3. Tikanipāto
1. Saṅkappavaggo
251. Saṅkapparāgajātakaṃ (3-1-1)
Saṅkapparāgadhotena , vitakkanisitena ca;
Nālaṅkatena bhadrena [nevālaṅkatabhadrena (syā.)], usukārākatena ca [na usukārakatena ca (sī. syā. pī.)].
Na kaṇṇāyatamuttena, nāpi morūpasevinā;
Tenamhi hadaye viddho, sabbaṅgaparidāhinā.
Āvedhañca na passāmi, yato ruhiramassave;
Yāva ayoniso cittaṃ, sayaṃ me dukkhamābhatanti.
Saṅkapparāgajātakaṃ paṭhamaṃ.
252. Tilamuṭṭhijātakaṃ (3-1-2)
Ajjāpi me taṃ manasi [sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ tilamuṭṭhiyā;
Bāhāya maṃ gahetvāna, laṭṭhiyā anutāḷayi.
Nanu jīvite na ramasi, yenāsi brāhmaṇāgato;
Yaṃ maṃ bāhā gahetvāna, tikkhattuṃ anutāḷayi.
Ariyo anariyaṃ kubbantaṃ [kubbānaṃ (sī. pī.), kubbaṃ (syā.)], yo daṇḍena nisedhati;
Sāsanaṃ taṃ na taṃ veraṃ, iti naṃ paṇḍitā vidūti.
Tilamuṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.
253. Maṇikaṇṭhajātakaṃ (3-1-3)
Mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ, uppajjatīmassa maṇissa hetu;
Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.
Susū yathā sakkharadhotapāṇī, tāsesi maṃ selaṃ yācamāno;
Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.
Na taṃ yāce yassa piyaṃ jigīse [jigiṃse (sī. syā. pī.)], desso hoti atiyācanāya;
Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena, adassanaṃyeva tadajjhagamāti.
Maṇikaṇṭhajātakaṃ tatiyaṃ.
254. Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ (3-1-4)
Bhutvā tiṇaparighāsaṃ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṃ;
Etaṃ te bhojanaṃ āsi, kasmā dāni na bhuñjasi.
Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;
Bahuṃ [pahū (sī. pī.), pahuṃ (syā. ka.)] tattha mahābramhe, api ācāmakuṇḍakaṃ.
Tvañca kho maṃ pajānāsi, yādisāyaṃ hayuttamo;
Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍakanti.
Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ catutthaṃ.
255. Sukajātakaṃ (3-1-5)
Yāva so mattamaññāsi, bhojanasmiṃ vihaṅgamo;
Tāva addhānamāpādi, mātarañca aposayi.
Yato ca kho bahutaraṃ, bhojanaṃ ajjhavāhari [ajjhupāhari (sī. pī.)];
Tato tattheva saṃsīdi, amattaññū hi so ahu.
Tasmā mattaññutā sādhu, bhojanasmiṃ agiddhatā [agiddhitā (syā. ka.)];
Amattaññū hi sīdanti, mattaññū ca na sīdareti.
Sukajātakaṃ pañcamaṃ.
256. Jarūdapānajātakaṃ (3-1-6)
Jarūdapānaṃ khaṇamānā, vāṇijā udakatthikā;
Ajjhagamuṃ ayasaṃ lohaṃ [ajjhagaṃsu ayolohaṃ (sī. syā. pī.)], tipusīsañca vāṇijā;
Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷūriyā bahū.
Te ca tena asantuṭṭhā, bhiyyo bhiyyo akhāṇisuṃ;
Te tatthāsīviso [tattha āsīviso (ka.), tatthapāsīviso (syā.)] ghoro, tejassī tejasā hani.
Tasmā khaṇe nātikhaṇe, atikhātaṃ [atikhaṇaṃ (ka.)] hi pāpakaṃ;
Khātena ca [khaṇena ca (ka.), khaṇanena (syā.)] dhanaṃ laddhaṃ, atikhātena [atikhaṇena (ka.)] nāsitanti.
Jarūdapānajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
257. Gāmaṇicandajātakaṃ (3-1-7)
Nāyaṃ gharānaṃ kusalo, lolo ayaṃ valīmukho;
Kataṃ kataṃ kho dūseyya, evaṃdhammamidaṃ kulaṃ.
Nayidaṃ cittavato lomaṃ, nāyaṃ assāsiko migo;
Siṭṭhaṃ [satthaṃ (sī. syā. pī.)] me janasandhena, nāyaṃ kiñci vijānati.
Na mātaraṃ pitaraṃ vā, bhātaraṃ bhaginiṃ sakaṃ;
Bhareyya tādiso poso, siṭṭhaṃ dasarathena meti.
Gāmaṇicanda [gāmaṇicaṇḍa (sī. pī.)] jātakaṃ sattamaṃ.
258. Mandhātujātakaṃ (3-1-8)
Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā [virocamānā (ka.)];
Sabbeva dāsā mandhātu, ye pāṇā pathavissitā [paṭhavinissitā (sī. pī.), paṭhavissitā (syā.)].
Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati;
Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.
Api dibbesu kāmesu, ratiṃ so nādhigacchati;
Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvakoti.
Mandhātujātakaṃ aṭṭhamaṃ.
259. Tirīṭavacchajātakaṃ (3-1-9)
Nayimassa vijjāmayamatthi kiñci, na bandhavo no pana te sahāyo;
Atha kena vaṇṇena tirīṭavaccho [tirīṭivaccho (syā. ka.)], tedaṇḍiko bhuñjati aggapiṇḍaṃ.
Āpāsu [āvāsu (ka.)] me yuddhaparājitassa, ekassa katvā vivanasmi ghore;
Pasārayī kicchagatassa pāṇiṃ, tenūdatāriṃ dukhasaṃpareto.
Etassa kiccena idhānupatto, vesāyino visayā jīvaloke;
Lābhāraho tāta tirīṭavaccho, dethassa bhogaṃ yajathañca [yajatañca (sī. pī.), yajitañca (syā.)] yaññanti.
Tirīṭavacchajātakaṃ navamaṃ.
260. Dūtajātakaṃ (3-1-10)
Yassatthā dūramāyanti, amittamapi yācituṃ;
Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.
Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā;
Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.
Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
Dūto hi dūtassa kathaṃ na dajjaṃ, mayampi tasseva bhavāma dūtāti.
Dūtajātakaṃ dasamaṃ.
Saṅkappavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Usukāravaro tilamuṭṭhi maṇi, hayarāja vihaṅgama āsiviso;
Janasandha kahāpaṇavassa puna, tiriṭaṃ puna dūtavarena dasāti.
2. Padumavaggo
261. Padumajātakaṃ (3-2-1)
Yathā kesā ca massū ca, chinnaṃ chinnaṃ virūhati;
Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.
Yathā sāradikaṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhati;
Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.
Ubhopi palapantete [vilapantete (syā. ka.)], api padmāni dassati;
Vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā;
Dehi samma padumāni, ahaṃ yācāmi yācitoti.
Padumajātakaṃ paṭhamaṃ.
262. Mudupāṇijātakaṃ (3-2-2)
Pāṇi ce muduko cassa, nāgo cassa sukārito;
Andhakāro ca vasseyya, atha nūna tadā siyā.
Analā mudusambhāsā, duppūrā tā [duppūrattā (ka.)] nadīsamā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;
Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.
Mudupāṇijātakaṃ dutiyaṃ.
263. Cūḷapalobhanajātakaṃ (3-2-3)
Abhijjamāne vārismiṃ, sayaṃ [ayaṃ (ka.)] āgamma iddhiyā;
Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi [saṃsīdati (ka.)] mahaṇṇave.
Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;
Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.
Cūḷapalobhana [cullapalobhana (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
264. Mahāpanādajātakaṃ (3-2-4)
Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;
Tiriyaṃ soḷasubbedho [soḷasapabbedho (sī. pī.)], uddhamāhu [uccamāhu (sī. syā. pī.)] sahassadhā.
Sahassakaṇḍo satageṇḍu [satabhedo (sī. pī.), satabheṇḍu (sī. nissaya)], dhajāsu haritāmayo;
Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.
