Nālaṅkatena bhadrena [nevālaṅkatabhadrena (syā.)], usukārākatena ca [na usukārakatena ca (sī. syā. pī.)].

Na kaṇṇāyatamuttena, nāpi morūpasevinā;

Tenamhi hadaye viddho, sabbaṅgaparidāhinā.

Āvedhañca na passāmi, yato ruhiramassave;

Yāva ayoniso cittaṃ, sayaṃ me dukkhamābhatanti.

Saṅkapparāgajātakaṃ paṭhamaṃ.

252. Tilamuṭṭhijātakaṃ (3-1-2)

Ajjāpi me taṃ manasi [sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ tilamuṭṭhiyā;

Bāhāya maṃ gahetvāna, laṭṭhiyā anutāḷayi.

Nanu jīvite na ramasi, yenāsi brāhmaṇāgato;

Yaṃ maṃ bāhā gahetvāna, tikkhattuṃ anutāḷayi.

Ariyo anariyaṃ kubbantaṃ [kubbānaṃ (sī. pī.), kubbaṃ (syā.)], yo daṇḍena nisedhati;

Sāsanaṃ taṃ na taṃ veraṃ, iti naṃ paṇḍitā vidūti.

Tilamuṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.

253. Maṇikaṇṭhajātakaṃ (3-1-3)

Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.

Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.

Na taṃ yāce yassa piyaṃ jigīse [jigiṃse (sī. syā. pī.)], desso hoti atiyācanāya;

Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena, adassanaṃyeva tadajjhagamāti.

Maṇikaṇṭhajātakaṃ tatiyaṃ.

254. Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ (3-1-4)

Bhutvā tiṇaparighāsaṃ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṃ;

Etaṃ te bhojanaṃ āsi, kasmā dāni na bhuñjasi.

Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;

Bahuṃ [pahū (sī. pī.), pahuṃ (syā. ka.)] tattha mahābramhe, api ācāmakuṇḍakaṃ.

Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍakanti.

Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ catutthaṃ.

255. Sukajātakaṃ (3-1-5)

Yāva so mattamaññāsi, bhojanasmiṃ vihaṅgamo;

Tāva addhānamāpādi, mātarañca aposayi.

Yato ca kho bahutaraṃ, bhojanaṃ ajjhavāhari [ajjhupāhari (sī. pī.)];

Tato tattheva saṃsīdi, amattaññū hi so ahu.

Tasmā mattaññutā sādhu, bhojanasmiṃ agiddhatā [agiddhitā (syā. ka.)];

Amattaññū hi sīdanti, mattaññū ca na sīdareti.

Sukajātakaṃ pañcamaṃ.

256. Jarūdapānajātakaṃ (3-1-6)

Ajjhagamuṃ ayasaṃ lohaṃ [ajjhagaṃsu ayolohaṃ (sī. syā. pī.)], tipusīsañca vāṇijā;

Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷūriyā bahū.

Te ca tena asantuṭṭhā, bhiyyo bhiyyo akhāṇisuṃ;

Te tatthāsīviso [tattha āsīviso (ka.), tatthapāsīviso (syā.)] ghoro, tejassī tejasā hani.

Khātena ca [khaṇena ca (ka.), khaṇanena (syā.)] dhanaṃ laddhaṃ, atikhātena [atikhaṇena (ka.)] nāsitanti.

Jarūdapānajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

257. Gāmaṇicandajātakaṃ (3-1-7)

Nāyaṃ gharānaṃ kusalo, lolo ayaṃ valīmukho;

Kataṃ kataṃ kho dūseyya, evaṃdhammamidaṃ kulaṃ.

Nayidaṃ cittavato lomaṃ, nāyaṃ assāsiko migo;

Siṭṭhaṃ [satthaṃ (sī. syā. pī.)] me janasandhena, nāyaṃ kiñci vijānati.

Na mātaraṃ pitaraṃ vā, bhātaraṃ bhaginiṃ sakaṃ;

Bhareyya tādiso poso, siṭṭhaṃ dasarathena meti.

