‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;

Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. –

Pucchi. Tattha koti devanāgayakkhamanussādīsu ko, katamoti attho. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya īdisāya deviddhiyā. Yasasāti iminā īdisena parivārena paricchedena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena sundarena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena, sarīravaṇṇanibhāyāti attho.

Atha devaputto attano purimajātiādiṃ āvi karonto imāhi gāthāhi byākāsi –

‘‘Maṇḍūkohaṃ pure āsiṃ, udake vārigocaro;

Tava dhammaṃ suṇantassa, avadhī vacchapālako.

‘‘Muhuttaṃ cittapasādassa, iddhiṃ passa yasañca me;

Ānubhāvañca me passa, vaṇṇaṃ passa jutiñca me.

‘‘Ye ca te dīghamaddhānaṃ, dhammaṃ assosuṃ gotama;

Pattā te acalaṭṭhānaṃ, yattha gantvā na socare’’ti.

Athassa bhagavā sampattaparisāya ca upanissayasampattiṃ oloketvā vitthārena dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne so devaputto sotāpattiphale patiṭṭhahi, caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Devaputto bhagavantaṃ vanditvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā bhikkhusaṅghassa ca añjaliṃ katvā saha parivārena devalokameva gatoti.

Maṇḍūkadevaputtavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Revatīvimānavaṇṇanā

‘‘Cirappavāsiṃ purisaṃ, dūrato sotthimāgataṃ;

Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgataṃ.

‘‘Tatheva katapuññampi, asmā lokā paraṃ gataṃ;

Puññāni paṭiggaṇhanti, piyaṃ ñātīva āgata’’nti. – gāthā abhāsi;

Atha nandiyo vohārakasiddhi yathālābho āgantvā taṃ pavattiṃ sutvā revatiṃ gehato nīharitvā gehaṃ pāvisi. Dutiyadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ pavattetvā niccabhattaṃ anāthabhattañca sammadeva pavattesi, attano sahāyehi upanītaṃ revatiṃ ghāsacchādanaparamatāya ṭhapesi. So aparena samayena kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane attano vimāneyeva nibbatti. Revatī pana sabbaṃ dānaṃ pacchinditvā ‘‘imesaṃ vasena mayhaṃ lābhasakkāro parihāyī’’ti bhikkhusaṅghaṃ akkosantī paribhāsantī vicarati. Atha vessavaṇo dve yakkhe āṇāpesi ‘‘gacchatha, bhaṇe, bārāṇasinagare ugghosatha ‘‘ito sattame divase revatī jīvantīyeva niraye pakkhipīyatī’ti’’. Taṃ sutvā mahājano saṃvegajāto bhītatasito ahosi.

‘‘Uṭṭhehi revate supāpadhamme, apārutadvāre adānasīle;

Nessāma taṃ yattha thunanti duggatā, samappitā nerayikā dukhenā’’ti.

‘‘Icceva vatvāna yamassa dūtā, te dve yakkhā lohitakkhā brahantā;

Paccekabāhāsu gahetvā revataṃ, pakkāmayuṃ devagaṇassa santike’’ti. –

Idaṃ saṅgītikāravacanaṃ.

Evaṃ tehi yakkhehi tāvatiṃsabhavanaṃ netvā nandiyavimānassa avidūre ṭhapitā revatī taṃ sūriyamaṇḍalasadisaṃ ativiya pabhassaraṃ disvā –

‘‘Ādiccavaṇṇaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, byamhaṃ subhaṃ kañcanajālachannaṃ;

‘‘Nārīgaṇā candanasāralittā, ubhato vimānaṃ upasobhayanti;

Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, ko modati saggapatto vimāne’’ti. –

Te yakkhe pucchi. Tepi tassā –

‘‘Bārāṇasiyaṃ nandiyo nāmāsi, upāsako amaccharī dānapati vadaññū;

Tassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, sūriyassa raṃsīriva jotamānaṃ.

‘‘Nārīgaṇā candanasāralittā, ubhato vimānaṃ upasobhayanti;

Taṃ dissati sūriyasamānavaṇṇaṃ, so modati saggapatto vimāne’’ti. –

Ācikkhiṃsu.

‘‘Nandiyassāhaṃ bhariyā, agārinī sabbakulassa issarā;

Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṃ, na patthaye nirayaṃ dassanāyā’’ti. –

Evaṃ vadantimeva ‘‘tvaṃ taṃ patthehi vā mā vā, kiṃ tava patthanāyā’’ti nirayasamīpaṃ netvā –

‘‘Eso te nirayo supāpadhamme, puññaṃ tayā akataṃ jīvaloke;

Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyata’’nti. –

Gāthamāhaṃsu. Tassattho – eso tava nirayo, tayā dīgharattaṃ mahādukkhaṃ anubhavitabbaṭṭhānabhūto. Kasmā? Puññaṃ tayā akataṃ jīvaloke, yasmā manussaloke appamattakampi tayā puññaṃ nāma na kataṃ, evaṃ akatapuñño pana tādiso satto maccharī attano sampattinigūhanalakkhaṇena maccharena samannāgato, paresaṃ rosuppādanena rosako, lobhādīhi pāpadhammehi samaṅgībhāvato pāpadhammo saggūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ sahabhāvaṃ na labhatīti yojanā.

Evaṃ pana vatvā te dve yakkhā tatthevantaradhāyiṃsu. Taṃsadise pana dve nirayapāle saṃsavake nāma gūthaniraye pakkhipituṃ ākaḍḍhante passitvā –

Duggandhaṃ kimidaṃ mīḷhaṃ, kimetaṃ upavāyatī’’ti. –

‘‘Esa saṃsavako nāma, gambhīro sataporiso;

Yattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate’’ti. –

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

Kena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso’’ti. – āha;

‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake;

Musāvādena vañcesi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā’’ti. –

Tassā taṃ kammaṃ kathetvā puna te –

‘‘Tena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso;

Tatthe vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate’’ti. –

Āhaṃsu. Tattha saṃsavako nāmāti niccakālaṃ gūthamuttādiasucissa saṃsavanato paggharaṇato saṃsavako nāma.

Na kevalaṃ tuyhaṃ idha saṃsavakalābho eva, atha kho ettha anekāni vassasahassāni paccitvā uttiṇṇāya hatthacchedādilābhopīti dassetuṃ –

‘‘Hatthepi chindanti athopi pāde, kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṃ;

Athopi kākoḷagaṇā samecca, saṅgamma khādanti viphandamāna’’nti. –

Puna sā manussalokaṃ paccānayanāya yācanādivasena taṃ taṃ vippalapi. Tena vuttaṃ –

Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;

Yaṃ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare’’ti.

Puna nirayapālā –

‘‘Pure tuvaṃ pamajjitvā, idāni paridevasi;

Sayaṃ katānaṃ kammānaṃ, vipākaṃ anubhossasī’’ti. –

Āhaṃsu. Puna sā āha –

‘‘Ko devalokato manussalokaṃ, gantvāna puṭṭho me evaṃ vadeyya;

Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṃ, acchādanaṃ seyyamathannapānaṃ;

Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyataṃ.

‘‘Sāhaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;

Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca.

‘‘Ārāmāni ca ropissaṃ, dugge saṅkamāni ca;

Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

Na ca dāne pamajjissaṃ, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ mayā’’ti.

Khipiṃsu niraye ghore, uddhaṃpādaṃ avaṃsira’’nti. –

Idaṃ saṅgītikāravacanaṃ. Puna sā –

‘‘Ahaṃ pure maccharinī ahosiṃ, paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ;

Vitathena ca sāmikaṃ vañcayitvā, paccāmahaṃ niraye ghorarūpe’’ti. –

Bhikkhū revatiyā yakkhehi gahetvā nītabhāvaṃ bhagavato ārocesuṃ. Taṃ sutvā bhagavā ādito paṭṭhāya imaṃ vatthuṃ kathetvā upari vitthārena dhammaṃ desesi, desanāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Kāmañcetaṃ revatīpaṭibaddhāya kathāya yebhuyyabhāvato ‘‘revatīvimāna’’nti voharīyati, yasmā pana revatī vimānadevatā na hoti, nandiyassa pana devaputtassa vimānādisampattipaṭisaṃyuttañcetaṃ, tasmā purisavimānesveva saṅgahaṃ āropitanti daṭṭhabbaṃ.

Revatīvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Chattamāṇavakavimānavaṇṇanā

Bhagavā paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento chattamāṇavakassa saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhānaṃ, corehi māritassa devaloke nibbattiṃ, tato saha vimānena āgatassa tattha sannipatitaparisāya ca dhammābhisamayaṃ disvā paṭhamatarameva gantvā māṇavakassa gamanamagge aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Māṇavo ācariyadhanaṃ gahetvā setabyato ukkaṭṭhābhimukho gacchanto antarāmagge bhagavantaṃ nisinnaṃ disvā upasaṅkamitvā aṭṭhāsi. ‘‘Kuhiṃ gamissasī’’ti bhagavatā vutto ‘‘ukkaṭṭhaṃ, bho gotama, gamissāmi mayhaṃ ācariyassa pokkharasātissa garudakkhiṇaṃ dātu’’nti āha. Atha bhagavā ‘‘jānāsi pana tvaṃ, māṇava, tīṇi saraṇāni, pañca sīlānī’’ti vatvā tena ‘‘nāhaṃ jānāmi, kimatthiyāni panetāni kīdisāni cā’’ti vutte ‘‘idamīdisa’’nti saraṇagamanassa sīlasamādānassa ca phalānisaṃsaṃ vibhāvetvā ‘‘uggaṇhāhi tāva, māṇavaka, saraṇagamanavidhi’’nti vatvā ‘‘sādhu uggaṇhissāmi, kathetha bhante bhagavā’’ti tena yācito tassa ruciyā anurūpaṃ gāthābandhavasena saraṇagamanavidhiṃ dassento –

‘‘Yo vadataṃ pavaro manujesu, sakyamunī bhagavā katakicco;

Pāragato balavīriyasamaṅgī, taṃ sugataṃ saraṇatthamupehi.

‘‘Yattha ca dinna mahapphalamāhu, catūsu sucīsu purisayugesu;

Aṭṭha ca puggala dhammadasā te, saṅghamimaṃ saraṇatthamupehī’’ti. –

‘‘Na tathā tapati nabhe sūriyo, cando ca na bhāsati na phusso;

Yathā atulamidaṃ mahappabhāsaṃ, ko nu tvaṃ tidivā mahiṃ upāgā.

‘‘Chindati raṃsī pabhaṅkarassa, sādhikavīsatiyojanāni ābhā;

Rattimapi yathā divaṃ karoti, parisuddhaṃ vimalaṃ subhaṃ vimānaṃ.

‘‘Bahupadumavicitrapuṇḍarīkaṃ, vokiṇṇaṃ kusumehi nekacittaṃ;

Arajavirajahemajālachannaṃ, ākāse tapati yathāpi sūriyo.

‘‘Rattambarapītavāsasāhi, agarupiyaṅgucandanussadāhi;

Kañcanatanusannibhattacāhi, paripūraṃ gaganaṃva tārakāhi.

Anilapamuñcitā pavanti surabhiṃ, tapaniyavitatā suvaṇṇachannā.

‘‘Kissa saṃyamassa ayaṃ vipāko, kenāsi kammaphalenidhūpapanno;

Taṃ devaputtaṃ paṭipucchi.

Tato devaputto imāhi gāthāhi byākāsi –

‘‘Sayamidha pathe samecca māṇavena, satthānusāsi anukampamāno;

Tava ratanavarassa dhammaṃ sutvā, karissāmīti ca bravittha chatto.

Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante, pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

‘‘Mā ca pāṇavadhaṃ vividhaṃ carassu asuciṃ,

Na hi pāṇesu asaññataṃ avaṇṇayiṃsu sappaññā;

Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante, pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

‘‘Mā ca parajanassa rakkhitampi, ādātabbamamaññitho adinnaṃ;

Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante, pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante, pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

‘‘Mā ca vitathaṃ aññathā abhāṇi, na hi musāvādaṃ avaṇṇayiṃsu sappaññā;

Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante, pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

‘‘Yena ca purisassa apeti saññā, taṃ majjaṃ parivajjayassu sabbaṃ;

Noti paṭhamaṃ avocahaṃ bhante, pacchā te vacanaṃ tathevakāsiṃ.

‘‘Svāhaṃ idha pañca sikkhā karitvā, paṭipajjitvā tathāgatassa dhamme;

Dvepathamagamāsiṃ coramajjhe, te maṃ tattha vadhiṃsu bhogahetu.

‘‘Passa khaṇamuhuttasaññamassa, anudhammappaṭipattiyā vipākaṃ;

Jalamiva yasasā samekkhamānā, bahukāmaṃ pihayanti hīnakammā.

‘‘Passa katipayāya desanāya, sugatiñcamhi gato sukhañca patto;

Ye ca te satataṃ suṇanti dhammaṃ, maññe te amataṃ phusanti khemaṃ.

‘‘Appampi kataṃ mahāvipākaṃ, vipulaṃ hoti tathāgatassa dhamme;

Passa katapuññatāya chatto, obhāseti pathaviṃ yathāpi sūriyo.

‘‘Kimidaṃ kusalaṃ kimācarema, icceke hi samecca mantayanti;

Te mayaṃ punareva laddha mānusattaṃ, paṭipannā viharemu sīlavanto.

‘‘Bahukāro anukampako ca satthā, iti me sati agamā divā divassa;

Svāhaṃ upagatomhi saccanāmaṃ, anukampassu punapi suṇemha dhammaṃ.

Na ca te puna mupenti gabbhaseyyaṃ, parinibbānagatā hi sītibhūtā’’ti.

Evaṃ devaputto sabbametaṃ kataññutābhāve ṭhatvā satthu payirupāsane ca dhammassavane ca atittimeva dīpento vadati. Bhagavā devaputtassa ca tattha sannipatitaparisāya ca ajjhāsayaṃ oloketvā anupubbikathaṃ kathesi. Atha nesaṃ allacittataṃ ñatvā sāmukkaṃsikaṃ dhammadesanaṃ pakāsesi. Desanāpariyosāne devaputto ceva mātāpitaro cassa sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, mahato ca janakāyassa dhammābhisamayo ahosi.

Iti devaputto attano ariyasotasamāpannabhāvaṃ pavedento anupādisesāya nibbānadhātuyā desanāya kūṭaṃ gahetvā bhagavantaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā bhikkhusaṅghassa apacitiṃ dassetvā mātāpitaro āpucchitvā devalokameva gato, satthāpi uṭṭhāyāsanā gato saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Māṇavassa pana mātāpitaro brāhmaṇo pokkharasāti sabbo ca mahājano bhagavantaṃ anugantvā nivatti. Bhagavā jetavanaṃ gantvā sannipatitāya parisāya imaṃ vimānaṃ vitthārato kathesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Chattamāṇavakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Kakkaṭakarasadāyakavimānavaṇṇanā

Khettapālo aparena samayena kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane dvādasayojanike maṇithambhe kanakavimāne sattasatakūṭāgārapaṭimaṇḍite veḷuriyamayagabbhe nibbatti, dvāre cassa yathūpacitakammasaṃsūcako muttāsikkāgato suvaṇṇakakkaṭako olambamāno aṭṭhāsi. Athāyasmā mahāmoggallāno pubbe vuttanayena tattha gato taṃ disvā imāhi gāthāhi pucchi –

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

‘‘Pucchāmi taṃ deva mahānubhāva, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sopissa byākāsi, taṃ dassetuṃ –

‘‘So devaputto attamano, moggallānena pucchito;

Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phala’’nti. – vuttaṃ;

Niṭṭhito jātarūpassa, sobhati dasapādako.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

‘‘Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūto yamakāsi puññaṃ;