Evametaṃ [evameva (ka.)] tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;
Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavāti.
Mahāpanādajātakaṃ catutthaṃ.
265. Khurappajātakaṃ (3-2-5)
Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;
Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, kasmā nu te nāhu chambhitattaṃ.
Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;
Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, vedaṃ alatthaṃ vipulaṃ uḷāraṃ.
So vedajāto ajjhabhaviṃ amitte, pubbeva me jīvitamāsi cattaṃ;
Na hi jīvite ālayaṃ kubbamāno, sūro kayirā sūrakiccaṃ kadācīti.
Khurappajātakaṃ pañcamaṃ.
266. Vātaggasindhavajātakaṃ (3-2-6)
Yenāsi kisiyā paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;
Ayaṃ so āgato bhattā [tāto (sī. syā. pī.)], kasmā dāni palāyasi.
Sace [na kho (syā. ka.)] panādikeneva, santhavo nāma jāyati;
Yaso hāyati itthīnaṃ, tasmā tāta palāyahaṃ [palāyihaṃ (syā.), palāyitaṃ (ka.)].
Yassassinaṃ kule jātaṃ, āgataṃ yā na icchati;
Socati cirarattāya, vātaggamiva bhaddalīti [kundalīti (sī. pī.), gadrabhīti (syā.)].
Vātaggasindhavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
267. Kakkaṭakajātakaṃ (3-2-7)
Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;
Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, mā heva maṃ pāṇasamaṃ jaheyya [jaheyyā (pī.) jahā’yye (?)].
Ayya na taṃ jahissāmi, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ [kuñjara saṭṭhihāyana (sī. pī.)];
Pathabyā cāturantāya, suppiyo hosi me tuvaṃ.
Ye kuḷīrā samuddasmiṃ, gaṅgāya yamunāya [nammadāya (sī. pī.)] ca;
Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā patinti.
Kakkaṭaka [kuḷīra (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.
268. Ārāmadūsakajātakaṃ (3-2-8)
Yo ve sabbasametānaṃ, ahuvā seṭṭhasammato;
Tassāyaṃ edisī paññā, kimeva itarā pajā.
Evameva tuvaṃ brahme, anaññāya vinindasi;
Kathaṃ mūlaṃ adisvāna [kathaṃhi mūlaṃ aditvā (syā. pī.)], rukkhaṃ jaññā patiṭṭhitaṃ.
Nāhaṃ tumhe vinindāmi, ye caññe vānarā vane;
Vissasenova gārayho, yassatthā rukkharopakāti.
Ārāmadūsakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
269. Sujātajātakaṃ (3-2-9)
Na hi vaṇṇena sampannā, mañjukā piyadassanā;
Kharavācā piyā hoti, asmiṃ loke paramhi ca.
Nanu passasimaṃ kāḷiṃ, dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;
Kokilaṃ saṇhavācena, bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.
Tasmā sakhilavācassa, mantabhāṇī anuddhato;
Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsitanti.
Sujātajātakaṃ navamaṃ.
270. Ulūkajātakaṃ (3-2-10)
Sabbehi kira ñātīhi, kosiyo issaro kato;
Sace ñātīhi anuññāto [ñātīhanuññāto (sī. pī.)], bhaṇeyyāhaṃ ekavācikaṃ.
Bhaṇa samma anuññāto, atthaṃ dhammañca kevalaṃ;
Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā.
Na me ruccati bhaddaṃ vo [bhadante (ka.)], ulūkassābhisecanaṃ;
Akkuddhassa mukhaṃ passa, kathaṃ kuddho karissatīti.
Ulūkajātakaṃ dasamaṃ.
Padumavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Padumuttama nāgasirivhayano, sa-mahaṇṇava yūpa khurappavaro;
Atha bhaddalī kuñjara rukkha puna, kharavāca ulūkavarena dasāti.
3. Udapānavaggo
271. Udapānadūsakajātakaṃ (3-3-1)
Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;
Kicchākataṃ udapānaṃ, kathaṃ samma avāhasi [avāhayi (sī. pī.), apāhasi (syā.)].