Gāmaṇicanda [gāmaṇicaṇḍa (sī. pī.)] jātakaṃ sattamaṃ.

258. Mandhātujātakaṃ (3-1-8)

Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā [virocamānā (ka.)];

Sabbeva dāsā mandhātu, ye pāṇā pathavissitā [paṭhavinissitā (sī. pī.), paṭhavissitā (syā.)].

Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati;

Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.

Mandhātujātakaṃ aṭṭhamaṃ.

259. Tirīṭavacchajātakaṃ (3-1-9)

Nayimassa vijjāmayamatthi kiñci, na bandhavo no pana te sahāyo;

Atha kena vaṇṇena tirīṭavaccho [tirīṭivaccho (syā. ka.)], tedaṇḍiko bhuñjati aggapiṇḍaṃ.

Āpāsu [āvāsu (ka.)] me yuddhaparājitassa, ekassa katvā vivanasmi ghore;

Pasārayī kicchagatassa pāṇiṃ, tenūdatāriṃ dukhasaṃpareto.

Lābhāraho tāta tirīṭavaccho, dethassa bhogaṃ yajathañca [yajatañca (sī. pī.), yajitañca (syā.)] yaññanti.

Tirīṭavacchajātakaṃ navamaṃ.

260. Dūtajātakaṃ (3-1-10)

Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.

Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā;

Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.

Dūto hi dūtassa kathaṃ na dajjaṃ, mayampi tasseva bhavāma dūtāti.

Dūtajātakaṃ dasamaṃ.

Saṅkappavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Usukāravaro tilamuṭṭhi maṇi, hayarāja vihaṅgama āsiviso;

Janasandha kahāpaṇavassa puna, tiriṭaṃ puna dūtavarena dasāti.

2. Padumavaggo

261. Padumajātakaṃ (3-2-1)

Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.

Yathā sāradikaṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhati;

Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.

Ubhopi palapantete [vilapantete (syā. ka.)], api padmāni dassati;

Vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā;

Dehi samma padumāni, ahaṃ yācāmi yācitoti.

Padumajātakaṃ paṭhamaṃ.

262. Mudupāṇijātakaṃ (3-2-2)

Andhakāro ca vasseyya, atha nūna tadā siyā.

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;

Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.

Mudupāṇijātakaṃ dutiyaṃ.

263. Cūḷapalobhanajātakaṃ (3-2-3)

Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi [saṃsīdati (ka.)] mahaṇṇave.

Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;

Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.

Cūḷapalobhana [cullapalobhana (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.

264. Mahāpanādajātakaṃ (3-2-4)

Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;

Tiriyaṃ soḷasubbedho [soḷasapabbedho (sī. pī.)], uddhamāhu [uccamāhu (sī. syā. pī.)] sahassadhā.

Sahassakaṇḍo satageṇḍu [satabhedo (sī. pī.), satabheṇḍu (sī. nissaya)], dhajāsu haritāmayo;

Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.

Evametaṃ [evameva (ka.)] tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;

Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavāti.

Mahāpanādajātakaṃ catutthaṃ.

265. Khurappajātakaṃ (3-2-5)

Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, kasmā nu te nāhu chambhitattaṃ.

Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;

Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, vedaṃ alatthaṃ vipulaṃ uḷāraṃ.

So vedajāto ajjhabhaviṃ amitte, pubbeva me jīvitamāsi cattaṃ;

Na hi jīvite ālayaṃ kubbamāno, sūro kayirā sūrakiccaṃ kadācīti.

Khurappajātakaṃ pañcamaṃ.

266. Vātaggasindhavajātakaṃ (3-2-6)

Yenāsi kisiyā paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;

Ayaṃ so āgato bhattā [tāto (sī. syā. pī.)], kasmā dāni palāyasi.