Tenamhi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Kakkaṭakarasadāyakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Dvārapālakavimānavaṇṇanā

Aparabhāge niccabhattadāyako upāsako kālaṃ katvā yāmesu nibbatti. Dvārapālo pana sakkaccaṃ bhikkhūnaṃ upaṭṭhahitvā parassa pariccāge veyyāvaccakaraṇena anumodanena ca tāvatiṃsesu uppajji. Tassa dvādasayojanikaṃ kanakavimānantiādi sabbaṃ kakkaṭakavimāne vuttanayeneva veditabbaṃ. Pucchāvissajjanagāthā evamāgatā –

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

‘‘Dibbaṃ mamaṃ vassasahassamāyu, vācābhigītaṃ manasā pavattitaṃ;

Ettāvatā ṭhassati puññakammo, dibbehi kāmehi samaṅgibhūto.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Dvārapālakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Paṭhamakaraṇīyavimānavaṇṇanā

‘‘Karaṇīyāni puññāni, paṇḍitena vijānatā;

Sammaggatesu buddhesu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

‘‘Atthāya vata me buddho, araññā gāmamāgato;

Kattha cittaṃ pasādetvā, tāvatiṃsūpago ahaṃ.

Karaṇīyavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Dutiyakaraṇīyavimānavaṇṇanā

Sattamavimānaṃ chaṭṭhavimānasadisaṃ. Kevalaṃ tattha upāsakena bhagavato āhāro dinno, idha aññatarassa therassa. Esaṃ vuttanayameva. Tena vuttaṃ –

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

‘‘Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

‘‘Karaṇīyāni puññāni, paṇḍitena vijānatā;

Sammaggatesu bhikkhūsu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

Tattha cittaṃ pasādetvā, tāvatiṃsūpago ahaṃ.

Dutiyakaraṇīyavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamasūcivimānavaṇṇanā

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

‘‘Yaṃ dadāti na taṃ hoti, yañceva dajjā tañceva seyyo;

Sūci dinnā sūcimeva seyyo.

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sūcivimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyasūcivimānavaṇṇanā

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. – pucchi;

‘‘So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, purimajātiyā manussaloke.

‘‘Addasaṃ virajaṃ bhikkhuṃ, vippasannamanāvilaṃ;

Tassa adāsahaṃ sūciṃ, pasanno sehi pāṇibhi.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva.

Dutiyasūcivimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Paṭhamanāgavimānavaṇṇanā

‘‘Susukkakhandhaṃ abhiruyha nāgaṃ, akācinaṃ dantiṃ baliṃ mahājavaṃ;

Abhiruyha gajavaraṃ sukappitaṃ, idhāgamā vehāyasaṃ antalikkhe.

‘‘Nāgassa dantesu duvesu nimmitā, acchodakā paduminiyo suphullā;

Padumesu ca tūriyagaṇā pavajjare, imā ca naccanti manoharāyo.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Tassa sampattikittanamukhena katakammaṃ pucchi.

Evaṃ pana therena puṭṭho devaputto attanā katakammaṃ kathento –

‘‘Aṭṭheva muttapupphāni, kassapassa mahesino;

Thūpasmiṃ abhiropesiṃ, pasanno sehi pāṇibhi.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. – imāhi gāthāhi byākāsi;

Taṃ panetaṃ pavattiṃ āyasmā mahāmoggallāno manussalokaṃ āgantvā bhagavato ārocesi. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya vitthārena dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Nāgavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Dutiyanāgavimānavaṇṇanā

‘‘Mahantaṃ nāgaṃ abhiruyha, sabbasetaṃ gajuttamaṃ;

Vanā vanaṃ anupariyāsi, nārīgaṇapurakkhato;

Obhāsento disā sabbā, osadhī viya tārakā.

‘‘Kena tetādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Tatthā pucchito sopi tassa gāthāhi eva byākāsi.

‘‘So devaputto attamano, vaṅgīseneva pucchito;

Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, upāsako cakkhumato ahosiṃ;

Pāṇātipātā virato ahosiṃ, loke adinnaṃ parivajjayissaṃ.

‘‘Amajjapo no ca musā abhāṇiṃ, sakena dārena ca tuṭṭho ahosiṃ;

Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Tattha apubbaṃ natthi, sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.

Dutiyanāgavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Tatiyanāgavimānavaṇṇanā

So ucchūsuyeva yathāṭhitesu sākhāmaṇḍapākārena daṇḍakāni bandhitvā ucchupaṇṇehi chādetvā heṭṭhā palālaṃ attharitvā ekassa therassa adāsi, dutiyassa therassa tīhi ucchūhi daṇḍakasaṅkhepena bandhitvā tiṇena chādetvā heṭṭhā ca tiṇasantharaṃ katvā adāsi, itarassa attano kuṭiyaṃ dve tayo daṇḍake sākhāyo ca nīharitvā cīvarena paṭicchādento cīvarakuṭiṃ katvā adāsi. Te tattha vasiṃsu. Atha vibhātāya rattiyā kālasseva bhattaṃ pacitvā dantakaṭṭhañca mukhodakañca datvā saha ucchurasena bhattaṃ adāsi. Tesaṃ bhuñjitvā anumodanaṃ katvā gacchantānaṃ ekekaṃ ucchuṃ adāsi ‘‘mayhaṃ bhāgo bhavissatī’’ti. So thokaṃ maggaṃ there anugantvā nivattanto attano veyyāvaccañca dānañca ārabbha uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento nivatti.

‘‘Ko nu dibbena yānena, sabbasetena hatthinā;

Tūriyatāḷitanigghoso, antalikkhe mahīyati.

‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;

Ajānantā taṃ pucchāma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

Sopissa imāhi gāthāhi etamatthaṃ byākāsi –

‘‘Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;

Sudhammā nāma ye devā, tesaṃ aññataro aha’’nti.

‘‘Pucchāma devaṃ sudhammaṃ, puthuṃ katvāna añjaliṃ;

Kiṃ katvā mānuse kammaṃ, sudhammaṃ upapajjatī’’ti – punapi pucchi;

‘‘Ucchāgāraṃ tiṇāgāraṃ, vatthāgārañca yo dade;

Tiṇṇaṃ aññataraṃ datvā, sudhammaṃ upapajjatī’’ti. – punapi byākāsi;

Tatiyanāgavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Cūḷarathavimānavaṇṇanā

‘‘Daḷhadhammā nisārassa, dhanuṃ olubbha tiṭṭhasi;

Khattiyo nusi rājañño, adu luddo vanecaro’’ti. –

Atha so attānaṃ āvikaronto –

‘‘Assakādhipatissāhaṃ, bhante putto vanecaro;

Nāmaṃ me bhikkhu te brūmi, sujāto iti maṃ vidū.

‘‘Mige gavesamānohaṃ, ogāhanto brahāvanaṃ;

Migaṃ tañceva nāddakkhiṃ, tañca disvā ṭhito aha’’nti. –

Āha. Tattha assakādhipatissāti assakaraṭṭhādhipatino assakarājassa. Bhikkhūti theraṃ ālapati. Mige gavesamānoti migasūkarādike gavesanto, migavaṃ carantoti attho.

Taṃ sutvā thero tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto –

Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te.

Rājaputta tato pitvā, santhatasmiṃ upāvisā’’ti. – āha;

Tato rājakumāro therassa paṭisanthāraṃ sampaṭicchanto āha –

‘‘Kalyāṇī vata te vācā, savanīyā mahāmuni;

Nelā atthavatī vaggu, mantvā atthañca bhāsasi.

Tava vacanapathaṃ nisāmayitvā, atthadhammapadaṃ samācaremase’’ti.

Idāni thero attano sammāpaṭipattiṃ tassa anucchavikaṃ vadanto –

Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārati.