Esa dhammo siṅgālānaṃ, yaṃ pitvā ohadāmase;
Pitupitāmahaṃ dhammo, na taṃ [na naṃ (sī. pī.)] ujjhātumarahasi.
Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;
Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.
Udapānadūsakajātakaṃ paṭhamaṃ.
272. Byagghajātakaṃ (3-3-2)
Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo vihiyyati;
Pubbevajjhābhavaṃ tassa, rukkhe akkhīva paṇḍito.
Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo pavaḍḍhati;
Kareyyattasamaṃ vuttiṃ, sabbakiccesu paṇḍito.
Etha byagghā nivattavho, paccupetha [paccametha (sī. pī.)] mahāvanaṃ;
Mā vanaṃ chindi nibyagghaṃ, byagghā māhesu nibbanāti.
Byagghajātakaṃ dutiyaṃ.
273. Kacchapajātakaṃ (3-3-3)
Ko nu uddhitabhattova [udditabhattova (sī.), vaḍḍhitabhattova (syā.)], pūrahatthova brāhmaṇo;
Kahaṃ nu bhikkhaṃ acari, kaṃ saddhaṃ upasaṅkami.
Ahaṃ kapismi dummedho, anāmāsāni āmasiṃ;
Tvaṃ maṃ mocaya bhaddante, mutto gaccheyya pabbataṃ.
Kacchapā kassapā honti, koṇḍaññā honti makkaṭā;
Muñca kassapa koṇḍaññaṃ, kataṃ methunakaṃ tayāti.
Kacchapajātakaṃ tatiyaṃ.
274. Lolajātakaṃ (3-3-4)
Kāyaṃ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā;
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.
Nāhaṃ balākā sikhinī, ahaṃ lolosmi vāyaso;
Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Lolajātakaṃ catutthaṃ.
275. Rucirajātakaṃ (3-3-5)
Kāyaṃ balākā rucirā, kākanīḷasmimacchati;
Caṇḍo kāko sakhā mayhaṃ, yassa [tassa (sī. pī.)] cetaṃ kulāvakaṃ.
Nanu maṃ samma jānāsi, dija sāmākabhojana;
Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Rucirajātakaṃ pañcamaṃ.
276. Kurudhammajātakaṃ (3-3-6)
Tava saddhañca sīlañca, viditvāna janādhipa;
Vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena, kāliṅgasmiṃ nimimhase [vinimhase (syā.), vanimhase (ka.)].
Annabhaccā cabhaccā ca, yodha uddissa gacchati;
Sabbe te appaṭikkhippā, pubbācariyavaco idaṃ.
Dadāmi vo brāhmaṇā nāgametaṃ, rājārahaṃ rājabhoggaṃ yasassinaṃ;
Alaṅkataṃ hemajālābhichannaṃ, sasārathiṃ gacchatha yena kāmanti.
Kurudhammajātakaṃ [kurudhammajātakaṃ (sī. syā. pī.)] chaṭṭhaṃ.
277. Romakajātakaṃ (3-3-7)
Vassāni paññāsa samādhikāni, vasimha selassa guhāya romaka;
Asaṅkamānā abhinibbutattā [abhinibbutacittā (syā. ka.)], hatthatta [hatthattha (syā.)] māyanti mamaṇḍajā pure.
Te dāni vakkaṅga kimatthamussukā, bhajanti aññaṃ girikandaraṃ dijā;
Na nūna maññanti mamaṃ yathā pure, cirappavutthā atha vā na te ime.
Jānāma taṃ na mayaṃ sampamūḷhā [na maya’masma mūḷhā (sī. pī.)], soyeva tvaṃ te mayamasma nāññe;
Cittañca te asmiṃ jane paduṭṭhaṃ, ājīvikā [ājīvaka (sī. syā.), ājīvika (pī.)] tena tamuttasāmāti.
Romakajātakaṃ sattamaṃ.