Sace [na kho (syā. ka.)] panādikeneva, santhavo nāma jāyati;

Yaso hāyati itthīnaṃ, tasmā tāta palāyahaṃ [palāyihaṃ (syā.), palāyitaṃ (ka.)].

Yassassinaṃ kule jātaṃ, āgataṃ yā na icchati;

Vātaggasindhavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

267. Kakkaṭakajātakaṃ (3-2-7)

Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, mā heva maṃ pāṇasamaṃ jaheyya [jaheyyā (pī.) jahā’yye (?)].

Ayya na taṃ jahissāmi, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ [kuñjara saṭṭhihāyana (sī. pī.)];

Pathabyā cāturantāya, suppiyo hosi me tuvaṃ.

Ye kuḷīrā samuddasmiṃ, gaṅgāya yamunāya [nammadāya (sī. pī.)] ca;

Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā patinti.

Kakkaṭaka [kuḷīra (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.

268. Ārāmadūsakajātakaṃ (3-2-8)

Tassāyaṃ edisī paññā, kimeva itarā pajā.

Evameva tuvaṃ brahme, anaññāya vinindasi;

Kathaṃ mūlaṃ adisvāna [kathaṃhi mūlaṃ aditvā (syā. pī.)], rukkhaṃ jaññā patiṭṭhitaṃ.

Vissasenova gārayho, yassatthā rukkharopakāti.

Ārāmadūsakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

269. Sujātajātakaṃ (3-2-9)

Na hi vaṇṇena sampannā, mañjukā piyadassanā;

Kharavācā piyā hoti, asmiṃ loke paramhi ca.

Nanu passasimaṃ kāḷiṃ, dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;

Kokilaṃ saṇhavācena, bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.

Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsitanti.

Sujātajātakaṃ navamaṃ.

270. Ulūkajātakaṃ (3-2-10)

Sabbehi kira ñātīhi, kosiyo issaro kato;

Sace ñātīhi anuññāto [ñātīhanuññāto (sī. pī.)], bhaṇeyyāhaṃ ekavācikaṃ.

Bhaṇa samma anuññāto, atthaṃ dhammañca kevalaṃ;

Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā.

Na me ruccati bhaddaṃ vo [bhadante (ka.)], ulūkassābhisecanaṃ;

Ulūkajātakaṃ dasamaṃ.

Padumavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Atha bhaddalī kuñjara rukkha puna, kharavāca ulūkavarena dasāti.

3. Udapānavaggo

271. Udapānadūsakajātakaṃ (3-3-1)

Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;

Kicchākataṃ udapānaṃ, kathaṃ samma avāhasi [avāhayi (sī. pī.), apāhasi (syā.)].

Esa dhammo siṅgālānaṃ, yaṃ pitvā ohadāmase;

Pitupitāmahaṃ dhammo, na taṃ [na naṃ (sī. pī.)] ujjhātumarahasi.

Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.

Udapānadūsakajātakaṃ paṭhamaṃ.

272. Byagghajātakaṃ (3-3-2)

Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo vihiyyati;

Pubbevajjhābhavaṃ tassa, rukkhe akkhīva paṇḍito.

Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo pavaḍḍhati;

Kareyyattasamaṃ vuttiṃ, sabbakiccesu paṇḍito.

Etha byagghā nivattavho, paccupetha [paccametha (sī. pī.)] mahāvanaṃ;

Mā vanaṃ chindi nibyagghaṃ, byagghā māhesu nibbanāti.

Byagghajātakaṃ dutiyaṃ.

273. Kacchapajātakaṃ (3-3-3)

Ko nu uddhitabhattova [udditabhattova (sī.), vaḍḍhitabhattova (syā.)], pūrahatthova brāhmaṇo;

Kahaṃ nu bhikkhaṃ acari, kaṃ saddhaṃ upasaṅkami.

Tvaṃ maṃ mocaya bhaddante, mutto gaccheyya pabbataṃ.

Kacchapā kassapā honti, koṇḍaññā honti makkaṭā;

Muñca kassapa koṇḍaññaṃ, kataṃ methunakaṃ tayāti.