‘‘Ārati samacariyā ca, bāhusaccaṃ kataññutā;

Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, dhammā ete pasaṃsiyā’’ti. – āha;

Evaṃ thero tassa anucchavikaṃ sammāpaṭipattiṃ vatvā anāgataṃsañāṇena āyusaṅkhāre olokento ‘‘pañcamāsamattamevā’’ti disvā taṃ saṃvejetvā daḷhaṃ tattha sammāpaṭipattiyaṃ patiṭṭhāpetuṃ imaṃ gāthamāha –

Rājaputta vijānāhi, attānaṃ parimocayā’’ti.

Tattha attānaṃ parimocayāti attānaṃ apāyadukkhato mocehi.

Tato kumāro attano muttiyā upāyaṃ pucchanto āha –

‘‘Katamaṃ svāhaṃ janapadaṃ gantvā, kiṃ kammaṃ kiñca porisaṃ;

Kāya vā pana vijjāya, bhaveyyaṃ ajarāmaro’’ti.

Tattha katamaṃ svāhanti katamaṃ su ahaṃ, katamaṃ nūti attho. Kiṃ kammaṃ kiñca porisanti katvāti vacanaseso. Porisanti purisakiccaṃ.

Yattha gantvā bhave macco, rājaputtājarāmaro.

‘‘Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā;

Pahūtadhanadhaññāse, tepi no ajarāmarā.

‘‘Yadi te sutā andhakaveṇḍuputtā, sūrā vīrā vikkantappahārino;

Tepi āyukkhayaṃ pattā, viddhastā sassatīsamā.

‘‘Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;

Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā.

‘‘Ye mantaṃ parivattenti, chaḷaṅgaṃ brahmacintitaṃ;

Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā.

‘‘Isayo cāpi ye santā, saññatattā tapassino;

Sarīraṃ tepi kālena, vijahanti tapassino.

‘‘Bhāvitattāpi arahanto, katakiccā anāsavā;

Nikkhipanti imaṃ dehaṃ, puññapāpaparikkhayā’’ti.

Idāni kumāro attanā kattabbaṃ vadanto –

‘‘Subhāsitā atthavatī, gāthāyo te mahāmuni;

Nijjhattomhi subhaṭṭhena, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’ti. –

‘‘Mā maṃ tvaṃ saraṇaṃ gaccha, tameva saraṇaṃ vaja;

Sakyaputtaṃ mahāvīraṃ, yamahaṃ saraṇaṃ gato’’ti.

Tato rājakumāro āha –

Ahampi daṭṭhuṃ gacchissaṃ, jinaṃ appaṭipuggala’’nti.

Puna thero āha –

‘‘Puratthimasmiṃ janapade, okkākakulasambhavo;

Tatthāsi purisājañño, so ca kho parinibbuto’’ti.

Tattha therena nisinnapadesato majjhimadesassa pācīnadisābhāgattā vuttaṃ ‘‘puratthimasmiṃ janapade’’ti.

Evaṃ so rājaputto therassa dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhahi. Tena vuttaṃ –

‘‘Sace hi buddho tiṭṭheyya, satthā tumhāka mārisa;

Yojanāni sahassāni, gaccheyyaṃ payirupāsituṃ.

‘‘Yato ca kho parinibbuto, satthā tumhāka mārisa;

Nibbutampi mahāvīraṃ, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.

‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ;

Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.

‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;

Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho’’ti.

Taṃ sutvā rājā saparivāro uyyānaṃ gantvā kumāraṃ āliṅgitvā antepuraṃ netvā abhisiñcitukāmo ahosi. Kumāro ‘‘deva, mayhaṃ appakaṃ āyu, ito catunnaṃ māsānaṃ accayena maraṇaṃ bhavissati, kiṃ me rajjena, tumhe nissāya puññameva karissāmī’’ti vatvā therassa guṇaṃ ratanattayassa ca ānubhāvaṃ pavedesi. Taṃ sutvā rājā saṃvegappatto ratanattaye ca there ca pasannamānaso mahantaṃ vihāraṃ kāretvā mahākaccāyanattherassa santike dūtaṃ pāhesi. Theropi rājānaṃ mahājanañca anuggaṇhanto āgacchi. Rājā ca saparivāro dūratova paccuggamanaṃ katvā theraṃ vihāraṃ pavesetvā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanto saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhahi. Kumāro ca sīlāni samādiyitvā theraṃ bhikkhū ceva sakkaccaṃ upaṭṭhahanto dānāni dadanto dhammaṃ suṇanto catunnaṃ māsānaṃ accayena kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Tassa puññānubhāvena sattaratanapaṭimaṇḍito sattayojanappamāṇo ratho uppajji, anekāni cassa accharāsahassāni parivāro ahosi.

‘‘Sahassaraṃsīva yathāmahappabho, disaṃ yathā bhāti nabhe anukkamaṃ;

‘‘Suvaṇṇapaṭṭehi samantamotthaṭo, urassa muttāhi maṇīhi cittito;

Lekhā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca, sobhenti veḷuriyamayā sunimmitā.

Yuttā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca, sobhanti assā ca ime manojavā.

‘‘So tiṭṭhasi hemarathe adhiṭṭhito, devānamindova sahassavāhano;

Pucchāmi tāhaṃ yasavanta kovidaṃ, kathaṃ tayā laddho ayaṃ uḷāro’’ti.

Evaṃ therena puṭṭho devaputto imāhi gāthāhi byākāsi –

Tvañca maṃ anukampāya, saññamasmiṃ nivesayi.

‘‘Khīṇāyukañca maṃ ñatvā, sarīraṃ pādāsi satthuno;

Imaṃ sujāta pūjehi, taṃ te atthāya hehiti.

‘‘Tāhaṃ gandhehi mālehi, pūjayitvā samuyyuto;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, upapannomhi nandanaṃ.

‘‘Nandane ca vane ramme, nānādijagaṇāyute;

Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato’’ti.

Cūḷarathavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

14. Mahārathavimānavaṇṇanā

So tattha yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā aparāparaṃ devesuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde tasseva kammassa vipākāvasesena yathāvuttasampattivibhavo gopālo eva nāma devaputto hutvā tāvatiṃsesuyeva nibbatti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tena ca samayena āyasmā mahāmoggallāno…pe… añjaliṃ sirasi paggayha aṭṭhāsī’’ti.

Evaṃ pana upasaṅkamitvā ṭhitaṃ taṃ devaputtaṃ āyasmā mahāmoggallāno imāhi gāthāhi pucchi –

‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhanaṃ subhaṃ, āruyhimaṃ sandanaṃ nekacittaṃ;

Uyyānabhūmiṃ abhito anukkamaṃ, purindado bhūtapatīva vāsavo.

‘‘Sovaṇṇamayā te rathakubbarā ubho, phalehi aṃsehi atīva saṅgatā;

Sujātagumbā naravīraniṭṭhitā, virocati pannaraseva cando.

Sunandighoso ca subhassaro ca, virocatī cāmarahatthabāhubhi.

Imā ca nābhyo satarājicittitā, sateratā vijjurivappabhāsare.

Tesaṃ saro suyyati vaggurūpo, pañcaṅgikaṃ tūriyamivappavāditaṃ.

‘‘Sirasmiṃ cittaṃ maṇicandakappitaṃ, sadā visuddhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ;

Suvaṇṇarājīhi atīva saṅgataṃ, veḷuriyarājīva atīva sobhati.

‘‘Ime ca vāḷī maṇicandakappitā, ārohakambū sujavā brahūpamā;

Brahā mahantā balino mahājavā, mano tavaññāya tatheva siṃsare.

‘‘Ime ca sabbe sahitā catukkamā, mano tavaññāya tatheva siṃsare;

Samaṃ vahantī mudukā anuddhatā, āmodamānā turagānamuttamā.

‘‘Dhunanti vagganti patanti cambare, abbhuddhunantā sukate piḷandhane;

Tesaṃ saro suyyati vaggurūpo, pañcaṅgikaṃ tūriyamivappavāditaṃ.

‘‘Rathassa ghoso apiḷandhanāna ca, khurassa nādo abhihiṃsanāya ca;

Ghoso suvaggū samitassa suyyati, gandhabbatūriyāni vicitrasaṃvane.