278. Mahiṃsarājajātakaṃ (3-3-8)
Kimattha [kamattha (sī. pī.)] mabhisandhāya, lahucittassa dubbhino [dūbhino (sī. pī.)];
Sabbakāmadadasseva [duhasseva (sī. syā. pī.), rahasseva (ka.)], imaṃ dukkhaṃ titikkhasi.
Siṅgena nihanāhetaṃ, padasā ca adhiṭṭhaha;
Bhiyyo [bhīyo (sī.)] bālā pakujjheyyuṃ, no cassa paṭisedhako.
Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ [aññampevaṃ (sī. syā. pī.)] karissati;
Te naṃ tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatīti.
Mahiṃsarājajātakaṃ [mahisajātakaṃ (sī. syā. pī.)] aṭṭhamaṃ.
279. Satapattajātakaṃ (3-3-9)
Yathā māṇavako panthe, siṅgāliṃ vanagocariṃ;
Atthakāmaṃ pavedentiṃ [pavadantiṃ (pī.)], anatthakāmāti maññati;
Anatthakāmaṃ satapattaṃ, atthakāmoti maññati.
Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso;
Hitehi vacanaṃ vutto, paṭigaṇhāti vāmato.
Ye ca kho naṃ pasaṃsanti, bhayā ukkaṃsayanti vā [ca (sī. pī.)];
Tañhi so maññate mittaṃ, satapattaṃva māṇavoti.
Satapattajātakaṃ navamaṃ.
280. Puṭadūsakajātakaṃ (3-3-10)
Addhā hi nūna migarājā, puṭakammassa kovido;
Tathā hi puṭaṃ dūseti, aññaṃ nūna karissati.
Na me mātā vā pitā vā, puṭakammassa kovido;
Kataṃ kataṃ kho dūsema, evaṃ dhammamidaṃ kulaṃ.
Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;
Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.
Puṭadūsakajātakaṃ dasamaṃ.
Udapānavaggo [araññavaggo (sī. pī. ka.)] tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Udapānavaraṃ vanabyaggha kapi, sikhinī ca balāka ruciravaro;
Sujanādhiparomakadūsa puna, satapattavaro puṭakamma dasāti.
4. Abbhantaravaggo
281. Abbhantarajātakaṃ (3-4-1)
Abbhantaro nāma dumo, yassa dibyamidaṃ phalaṃ;
Bhutvā dohaḷinī nārī, cakkavattiṃ vijāyati.
Tvampi [tvañca (sī. pī.), tvaṃ hi (ka.)] bhadde mahesīsi, sā cāpi [cāsi (sī. pī.)] patino piyā;
Āharissati te rājā, idaṃ abbhantaraṃ phalaṃ.
Bhatturatthe parakkanto, yaṃ ṭhānamadhigacchati;
Sūro attapariccāgī, labhamāno bhavāmahanti.
Abbhantarajātakaṃ paṭhamaṃ.
282. Seyyajātakaṃ (3-4-2)
Seyyaṃso seyyaso hoti, yo seyyamupasevati;
Ekena sandhiṃ katvāna, sataṃ vajjhe [macce (ka.), bajjhe (ka. aṭṭha.)] amocayiṃ.
[kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)] Tasmā sabbena lokena, sandhiṃ katvāna ekato [ekako (sī. syā. pī.)];
Pecca saggaṃ nigaccheyya [kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)], idaṃ suṇātha kāsiyā [kāsayo (sī. pī.)].
Idaṃ vatvā mahārājā, kaṃso bārāṇasiggaho;
Dhanuṃ kaṇḍañca [tūṇiñca (sī. pī.)] nikkhippa, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.
Seyyajātakaṃ dutiyaṃ.
283. Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ (3-4-3)
Varaṃ varaṃ tvaṃ nihanaṃ pure cari, asmiṃ padese abhibhuyya sūkare;
So dāni eko byapagamma jhāyasi, balaṃ nu te byaggha na cajja vijjati.
Ime sudaṃ [imassu tā (syā. ka.)] yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;
Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajjame [duppasahajjime (syā.)] mayā.
Namatthu saṅghāna samāgatānaṃ, disvā sayaṃ sakhya vadāmi abbhutaṃ;
Byagghaṃ migā yattha jiniṃsu dāṭhino, sāmaggiyā dāṭhabalesu muccareti.
Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ tatiyaṃ.
284. Sirijātakaṃ (3-4-4)
Yaṃ ussukā saṅgharanti, alakkhikā bahuṃ dhanaṃ;
Sippavanto asippā ca, lakkhivā tāni bhuñjati.
Sabbattha katapuññassa, aticcaññeva pāṇino;
Uppajjanti bahū bhogā, appanāyatanesupi.
Kukkuṭo [kukkuṭa (sī. pī.), kukkuṭā (sī. nissaya, saddanīti)] maṇayo daṇḍo, thiyo ca puññalakkhaṇā;
Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantunoti.
Sirijātakaṃ catutthaṃ.
285. Maṇisūkarajātakaṃ (3-4-5)
Dariyā satta vassāni, tiṃsamattā vasāmase;
Haññāma [hañchema (sī. pī.), hañchāma (?)] maṇino ābhaṃ, iti no mantanaṃ ahu.
Yāvatā maṇiṃ ghaṃsāma [yāva yāva nighaṃsāma (sī. pī.)], bhiyyo vodāyate maṇi;
Idañca dāni pucchāma, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.
Ayaṃ maṇi veḷūriyo, akāco vimalo [vipulo (ka.)] subho;
Nāssa sakkā siriṃ hantuṃ, apakkamatha sūkarāti.
Maṇisūkara [maṇighaṃsa (ka.)] jātakaṃ pañcamaṃ.
286. Sālūkajātakaṃ (3-4-6)
Mā sālūkassa pihayi, āturannāni bhuñjati;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇaṃ.
Idāni so idhāgantvā, atithī yuttasevako;
Atha dakkhasi sālūkaṃ, sayantaṃ musaluttaraṃ.
Vikantaṃ [vikattaṃ (sī.), vikantiyamānaṃ chindiyamānaṃti attho] sūkaraṃ disvā, sayantaṃ musaluttaraṃ;
Jaraggavā vicintesuṃ, varamhākaṃ bhusāmivāti.
Sālūkajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
287. Lābhagarahajātakaṃ (3-4-7)
Nānummatto nāpisuṇo, nānaṭo nākutūhalo;
Mūḷhesu labhate lābhaṃ, esā te anusāsanī.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena [adhammacariyāya (sī. syā.)] vā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Esāva jīvikā seyyo [seyyā (sī. syā. pī.)], yā cādhammena esanāti.
Lābhagarahajātakaṃ sattamaṃ.
288. Macchuddānajātakaṃ (3-4-8)
Agghanti macchā adhikaṃ sahassaṃ, na so atthi yo imaṃ saddaheyya;
Mayhañca assu idha satta māsā, ahampi taṃ macchuddānaṃ kiṇeyyaṃ.
Macchānaṃ bhojanaṃ datvā, mama dakkhiṇamādisi;
Taṃ dakkhiṇaṃ sarantiyā, kataṃ apacitiṃ tayā.
Paduṭṭhacittassa na phāti hoti, na cāpi taṃ [naṃ (sī. syā.)] devatā pūjayanti;
Yo bhātaraṃ pettikaṃ sāpateyyaṃ, avañcayī dukkaṭakammakārīti.
Macchuddānajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
289. Nānāchandajātakaṃ (3-4-9)
Nānāchandā mahārāja, ekāgāre vasāmase;
Ahaṃ gāmavaraṃ icche, brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.
Putto ca ājaññarathaṃ, kaññā ca maṇikuṇḍalaṃ;
Yā cesā puṇṇikā jammī, udukkhalaṃbhikaṅkhati.
Brāhmaṇassa gāmavaraṃ, brāhmaṇiyā gavaṃ sataṃ;
Puttassa ājaññarathaṃ, kaññāya maṇikuṇḍalaṃ;
Yañcetaṃ puṇṇikaṃ jammiṃ, paṭipādethudukkhalanti.
Nānāchandajātakaṃ navamaṃ.
290. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ (3-4-10)
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.