Kacchapajātakaṃ tatiyaṃ.

274. Lolajātakaṃ (3-3-4)

Kāyaṃ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā;

Nāhaṃ balākā sikhinī, ahaṃ lolosmi vāyaso;

Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.

Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.

Lolajātakaṃ catutthaṃ.

275. Rucirajātakaṃ (3-3-5)

Kāyaṃ balākā rucirā, kākanīḷasmimacchati;

Caṇḍo kāko sakhā mayhaṃ, yassa [tassa (sī. pī.)] cetaṃ kulāvakaṃ.

Nanu maṃ samma jānāsi, dija sāmākabhojana;

Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.

Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;

Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.

Rucirajātakaṃ pañcamaṃ.

276. Kurudhammajātakaṃ (3-3-6)

Tava saddhañca sīlañca, viditvāna janādhipa;

Vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena, kāliṅgasmiṃ nimimhase [vinimhase (syā.), vanimhase (ka.)].

Sabbe te appaṭikkhippā, pubbācariyavaco idaṃ.

Alaṅkataṃ hemajālābhichannaṃ, sasārathiṃ gacchatha yena kāmanti.

Kurudhammajātakaṃ [kurudhammajātakaṃ (sī. syā. pī.)] chaṭṭhaṃ.

277. Romakajātakaṃ (3-3-7)

Asaṅkamānā abhinibbutattā [abhinibbutacittā (syā. ka.)], hatthatta [hatthattha (syā.)] māyanti mamaṇḍajā pure.

Te dāni vakkaṅga kimatthamussukā, bhajanti aññaṃ girikandaraṃ dijā;

Na nūna maññanti mamaṃ yathā pure, cirappavutthā atha vā na te ime.

Jānāma taṃ na mayaṃ sampamūḷhā [na maya’masma mūḷhā (sī. pī.)], soyeva tvaṃ te mayamasma nāññe;

Romakajātakaṃ sattamaṃ.

278. Mahiṃsarājajātakaṃ (3-3-8)

Kimattha [kamattha (sī. pī.)] mabhisandhāya, lahucittassa dubbhino [dūbhino (sī. pī.)];

Sabbakāmadadasseva [duhasseva (sī. syā. pī.), rahasseva (ka.)], imaṃ dukkhaṃ titikkhasi.

Siṅgena nihanāhetaṃ, padasā ca adhiṭṭhaha;

Bhiyyo [bhīyo (sī.)] bālā pakujjheyyuṃ, no cassa paṭisedhako.

Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ [aññampevaṃ (sī. syā. pī.)] karissati;

Te naṃ tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatīti.

Mahiṃsarājajātakaṃ [mahisajātakaṃ (sī. syā. pī.)] aṭṭhamaṃ.

279. Satapattajātakaṃ (3-3-9)

Atthakāmaṃ pavedentiṃ [pavadantiṃ (pī.)], anatthakāmāti maññati;

Anatthakāmaṃ satapattaṃ, atthakāmoti maññati.

Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso;

Hitehi vacanaṃ vutto, paṭigaṇhāti vāmato.

Tañhi so maññate mittaṃ, satapattaṃva māṇavoti.

Satapattajātakaṃ navamaṃ.

280. Puṭadūsakajātakaṃ (3-3-10)

Addhā hi nūna migarājā, puṭakammassa kovido;

Tathā hi puṭaṃ dūseti, aññaṃ nūna karissati.

Na me mātā vā pitā vā, puṭakammassa kovido;

Kataṃ kataṃ kho dūsema, evaṃ dhammamidaṃ kulaṃ.

Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;

Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.

Puṭadūsakajātakaṃ dasamaṃ.

Udapānavaggo [araññavaggo (sī. pī. ka.)] tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Udapānavaraṃ vanabyaggha kapi, sikhinī ca balāka ruciravaro;

Sujanādhiparomakadūsa puna, satapattavaro puṭakamma dasāti.