Veḷuriyajālāvatatā tanucchavā, sadeva gandhabbasūraggapūjitā.

Kule sujātā sutanū sucimhitā, rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

Vaṭṭaṅguliyo sumukhā sudassanā, rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

‘‘Aññā suveṇī susu missakesiyo, samaṃ vibhattāhi pabhassarāhi ca;

Anubbatā tā tava mānase ratā, rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

‘‘Āveḷiniyo padumuppalacchadā, alaṅkatā candanasāravāsitā;

Anubbatā tā tava mānase ratā, rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

‘‘Tā māliniyo padumuppalacchadā, alaṅkatā candanasāravāsitā;

Anubbatā tā tava mānase ratā, rathe ṭhitā pañjalikā upaṭṭhitā.

‘‘Kaṇṭhesu te yāni piḷandhanāni, hatthesu pādesu tatheva sīse;

Obhāsayantī dasa sabbaso disā, abbhuddayaṃ sāradikova bhāṇumā.

Muñcanti ghosaṃ ruciraṃ suciṃ subhaṃ, sabbehi viññūhi sutabbarūpaṃ.

Tameva devinda pamodayanti, vīṇā yathā pokkharapattabāhubhi.

‘‘Imāsu vīṇāsu bahūsu vaggūsu, manuññarūpāsu hadayeritaṃ pītiṃ;

Pavajjamānāsu atīva accharā, bhamanti kaññā padumesu sikkhitā.

‘‘Yadā ca gītāni ca vāditāni ca, naccāni cimāni samenti ekato;

Athettha naccanti athettha accharā, obhāsayantī ubhato varitthiyo.

‘‘So modasi tūriyagaṇappabodhano, mahīyamāno vajirāvudhoriva;

Imāsu vīṇāsu bahūsu vaggūsu, manuññarūpāsu hadayeritaṃ pītiṃ.

Uposathaṃ kaṃ vā tuvaṃ upāvasi, kaṃ dhammacariyaṃ vatamābhirocayi.

‘‘Nayīdamappassa katassa kammuno, pubbe suciṇṇassa uposathassa vā;

Iddhānubhāvo vipulo ayaṃ tava, yaṃ devasaṅghaṃ abhirocase bhusaṃ.

Atho añjalikammassa, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.

Evaṃ mahātherena puṭṭho devaputto tamatthaṃ ācikkhi. Tena vuttaṃ –

Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phala’’nti.

Avāpurantaṃ amatassa dvāraṃ, devātidevaṃ satapuññalakkhaṇaṃ.

‘‘Tamaddasaṃ kuñjaramoghatiṇṇaṃ, suvaṇṇasiṅgīnadabimbasādisaṃ;

Disvāna taṃ khippamahuṃ sucīmano, tameva disvāna subhāsitaddhajaṃ.

‘‘Tamannapānaṃ athavāpi cīvaraṃ, suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ;

Pupphābhikiṇṇamhi sake nivesane, patiṭṭhapesiṃ sa asaṅgamānaso.

Santappayitvā dvipadānamuttamaṃ, so saggaso devapure ramāmahaṃ.

‘‘Etenupāyena imaṃ niraggaḷaṃ, yaññaṃ yajitvā tividhaṃ visuddhaṃ;

Pahāyahaṃ mānusakaṃ samussayaṃ, indūpamo devapure ramāmahaṃ.

‘‘Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca, paṇītarūpaṃ atikaṅkhatā muni;

Annañca pānañca bahuṃ susaṅkhataṃ, patiṭṭhapetabbamasaṅgamānase.

‘‘Nayimasmiṃ loke parasmiṃ vā pana, buddhena seṭṭho va samo va vijjati;

Evaṃ kathentameva taṃ thero kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittañca ñatvā saccāni pakāsesi. So saccapariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Atha thero manussalokaṃ āgantvā bhagavato tamatthaṃ attanā ca devaputtena ca kathitaniyāmeneva ārocesi. Satthā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattapariyāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Mahārathavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti paramatthadīpaniyā khuddakaṭṭhakathāya vimānavatthusmiṃ

Cuddasavatthupaṭimaṇḍitassa pañcamassa mahārathavaggassa

Atthavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Pāyāsivaggo

1. Paṭhamaagāriyavimānavaṇṇanā

Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ, obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Thero pucchi.

‘‘So devaputto attamano, moggallānena pucchito;

Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahañca bhariyā ca manussaloke, opānabhūtā gharamāvasimha;

Annañca pānañca pasannacittā, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adamha.

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Attano sampattiṃ byākāsi. Gāthāsupi apubbaṃ natthi.

Paṭhamaagāriyavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyaagāriyavimānavaṇṇanā

‘‘Yathā vanaṃ cittalataṃ pabhāsati, uyyānaseṭṭhaṃ tidasānamuttamaṃ;

Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ, obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo,

Manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo,

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. – pucchi;

‘‘So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

Annañca pānañca pasannacittā, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adamha.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Attano sampattiṃ byākāsi. Gāthāsupi apubbaṃ natthi.

Dutiyaagāriyavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Phaladāyakavimānavaṇṇanā

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

‘‘Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā, dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā;

Naccanti gāyanti pamodayanti.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

‘‘Phaladāyī phalaṃ vipulaṃ labhati, dadamujugatesu pasannamānaso;

So hi pamodati saggagato tidive, anubhoti ca puññaphalaṃ vipulaṃ.

‘‘Tavevāhaṃ mahāmuni, adāsiṃ caturo phale.

‘‘Tasmā hi phalaṃ alameva dātuṃ, niccaṃ manussena sukhatthikena;

Dibbāni vā patthayatā sukhāni, manussasobhaggatamicchatā vā.

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. – sopissa byākāsi;

Phaladāyakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Paṭhamaupassayadāyakavimānavaṇṇanā

‘‘Cando yathā vigatavalāhake nabhe, obhāsayaṃ gacchati antalikkhe;

Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ, obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

‘‘Ahañca bhariyā ca manussaloke, upassayaṃ arahato adamha;

Annañca pānañca pasannacittā, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adamha.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Tattha gāthāsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayameva;

Paṭhamaupassayadāyakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Dutiyaupassayadāyakavimānavaṇṇanā

‘‘Sūriyo yathā vigatavalāhake nabhe…pe….

(Yathā purimavimānaṃ, tathā vitthāretabbaṃ;)

‘‘Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Tattha gāthāsupi apubbaṃ natthi;

Dutiyaupassayadāyakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Bhikkhādāyakavimānavaṇṇanā

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sopi tassa imāhi gāthāhi byākāsi –

‘‘So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, disvāna bhikkhuṃ tasitaṃ kilantaṃ;

Ekāhaṃ bhikkhaṃ paṭipādayissaṃ, samaṅgi bhattena tadā akāsiṃ.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Bhikkhādāyakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Yavapālakavimānavaṇṇanā

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sopi tassa imāhi gāthāhi byākāsi –

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, ahosiṃ yavapālako;

Addasaṃ virajaṃ bhikkhuṃ, vippasannamanāvilaṃ.

‘‘Tassa adāsahaṃ bhāgaṃ, pasanno sehi pāṇibhi;

Kummāsapiṇḍaṃ datvāna, modāmi nandane vane.

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Tattha gāthāsupi apubbaṃ natthi.

Yavapālakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamakuṇḍalīvimānavaṇṇanā

‘‘Alaṅkato malyadharo suvattho, sukuṇḍalī kappitakesamassu;

Āmuttahatthābharaṇo yasassī, dibbe vimānamhi yathāpi candimā.

‘‘Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ, aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā;

Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, naccanti gāyanti pamodayanti.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sampannavijjācaraṇe yasassī, bahussute taṇhakkhayūpapanne;

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Paṭhamakuṇḍalīvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyakuṇḍalīvimānavaṇṇanā

Alaṅkato malyadharo suvatthoti dutiyakuṇḍalīvimānaṃ. Tassa kā uppatti? Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Tena samayena dve aggasāvakā kāsīsu janapadacārikaṃ carantātiādi sabbaṃ anantarasadisameva.