Sohaṃ sīlaṃ samādissaṃ, loke anumataṃ sivaṃ;
Ariyavuttisamācāro , yena vuccati sīlavā.
Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati;
Kāyassa bhedā sugatiṃ, upapajjati sīlavāti.
Sīlavīmaṃsakajātakaṃ dasamaṃ.
Abbhantaravaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Duma kaṃsavaruttamabyagghamigā, maṇayo maṇi sālukamavhayano;
Anusāsaniyopi ca macchavaro, maṇikuṇḍalakena kirena dasāti.
5. Kumbhavaggo
291. Surāghaṭajātakaṃ (2-5-1)
Sabbakāmadadaṃ kumbhaṃ, kuṭaṃ laddhāna dhuttako;
Yāva naṃ anupāleti, tāva so sukhamedhati.
Yadā matto ca ditto ca, pamādā kumbhamabbhidā;
Tadā naggo ca pottho ca, pacchā bālo vihaññati.
Evameva yo dhanaṃ laddhā, pamatto [amattā (sī.), amatto (pī.)] paribhuñjati;
Pacchā tappati dummedho, kuṭaṃ bhitvāva [kuṭaṃ bhinnova (sī. pī.), kuṭabhinnova (?)] dhuttakoti.
Surāghaṭa [bhadraghaṭa (sī. pī.), bhadraghaṭabhedaka (syā.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.
292. Supattajātakaṃ (3-5-2)
Bārāṇasyaṃ [bārāṇassaṃ (sī. pī.)] mahārāja, kākarājā nivāsako [nivāsiko (sī. pī.)];
Asītiyā sahassehi, supatto parivārito.
Tassa dohaḷinī bhariyā, suphassā bhakkhitumicchati [macchamicchati (sī. pī.)];
Rañño mahānase pakkaṃ, paccagghaṃ rājabhojanaṃ.
Tesāhaṃ pahito dūto, rañño camhi idhāgato;
Bhattu apacitiṃ kummi, nāsāyamakaraṃ [makariṃ (sī. nissaya)] vaṇanti.
Supattajātakaṃ dutiyaṃ.
293. Kāyanibbindajātakaṃ (3-5-3)
Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā, rogena bāḷhaṃ dukhitassa ruppato;
Parisussati khippamidaṃ kaḷevaraṃ, pupphaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ.
Ajaññaṃ jaññasaṅkhātaṃ, asuciṃ sucisammataṃ;
Nānākuṇapaparipūraṃ, jaññarūpaṃ apassato.
Dhiratthumaṃ āturaṃ pūtikāyaṃ, jegucchiyaṃ assuciṃ byādhidhammaṃ;
Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṃ sugatūpapattiyāti.
Kāyanibbinda [kāyavicchanda (sī.), kāyavicchinda (pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
294. Jambukhādakajātakaṃ (3-5-4)
Koyaṃ bindussaro vaggu, saravantāna [pavadantāna (sī. pī.)] muttamo;
Accuto jambusākhāya, moracchāpova kūjati.
Kulaputtova jānāti [kulaputto pajānāti (syā. ka.)], kulaputtaṃ [kulaputte (sī. pī.)] pasaṃsituṃ;
Byagghacchāpasarīvaṇṇa, bhuñja samma dadāmi te.
Cirassaṃ vata passāmi, musāvādī samāgate;
Vantādaṃ kuṇapādañca, aññamaññaṃ pasaṃsaketi.
Jambukhādakajātakaṃ catutthaṃ.
295. Antajātakaṃ (3-5-5)
Usabhasseva te khandho, sīhasseva vijambhitaṃ;
Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.
Kulaputtova jānāti, kulaputtaṃ pasaṃsituṃ;
Mayūragīvasaṅkāsa, ito pariyāhi vāyasa.
Migānaṃ siṅgālo [kotthuko (sī. pī.), koṭṭhuko (syā.)] anto, pakkhīnaṃ pana vāyaso;
Eraṇḍo anto rukkhānaṃ, tayo antā samāgatāti.
Antajātakaṃ pañcamaṃ.