4. Abbhantaravaggo

281. Abbhantarajātakaṃ (3-4-1)

Bhutvā dohaḷinī nārī, cakkavattiṃ vijāyati.

Tvampi [tvañca (sī. pī.), tvaṃ hi (ka.)] bhadde mahesīsi, sā cāpi [cāsi (sī. pī.)] patino piyā;

Āharissati te rājā, idaṃ abbhantaraṃ phalaṃ.

Bhatturatthe parakkanto, yaṃ ṭhānamadhigacchati;

Sūro attapariccāgī, labhamāno bhavāmahanti.

Abbhantarajātakaṃ paṭhamaṃ.

282. Seyyajātakaṃ (3-4-2)

Ekena sandhiṃ katvāna, sataṃ vajjhe [macce (ka.), bajjhe (ka. aṭṭha.)] amocayiṃ.

[kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)] Tasmā sabbena lokena, sandhiṃ katvāna ekato [ekako (sī. syā. pī.)];

Pecca saggaṃ nigaccheyya [kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)], idaṃ suṇātha kāsiyā [kāsayo (sī. pī.)].

Idaṃ vatvā mahārājā, kaṃso bārāṇasiggaho;

Dhanuṃ kaṇḍañca [tūṇiñca (sī. pī.)] nikkhippa, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.

Seyyajātakaṃ dutiyaṃ.

283. Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ (3-4-3)

So dāni eko byapagamma jhāyasi, balaṃ nu te byaggha na cajja vijjati.

Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajjame [duppasahajjime (syā.)] mayā.

Namatthu saṅghāna samāgatānaṃ, disvā sayaṃ sakhya vadāmi abbhutaṃ;

Byagghaṃ migā yattha jiniṃsu dāṭhino, sāmaggiyā dāṭhabalesu muccareti.

Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ tatiyaṃ.

284. Sirijātakaṃ (3-4-4)

Yaṃ ussukā saṅgharanti, alakkhikā bahuṃ dhanaṃ;

Sippavanto asippā ca, lakkhivā tāni bhuñjati.

Uppajjanti bahū bhogā, appanāyatanesupi.

Kukkuṭo [kukkuṭa (sī. pī.), kukkuṭā (sī. nissaya, saddanīti)] maṇayo daṇḍo, thiyo ca puññalakkhaṇā;

Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantunoti.

Sirijātakaṃ catutthaṃ.

285. Maṇisūkarajātakaṃ (3-4-5)

Haññāma [hañchema (sī. pī.), hañchāma (?)] maṇino ābhaṃ, iti no mantanaṃ ahu.

Yāvatā maṇiṃ ghaṃsāma [yāva yāva nighaṃsāma (sī. pī.)], bhiyyo vodāyate maṇi;

Idañca dāni pucchāma, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.

Ayaṃ maṇi veḷūriyo, akāco vimalo [vipulo (ka.)] subho;

Nāssa sakkā siriṃ hantuṃ, apakkamatha sūkarāti.

Maṇisūkara [maṇighaṃsa (ka.)] jātakaṃ pañcamaṃ.

286. Sālūkajātakaṃ (3-4-6)

Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇaṃ.

Idāni so idhāgantvā, atithī yuttasevako;

Atha dakkhasi sālūkaṃ, sayantaṃ musaluttaraṃ.

Jaraggavā vicintesuṃ, varamhākaṃ bhusāmivāti.

Sālūkajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

287. Lābhagarahajātakaṃ (3-4-7)

Nānummatto nāpisuṇo, nānaṭo nākutūhalo;

Mūḷhesu labhate lābhaṃ, esā te anusāsanī.

Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena [adhammacariyāya (sī. syā.)] vā.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Esāva jīvikā seyyo [seyyā (sī. syā. pī.)], yā cādhammena esanāti.

Lābhagarahajātakaṃ sattamaṃ.