‘‘Alaṅkato malyadharo suvattho, sukuṇḍalī kappitakesamassu;

Āmuttahatthābharaṇo yasassī, dibbe vimānamhi yathāpi candimā.

Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā;

Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, naccanti gāyanti pamodayanti.

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. – pucchi;

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, disvāna samaṇe sādhurūpe;

Sampannavijjācaraṇe yasassī, bahussute sīlavante pasanne;

Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Gāthāsupi apubbaṃ natthi.

Dutiyakuṇḍalīvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. (Uttara) pāyāsivimānavaṇṇanā

‘‘Yā devarājassa sabhā sudhammā, yatthacchati devasaṅgho samaggo;

Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ, obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. – gāthāhi paṭipucchi;

‘‘So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, rañño pāyāsissa ahosiṃ māṇavo;

Laddhā dhanaṃ saṃvibhāgaṃ akāsiṃ, piyā ca me sīlavanto ahesuṃ;

Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

Vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

So devaputto tassa imāhi gāthāhi byākāsi.

(Uttara) pāyāsivimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti paramatthadīpaniyā khuddaka-aṭṭhakathāya vimānavatthusmiṃ

Dasavatthupaṭimaṇḍitassa chaṭṭhassa pāyāsivaggassa

Atthavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Sunikkhittavimānavaggo

1. Cittalatāvimānavaṇṇanā

‘‘Yathā vanaṃ cittalataṃ pabhāsati, uyyānaseṭṭhaṃ tidasānamuttamaṃ;

Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ, obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, daliddo atāṇo kapaṇo kammakaro ahosiṃ;

Jiṇṇe ca mātāpitaro abhāriṃ, piyā ca me sīlavanto ahesuṃ;

Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Cittalatāvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Nandanavimānavaṇṇanā

Yathā vanaṃ nandanaṃ pabhāsati, uyyānaseṭṭhaṃ tidasānamuttamaṃ;

Tathūpamaṃ tuyhamidaṃ vimānaṃ, obhāsayaṃ tiṭṭhati antalikkhe.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatīti.

‘‘So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūto, daliddo atāṇo kapaṇo kammakaro ahosiṃ;

Jiṇṇe ca mātāpitaro abhāriṃ, piyā ca me sīlavanto ahesuṃ;

‘‘Tena metādiso vaṇṇo…pe…vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Gāthāhi byākāsi. Tattha gāthāsupi apubbaṃ natthi.

Nandanavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Maṇithūṇavimānavaṇṇanā

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

‘‘Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇacchannā.

‘‘Kena tetādiso vaṇṇo…pe…vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sopi tassa gāthāhi byākāsi –

‘‘So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

Ārāmarukkhāni ca ropayissaṃ, piyā ca me sīlavanto ahesuṃ;

Annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

Maṇithūṇavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Suvaṇṇavimānavaṇṇanā

‘‘Sovaṇṇamaye pabbatasmiṃ, vimānaṃ sabbatopabhaṃ;

Hemajālapaṭicchannaṃ, kiṅkiṇijālakappitaṃ.

Ekamekāya aṃsiyā, ratanā satta nimmitā.

‘‘Veḷūriyasuvaṇṇassa, phalikā rūpiyassa ca;

Masāragallamuttāhi, lohitaṅgamaṇīhi ca.

‘‘Citrā manoramā bhūmi, na tatthuddhaṃsatī rajo;

Gopānasīgaṇā pītā, kūṭaṃ dārenti nimmitā.

Nānāratanagabbhehi, ādiccova virocati.

‘‘Vediyā catasso tattha, vibhattā bhāgaso mitā;

Daddallamānā ābhanti, samantā caturo disā.

Atirocasi vaṇṇena, udayantova bhāṇumā.

‘‘Dānassa te idaṃ phalaṃ, atho sīlassa vā pana;

Atho añjalikammassa, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.

Sopissa imāhi gāthāhi byākāsi –

‘‘Ahaṃ andhakavindasmiṃ, buddhassādiccabandhuno;

Vihāraṃ satthu kāresiṃ, pasanno sehi pāṇibhi.

‘‘Tattha gandhañca mālañca, paccayañca vilepanaṃ;

Vihāraṃ satthu adāsiṃ, vippasannena cetasā;

Tena mayhaṃ idaṃ laddhaṃ, vasaṃ vattemi nandane.

‘‘Nandane ca vane ramme, nānādijagaṇāyute;

Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato’’ti.

Evaṃ devatāya attano puññakamme āvikate thero saparivārassa tassa devaputtassa dhammaṃ desetvā bhagavato tamatthaṃ nivedesi. Bhagavā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Suvaṇṇavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Ambavimānavaṇṇanā

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

‘‘Kena tetādiso vaṇṇo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Gimhānaṃ pacchime māse, patapante divaṅkare;

Paresaṃ bhatako poso, ambārāmamasiñcati.

‘‘Atha tenāgamā bhikkhu, sāriputtoti vissuto;

Kilantarūpo kāyena, akilantova cetasā.

‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, avocaṃ ambasiñcako;

Sādhu taṃ bhante nhāpeyyaṃ, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.

‘‘Tassa me anukampāya, nikkhipi pattacīvaraṃ;

Nisīdi rukkhamūlasmiṃ, chāyāya ekacīvaro.

‘‘Tañca acchena vārinā, pasannamānaso naro;

Nhāpayī rukkhamūlasmiṃ, chāyāya ekacīvaraṃ.

Mayā ca puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ;

Iti so pītiyā kāyaṃ, sabbaṃ pharati attano.

‘‘Tadeva ettakaṃ kammaṃ, akāsiṃ tāya jātiyā;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, upapannomhi nandanaṃ.

Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato’’ti. –

Sopi tassa imāhi gāthāhi byākāsi.

Ambavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Gopālavimānavaṇṇanā

Atha naṃ gāviyo nivattetuṃ parissayaṃ anoloketvā vegena upadhāvantaṃ pādena phuṭṭho āsīviso ḍaṃsi. Theropi taṃ anukampamāno taṃ kummāsaṃ paribhuñjituṃ ārabhi. Gopālakopi gāviyo nivattetvā āgato theraṃ kummāsaṃ paribhuñjantaṃ disvā pasannacitto uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento nisīdi. Tāvadevassa sakalasarīraṃ visaṃ ajjhotthari. Muhuttameva vege muddhapatte kālamakāsi, kālakato ca tāvatiṃsesu dvādasayojanike kanakavimāne nibbatti. Taṃ āyasmā mahāmoggallāno disvā imāhi gāthāhi paṭipucchi –

‘‘Disvāna devaṃ paṭipucchi bhikkhu, ucce vimānamhi ciraṭṭhitike;

Āmuttahatthābharaṇo yasassī, dibbe vimānamhi yathāpi candimā.

‘‘Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ; Aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā;

Dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, naccanti gāyanti pamodayanti.

‘‘Deviddhipattosi mahānubhāvo…pe…

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sopi tassa byākāsi –

Tato ca āgā samaṇo mamantike, gāvo ca māse agamaṃsu khādituṃ.

‘‘Dvayajja kiccaṃ ubhayañca kāriyaṃ, iccevahaṃ bhante tadā vicintayiṃ;

Tato ca saññaṃ paṭiladdha yoniso, ‘dadāmi bhante’ti khipiṃ anantakaṃ.

‘‘So māsakhettaṃ turito avāsariṃ, purā ayaṃ bhañjati yassidaṃ dhanaṃ;

Tato ca kaṇho urago mahāviso, aḍaṃsi pāde turitassa me sato.

‘‘Svāhaṃ aṭṭomhi dukkhena pīḷito, bhikkhu ca taṃ sāmaṃ muñcitvānantakaṃ;

Ahāsi kummāsaṃ mamānukampayā, tato cuto kālakatomhi devatā.

Tayā hi bhante anukampito bhusaṃ, kataññutāya abhivādayāmi taṃ.