296. Samuddajātakaṃ (3-5-6)
Ko nāyaṃ [ko nvāyaṃ (syā.)] loṇatoyasmiṃ, samantā paridhāvati;
Macche makare ca vāreti, ūmīsu ca vihaññati.
Anantapāyī sakuṇo, atittoti disāsuto;
Samuddaṃ pātumicchāmi, sāgaraṃ saritaṃ patiṃ.
So ayaṃ hāyati ceva, pūrate ca mahodadhi;
Nāssa nāyati pītanto, apeyyo kira sāgaroti.
Samuddajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
297. Kāmavilāpajātakaṃ (3-5-7)
Ucce sakuṇa ḍemāna, pattayāna vihaṅgama;
Vajjāsi kho tvaṃ vāmūruṃ, ciraṃ kho sā karissati [sarissati (ka.)].
Idaṃ kho sā na jānāti, asiṃ sattiñca oḍḍitaṃ;
Sā caṇḍī kāhati kodhaṃ, taṃ me tapati no idaṃ [no idha (sī. syā. pī.)].
Esa uppalasannāho, nikkhañcussīsakohitaṃ [nikkhamussīsake kataṃ (sī. pī.), nikkhañcussīsake kataṃ (syā.)];
Kāsikañca muduṃ vatthaṃ, tappetu dhanikā piyāti [dhanakāmiyāti (syā. pī.), dhanakāmikāti (sī.)].
Kāmavilāpajātakaṃ sattamaṃ.
298. Udumbarajātakaṃ (3-5-8)
Udumbarā cime pakkā, nigrodhā ca kapitthanā;
Ehi nikkhama bhuñjassu, kiṃ jighacchāya miyyasi.
Evaṃ so suhito hoti, yo vuḍḍhamapacāyati;
Yathāhamajja suhito, dumapakkāni māsito.
Yaṃ vanejo vanejassa, vañceyya kapino kapi;
Daharo kapi [daharopi taṃ na (sī. pī.), daharopi na (syā.)] saddheyya, na hi jiṇṇo jarākapīti.
Udumbarajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
299. Komāraputtajātakaṃ (3-5-9)
Pure tuvaṃ sīlavataṃ sakāse, okkantikaṃ [okkandikaṃ (sī. syā. pī.)] kīḷasi assamamhi;
Karohare [karohi re (ka.)] makkaṭiyāni makkaṭa, na taṃ mayaṃ sīlavataṃ ramāma.
Sutā hi mayhaṃ paramā visuddhi, komāraputtassa bahussutassa;
Mā dāni maṃ maññi tuvaṃ yathā pure, jhānānuyutto viharāmi [jhānānuyuttā viharāma (sī. pī.)] āvuso.
Sacepi selasmi vapeyya bījaṃ, devo ca vasse na hi taṃ virūḷhe [neva hi taṃ ruheyya (sī. pī.), na hi taṃ virūhe (?)];
Sutā hi te sā paramā visuddhi, ārā tuvaṃ makkaṭa jhānabhūmiyāti.
Komāraputtajātakaṃ navamaṃ.
300. Vakajātakaṃ (3-5-10)
Parapāṇarodhā [parapāṇaghāte (syā.), parapāṇarocaṃ (ka.)] jīvanto, maṃsalohitabhojano;
Vako vataṃ samādāya, upapajji uposathaṃ.
Tassa sakko vataññāya, ajarūpenupāgami;
Vītatapo ajjhappatto, bhañji lohitapo tapaṃ.
Evameva idhekacce, samādānamhi dubbalā;
Lahuṃ karonti attānaṃ, vakova ajakāraṇāti.
Vakajātakaṃ dasamaṃ.
Kumbhavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Varakumbha supattasirivhayano, sucisammata bindusaro cusabho;
Saritaṃpati caṇḍi jarākapinā, atha makkaṭiyā vakakena dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Saṅkappo padumo ceva, udapānena tatiyaṃ;
Abbhantaraṃ ghaṭabhedaṃ, tikanipātamhilaṅkatanti.
Tikanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Powered by web.py, Jinja2, AngularJS,