288. Macchuddānajātakaṃ (3-4-8)

Mayhañca assu idha satta māsā, ahampi taṃ macchuddānaṃ kiṇeyyaṃ.

Macchānaṃ bhojanaṃ datvā, mama dakkhiṇamādisi;

Taṃ dakkhiṇaṃ sarantiyā, kataṃ apacitiṃ tayā.

Yo bhātaraṃ pettikaṃ sāpateyyaṃ, avañcayī dukkaṭakammakārīti.

Macchuddānajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

289. Nānāchandajātakaṃ (3-4-9)

Nānāchandā mahārāja, ekāgāre vasāmase;

Ahaṃ gāmavaraṃ icche, brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.

Putto ca ājaññarathaṃ, kaññā ca maṇikuṇḍalaṃ;

Yā cesā puṇṇikā jammī, udukkhalaṃbhikaṅkhati.

Brāhmaṇassa gāmavaraṃ, brāhmaṇiyā gavaṃ sataṃ;

Puttassa ājaññarathaṃ, kaññāya maṇikuṇḍalaṃ;

Yañcetaṃ puṇṇikaṃ jammiṃ, paṭipādethudukkhalanti.

Nānāchandajātakaṃ navamaṃ.

290. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ (3-4-10)

Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;

Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.

Sohaṃ sīlaṃ samādissaṃ, loke anumataṃ sivaṃ;

Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati;

Kāyassa bhedā sugatiṃ, upapajjati sīlavāti.

Sīlavīmaṃsakajātakaṃ dasamaṃ.

Abbhantaravaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Anusāsaniyopi ca macchavaro, maṇikuṇḍalakena kirena dasāti.

5. Kumbhavaggo

291. Surāghaṭajātakaṃ (2-5-1)

Sabbakāmadadaṃ kumbhaṃ, kuṭaṃ laddhāna dhuttako;

Yāva naṃ anupāleti, tāva so sukhamedhati.

Yadā matto ca ditto ca, pamādā kumbhamabbhidā;

Tadā naggo ca pottho ca, pacchā bālo vihaññati.

Evameva yo dhanaṃ laddhā, pamatto [amattā (sī.), amatto (pī.)] paribhuñjati;

Surāghaṭa [bhadraghaṭa (sī. pī.), bhadraghaṭabhedaka (syā.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.

292. Supattajātakaṃ (3-5-2)

Bārāṇasyaṃ [bārāṇassaṃ (sī. pī.)] mahārāja, kākarājā nivāsako [nivāsiko (sī. pī.)];

Asītiyā sahassehi, supatto parivārito.

Tassa dohaḷinī bhariyā, suphassā bhakkhitumicchati [macchamicchati (sī. pī.)];

Rañño mahānase pakkaṃ, paccagghaṃ rājabhojanaṃ.

Tesāhaṃ pahito dūto, rañño camhi idhāgato;

Bhattu apacitiṃ kummi, nāsāyamakaraṃ [makariṃ (sī. nissaya)] vaṇanti.

Supattajātakaṃ dutiyaṃ.

293. Kāyanibbindajātakaṃ (3-5-3)

Parisussati khippamidaṃ kaḷevaraṃ, pupphaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ.

Nānākuṇapaparipūraṃ, jaññarūpaṃ apassato.

Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṃ sugatūpapattiyāti.

Kāyanibbinda [kāyavicchanda (sī.), kāyavicchinda (pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.

294. Jambukhādakajātakaṃ (3-5-4)

Koyaṃ bindussaro vaggu, saravantāna [pavadantāna (sī. pī.)] muttamo;

Accuto jambusākhāya, moracchāpova kūjati.

Kulaputtova jānāti [kulaputto pajānāti (syā. ka.)], kulaputtaṃ [kulaputte (sī. pī.)] pasaṃsituṃ;

Byagghacchāpasarīvaṇṇa, bhuñja samma dadāmi te.

Cirassaṃ vata passāmi, musāvādī samāgate;

Vantādaṃ kuṇapādañca, aññamaññaṃ pasaṃsaketi.

