Bārāṇasiṃ pavajjantu, mā ca kañci [kiñci (sī. pī. ka.)] viheṭhayuṃ’’.

Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.

‘‘Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṃ puraṃ;

Parikkhipissaṃ bhogehi, kāsīnaṃ janayaṃ bhayaṃ’’.

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uragānekavaṇṇino;

Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu, na ca kañci viheṭhayuṃ.

Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;

Rukkhaggesu ca lambiṃsu, vitatā toraṇesu ca.

Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṃ muhuṃ.

Bārāṇasī pabyadhitā, āturā samapajjatha;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘‘dhītaraṃ dehi rājino’’.

‘‘Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṃso;

Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.

‘‘Ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe, virocasi ghatasittova aggi;

Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo’’.

Ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho, phītaṃ janapadaṃ api.

‘‘Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā;

Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṃ vidū’’.

‘‘Yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ, rahadaṃ bhismaṃ pekkhasi;

Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.

‘‘Mayūrakoñcābhirudaṃ, nīlodaṃ vanamajjhato;

Yamunaṃ pavisa mā bhīto, khemaṃ vattavataṃ [vattavatiṃ (syā. ka.)] sivaṃ’’.

‘‘Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa;

Pūjito mayhaṃ kāmehi, sukhaṃ brāhmaṇa vacchasi’’.

‘‘Samā samantaparito, pahūtatagarā [bahukā taggarā (sī. syā. pī.)] mahī;

Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.

‘‘Rammāni vanacetyāni, rammā haṃsūpakūjitā;

Opupphāpadmā tiṭṭhanti, pokkharañño [pokkharaññā (syā. pī.)] sunimmitā.

Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.

‘‘Vimānaṃ upapannosi, dibyaṃ puññehi attano;

Asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ, accantasukhasaṃhitaṃ.

‘‘Maññe sahassanettassa, vimānaṃ nābhikaṅkhasi;

Iddhī hi tyāyaṃ vipulā, sakkasseva jutīmato’’.

Paricārayamānānaṃ, saindānaṃ [indānaṃ (syā. ka.)] vasavattinaṃ’’.

‘‘Taṃ vimānaṃ abhijjhāya, amarānaṃ sukhesinaṃ;

Uposathaṃ upavasanto, semi vammikamuddhani’’.

‘‘Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṃ vanaṃ;

Taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā, nābhivedenti ñātakā.

‘‘Āmantaye bhūridattaṃ, kāsiputtaṃ yasassinaṃ;

Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake’’.

‘‘Eso hi vata me chando, yaṃ vasesi mamantike;

Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.

‘‘Sace tvaṃ nicchase vatthuṃ, mama kāmehi pūjito;

Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake’’.

‘‘Dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ, pasuṃ putte ca vindati;

Arogo sukhito hoti [hohi (syā.)], gacchevādāya brāhmaṇa’’.

‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;

Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye’’.

‘‘Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṃ;

Avikampamāno eyyāsi, bahuṃ dassāmi te dhanaṃ’’.

‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;

Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissati’’.

Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ.

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uṭṭhāya caturo janā;

Pesitā bhūridattena, khippaṃ pāpesu brāhmaṇaṃ.

Selaṃ byañjanasampannaṃ, ko imaṃ maṇimajjhagā’’.

‘‘Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṃ;

Ajja kālaṃ pathaṃ [padaṃ (sī. pī.)] gacchaṃ, ajjhagāhaṃ maṇiṃ imaṃ’’.

‘‘Supaciṇṇo ayaṃ selo, accito mahito [mānito (ka.)] sadā;

Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.

‘‘Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā;

Ayaṃ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.

‘‘Na imaṃ akusalo [kusalaṃ (ka.)] dibyaṃ, maṇiṃ dhāretumāraho;

Paṭipajja sataṃ nikkhaṃ, dehimaṃ ratanaṃ mama’’.

‘‘Na ca myāyaṃ maṇī keyyo, gohi [kehi (ka.)] vā ratanehi vā;

Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇī mama’’.

‘‘No ce tayā maṇī keyyo, gohi [kehi (ka.)] vā ratanehi vā;

Atha kena maṇī keyyo, taṃ me akkhāhi pucchito’’.

‘‘Yo me saṃse mahānāgaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;

‘‘Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṃ varo;

Nāgaṃ jigīsamanvesi, anvesaṃ bhakkhamattano.

‘‘Nāhaṃ dijādhipo homi, na diṭṭho garuḷo mayā;

Āsīvisena vittoti [vittosmi (syā. ka.)], vajjo brāhmaṇa maṃ vidū’’.