Jambukhādakajātakaṃ catutthaṃ.

295. Antajātakaṃ (3-5-5)

Usabhasseva te khandho, sīhasseva vijambhitaṃ;

Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.

Kulaputtova jānāti, kulaputtaṃ pasaṃsituṃ;

Mayūragīvasaṅkāsa, ito pariyāhi vāyasa.

Eraṇḍo anto rukkhānaṃ, tayo antā samāgatāti.

Antajātakaṃ pañcamaṃ.

296. Samuddajātakaṃ (3-5-6)

Ko nāyaṃ [ko nvāyaṃ (syā.)] loṇatoyasmiṃ, samantā paridhāvati;

Macche makare ca vāreti, ūmīsu ca vihaññati.

Anantapāyī sakuṇo, atittoti disāsuto;

Samuddaṃ pātumicchāmi, sāgaraṃ saritaṃ patiṃ.

Nāssa nāyati pītanto, apeyyo kira sāgaroti.

Samuddajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

297. Kāmavilāpajātakaṃ (3-5-7)

Ucce sakuṇa ḍemāna, pattayāna vihaṅgama;

Vajjāsi kho tvaṃ vāmūruṃ, ciraṃ kho sā karissati [sarissati (ka.)].

Idaṃ kho sā na jānāti, asiṃ sattiñca oḍḍitaṃ;

Sā caṇḍī kāhati kodhaṃ, taṃ me tapati no idaṃ [no idha (sī. syā. pī.)].

Kāsikañca muduṃ vatthaṃ, tappetu dhanikā piyāti [dhanakāmiyāti (syā. pī.), dhanakāmikāti (sī.)].

Kāmavilāpajātakaṃ sattamaṃ.

298. Udumbarajātakaṃ (3-5-8)

Udumbarā cime pakkā, nigrodhā ca kapitthanā;

Ehi nikkhama bhuñjassu, kiṃ jighacchāya miyyasi.

Yathāhamajja suhito, dumapakkāni māsito.

Yaṃ vanejo vanejassa, vañceyya kapino kapi;

Daharo kapi [daharopi taṃ na (sī. pī.), daharopi na (syā.)] saddheyya, na hi jiṇṇo jarākapīti.

Udumbarajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

299. Komāraputtajātakaṃ (3-5-9)

Pure tuvaṃ sīlavataṃ sakāse, okkantikaṃ [okkandikaṃ (sī. syā. pī.)] kīḷasi assamamhi;

Karohare [karohi re (ka.)] makkaṭiyāni makkaṭa, na taṃ mayaṃ sīlavataṃ ramāma.

Mā dāni maṃ maññi tuvaṃ yathā pure, jhānānuyutto viharāmi [jhānānuyuttā viharāma (sī. pī.)] āvuso.

Sacepi selasmi vapeyya bījaṃ, devo ca vasse na hi taṃ virūḷhe [neva hi taṃ ruheyya (sī. pī.), na hi taṃ virūhe (?)];

Sutā hi te sā paramā visuddhi, ārā tuvaṃ makkaṭa jhānabhūmiyāti.

Komāraputtajātakaṃ navamaṃ.

300. Vakajātakaṃ (3-5-10)

Vako vataṃ samādāya, upapajji uposathaṃ.

Tassa sakko vataññāya, ajarūpenupāgami;

Vītatapo ajjhappatto, bhañji lohitapo tapaṃ.

Lahuṃ karonti attānaṃ, vakova ajakāraṇāti.

Vakajātakaṃ dasamaṃ.

Kumbhavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Saritaṃpati caṇḍi jarākapinā, atha makkaṭiyā vakakena dasāti.

Atha vagguddānaṃ –

Saṅkappo padumo ceva, udapānena tatiyaṃ;

Abbhantaraṃ ghaṭabhedaṃ, tikanipātamhilaṅkatanti.

Tikanipātaṃ niṭṭhitaṃ.