‘‘Sadevake loke samārake ca, añño muni natthi tayānukampako;

Tayā hi bhante anukampito bhusaṃ, kataññutāya abhivādayāmi taṃ.

‘‘Imasmiṃ loke parasmiṃ vā pana, añño munī natthi tayānukampako;

Tayā hi bhante anukampito bhusaṃ, kataññutāya abhivādayāmi ta’’nti.

Athāyasmā mahāmoggallāno attanā ca devatāya ca kathitaniyāmeneva taṃ bhagavato ārocesi. Satthā tamatthaṃ paccanubhāsitvā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desetuṃ ‘‘disvāna devaṃ paṭipucchi bhikkhū’’tiādimāha.

Gopālavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Kaṇḍakavimānavaṇṇanā

‘‘Puṇṇamāse yathā cando, nakkhattaparivārito;

Samantā anupariyāti, tārakādhipatī sasī.

‘‘Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, dibbaṃ devapuramhi ca;

Atirocati vaṇṇena, udayantova raṃsimā.

‘‘Veḷūriyasuvaṇṇassa, phalikā rūpiyassa ca;

Masāragallamuttāhi, lohitaṅgamaṇīhi ca.

‘‘Citrā manoramā bhūmi, veḷūriyassa santhatā;

Kūṭāgārā subhā rammā, pāsādo te sumāpito.

‘‘Rammā ca te pokkharaṇī, puthulomanisevitā;

Acchodakā vippasannā, soṇṇavālukasanthatā.

‘‘Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā;

Surabhiṃ sampavāyanti, manuññā mātuteritā.

‘‘Tassā te ubhato passe, vanagumbā sumāpitā;

Upetā puppharukkhehi, phalarukkhehi cūbhayaṃ.

Nisinnaṃ devarājaṃva, upatiṭṭhanti accharā.

Ramenti taṃ mahiddhikaṃ, vasavattīva modasi.

‘‘Bherisaṅkhamudiṅgāhi, vīṇāhi paṇavehi ca;

Ramasi ratisampanno, naccagīte suvādite.

‘‘Dibbā te vividhā rūpā, dibbā saddā atho rasā;

Gandhā ca te adhippetā, phoṭṭhabbā ca manoramā.

Atirocasi vaṇṇena, udayantova bhāṇumā.

‘‘Dānassa te idaṃ phalaṃ, atho sīlassa vā pana;

Atho añjalikammassa, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti. –

Adhigatasampattikittanamukhena katakammaṃ pucchi.

‘‘So devaputto attamano, moggallānena pucchito;

Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

‘‘Ahaṃ kapilavatthusmiṃ, sākiyānaṃ puruttame;

Suddhodanassa puttassa, kaṇḍako sahajo ahaṃ.

‘‘Yadā so aḍḍharattāyaṃ, bodhāya mabhinikkhami;

So maṃ mudūhi pāṇīhi, jālitambanakhehi ca.

‘Ahaṃ lokaṃ tārayissaṃ, patto sambodhimuttamaṃ’.

‘‘Taṃ me giraṃ suṇantassa, hāso me vipulo ahu;

Udaggacitto sumano, abhisīsiṃ tadā ahaṃ.

‘‘Abhirūḷhañca maṃ ñatvā, sakyaputtaṃ mahāyasaṃ;

Udaggacitto mudito, vahissaṃ purisuttamaṃ.

Mamaṃ channañca ohāya, anapekkho so apakkami.

‘‘Tassa tambanakhe pāde, jivhāya parilehisaṃ;

Gacchantañca mahāvīraṃ, rudamāno udikkhisaṃ.

‘‘Adassanenahaṃ tassa, sakyaputtassa sirīmato;

Alatthaṃ garukābādhaṃ, khippaṃ me maraṇaṃ ahu.

‘‘Tasseva ānubhāvena, vimānaṃ āvasāmidaṃ;

Sabbakāmaguṇopetaṃ, devo devapuramhiva.

‘‘Yañca me ahuvā hāso, saddaṃ sutvāna bodhiyā;

Teneva kusalamūlena, phusissaṃ āsavakkhayaṃ.

Mamāpi naṃ vacanena, sirasā vajjāsi vandanaṃ.

‘‘Ahampi daṭṭhuṃ gacchissaṃ, jinaṃ appaṭipuggalaṃ;

Dullabhaṃ dassanaṃ hoti, lokanāthāna tādina’’nti. –

Sutvā giraṃ cakkhumato, dhammacakkhuṃ visodhayi.

‘‘Visodhetvā diṭṭhigataṃ, vicikicchaṃ vatāni ca;

Vanditvā satthuno pāde, tatthevantaradhāyathā’’ti. –

Imā dve gāthā saṅgītikārehi ṭhapitā.

Kaṇḍakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Anekavaṇṇavimānavaṇṇanā

Anekavaṇṇaṃ darasokanāsananti anekavaṇṇavimānaṃ. Tassa kā uppatti? Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Tena samayena āyasmā mahāmoggallāno heṭṭhā vuttanayena devacārikaṃ caranto tāvatiṃsabhavanaṃ agamāsi. Atha naṃ anekavaṇṇo devaputto disvā sañjātagāravabahumāno upasaṅkamitvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Thero –

‘‘Anekavaṇṇaṃ darasokanāsanaṃ, vimānamāruyha anekacittaṃ;

Parivārito accharāsaṅgaṇena, sunimmito bhūtapatīva modasi.

Sabbe ca devā tidasagaṇā samecca, taṃ taṃ namassanti sasiṃva devā;

Imā ca te accharāyo samantato, naccanti gāyanti pamodayanti.

Manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo,

Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. –

Adhigatasampattikittanamukhena katakammaṃ pucchi. Taṃ dassetuṃ –

‘‘Ahaṃ bhadante ahuvāsi pubbe, sumedhanāmassa jinassa sāvako;

Puthujjano ananubodhohamasmi, so satta vassāni paribbajissahaṃ.

‘‘Sohaṃ sumedhassa jinassa satthuno, parinibbutassoghatiṇṇassa tādino;

Ratanuccayaṃ hemajālena channaṃ, vanditvā thūpasmiṃ manaṃ pasādayiṃ.

‘‘Na māsi dānaṃ na ca matthi dātuṃ, pare ca kho tattha samādapesiṃ;

Pūjetha naṃ pūjanīyassa dhātuṃ, evaṃ kira saggamito gamissatha.

‘‘Tadeva kammaṃ kusalaṃ kataṃ mayā,

Sukhañca dibbaṃ anubhomi attanā;

Modāmahaṃ tidasagaṇassa majjhe,

Na tassa puññassa khayampi ajjhaga’’nti. – kathesi;

Anekavaṇṇavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Maṭṭhakuṇḍalīvimānavaṇṇanā

‘‘Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado;

Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuva’’nti.

Atha naṃ devaputto āha –

‘‘Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;

Atha naṃ brāhmaṇo āha –

‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohitakamayaṃ atha rūpiyamayaṃ;

Ācikkha me bhaddamāṇava, cakkayugaṃ paṭipādayāmi te’’ti.

Taṃ sutvā māṇavo ‘‘ayaṃ puttassa bhesajjaṃ akatvā puttapatirūpakaṃ maṃ disvā rodanto ‘suvaṇṇādimayaṃ rathacakkaṃ karomī’ti vadati, hotu niggaṇhissāmi na’’nti cintetvā ‘‘kīva mahantaṃ me cakkayugaṃ karissasī’’ti vatvā ‘‘yāva mahantaṃ ākaṅkhasī’’ti vutte ‘‘candimasūriyehi me attho, te me dehī’’ti yācanto –

Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhatī’’ti.

Atha naṃ brāhmaṇo āha –

‘‘Bālo kho tvaṃ asi māṇava, yo tvaṃ patthayase apatthiyaṃ;

Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye’’ti.

‘‘Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā;

Peto kālakato na dissati, ko nidha kandataṃ bālyataro’’ti.

‘‘Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;

Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthayi’’nti. –

Vatvā tassa kathāya nissoko hutvā māṇavassa thutiṃ karonto imā gāthā abhāsi –

‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;

Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.

‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti.

Atha brāhmaṇo sokaṃ vinodetvā attano upadesadāyakaṃ dibbarūpena ṭhitaṃ disvā ‘‘ko nāma tva’’nti pucchanto –

‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;

Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti. –

Āha. Sopi tassa –

Svāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti. –

Atha naṃ brāhmaṇo āha –

Uposathakammaṃ vā tādisaṃ, kena kammena gatosi devaloka’’nti.

Tattha ‘‘uposathakammaṃ vā tādisaṃ nāddasāmā’’ti yojanā.

Atha naṃ māṇavo āha –

‘‘Ābādhikohaṃ dukkhito gilāno, āturarūpomhi sake nivesane;

Buddhaṃ vigatarajaṃ vitiṇṇakaṅkhaṃ, addakkhiṃ sugataṃ anomapaññaṃ.

‘‘Svāhaṃ muditamano pasannacitto, añjaliṃ akariṃ tathāgatassa;

Tāhaṃ kusalaṃ karitvāna kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti.

Evaṃ tasmiṃ kathenteyeva brāhmaṇassa sakalasarīraṃ pītiyā paripūri. So taṃ pītiṃ pavedento –

Añjalikammassa ayamīdiso vipāko;

Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmī’’ti. – āha;

Tattha anabhiṇhappavattitāya accharaṃ paharituṃ yogganti acchariyaṃ, abhūtapubbatāya abbhutaṃ. Ubhayenapi vimhayāvahataṃyeva dassetvā ‘‘ahampi muditamano pasannacitto, ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmī’’ti āha.

Atha naṃ devaputto saraṇagamane sīlasamādāne ca niyojento –

‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāhi, dhammañca saṅghañca pasannacitto;

Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu.

‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu;

Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti. –

Gāthādvayamāha.

Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamā’’ti. –

Gāthaṃ vatvā tattha patiṭṭhahanto –

‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ;

Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.

‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi;

Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho’’ti. –

Gāthādvayamāha. Tampi suviññeyyameva.

Tato devaputto ‘‘kataṃ mayā brāhmaṇassa kattabbayuttakaṃ, idāni sayameva bhagavantaṃ upasaṅkamissatī’’ti tattheva antaradhāyi. Brāhmaṇopi kho bhagavati sañjātapasādabahumāno devatāya ca codiyamāno ‘‘samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamissāmī’’ti vihārābhimukho gacchati. Taṃ disvā mahājano ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ettakaṃ kālaṃ tathāgataṃ anupasaṅkamitvā ajja puttasokena upasaṅkamati, kīdisī nu kho dhammadesanā bhavissatī’’ti taṃ anubandhi.

Brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ katvā evamāha ‘‘sakkā nu kho bho gotama kiñci dānaṃ adatvā sīlaṃ vā arakkhitvā kevalaṃ tumhesu pasādamattena sagge nibbattitu’’nti. ‘‘Nanu, brāhmaṇa, ajja paccūsavelāyaṃ maṭṭhakuṇḍalinā devaputtena attano devalokūpapattikāraṇaṃ tuyhaṃ kathika’’nti bhagavā avoca. Tasmiṃ khaṇe maṭṭhakuṇḍalīdevaputto saha vimānena āgantvā dissamānarūpo vimānato oruyha bhagavantaṃ abhivādetvā añjaliṃ paggayha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha bhagavā tassaṃ parisati tena devaputtena katasucaritaṃ kathetvā parisāya cittakallataṃ ñatvā sāmukkaṃsikaṃ dhammadesanaṃ akāsi. Desanāpariyosāne devaputto ca brāhmaṇo ca sannipatitaparisā cāti caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.

Maṭṭhakuṇḍalīvimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Serīsakavimānavaṇṇanā

Atha aparena samayena aṅgamagadhavāsino vāṇijā sakaṭasahassaṃ bhaṇḍassa pūretvā sindhusovīradesaṃ gacchantā marukantāre divā uṇhabhayena maggaṃ appaṭipajjitvā rattiṃ nakkhattasaññāya maggaṃ paṭipajjiṃsu. Te maggamūḷhā hutvā aññaṃ disaṃ agamaṃsu. Tesaṃ antare eko upāsako ahosi saddho pasanno sīlasampanno arahattappattiyā upanissayasampanno mātāpitūnaṃ upaṭṭhānatthaṃ vaṇijjāya gato. Taṃ anuggaṇhanto serīsakadevaputto saha vimānena attānaṃ dassesi. Dassetvā ca pana ‘‘kasmā tumhe imaṃ chāyūdakarahitaṃ vālukākantāraṃ paṭipannā’’ti pucchi. Te cassa tattha attano āgatappakāraṃ kathesuṃ, tadatthadīpanā devaputtassa vāṇijānañca vacanapaṭivacanagāthā honti. Ādito pana dve gāthā tāsaṃ sambandhadassanatthaṃ dhammasaṅgāhakehi ṭhapitā –

Yathā kathaṃ itaritarena cāpi, subhāsitaṃ tañca suṇātha sabbe.

‘‘Yo so ahu rājā pāyāsi nāma, bhummānaṃ sahabyagato yasassī;

So modamānova sake vimāne, amānuso mānuse ajjhabhāsī’’ti.

Idāni yakkhassa pucchāgāthāyo honti –

‘‘Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne, kantāre appodake appabhakkhe;

Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, vaṅkaṃbhayā naṭṭhamanā manussā.

‘‘Nayidha phalā mūlamayā ca santi, upādānaṃ natthi kutodha bhakkho;

Aññatra paṃsūhi ca vālukāhi ca, tattāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca.

‘‘Ujjaṅgalaṃ tattamivaṃ kapālaṃ, anāyasaṃ paralokena tulyaṃ;

Luddānamāvāsamidaṃ purāṇaṃ, bhūmippadeso abhisattarūpo.

Anupaviṭṭhā sahasā samecca, lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā’’ti.

Idāni vāṇijā āhaṃsu –

‘‘Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā, āropayitvā paṇiyaṃ puthuttaṃ;

Te yāmase sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā.

‘‘Divā pipāsaṃnadhivāsayantā, yoggānukampañca samekkhamānā;

Etena vegena āyāma sabbe, rattiṃ maggaṃ paṭipannā vikāle.

Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, disaṃ na jānāma pamūḷhacittā.

‘‘Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṃ, vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha;

Tatuttariṃ jīvitamāsamānā, disvā patītā sumanā udaggā’’ti.

‘‘Pāraṃ samuddassa imañca vaṇṇuṃ, vettācaraṃ saṅkupathañca maggaṃ;

Yaṃ vo sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ, accherakaṃ taṃ vo suṇoma tātā’’ti.

Tassattho – pāraṃ samuddassāti samuddassa paratīraṃ, imañca īdisaṃ, vaṇṇuṃ vaṇṇupathaṃ vettalatā bandhitvā ācaritabbato vettācaraṃ maggaṃ, saṅkuke khāṇuke koṭṭetvā gantabbato saṅkupathaṃ maggaṃ, nadiyo pana candabhāgādikā, pabbatānañca visamappadesāti evaṃ duggā puthuddisā bhoganimittaṃ gacchatha, evaṃ gacchantā ca pakkhandiyāna pakkhanditvā anupavisitvā, paresaṃ rājūnaṃ vijitaṃ tattha verajjake videsavāsike manusse pekkhamānā gacchatha, evaṃbhūtehi vo tumhehi yaṃ sutaṃ vā atha vā diṭṭhaṃ vā accherakaṃ acchariyaṃ, taṃ vo santike tātā vāṇijā suṇomāti attano vimānassa acchariyabhāvaṃ tehi kathāpetukāmo pucchati.

Evaṃ devaputtena puṭṭhā vāṇijā āhaṃsu –

‘‘Itopi accherataraṃ kumāra, na no sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ;

Atītamānusakameva sabbaṃ, disvā na tappāma anomavaṇṇaṃ.

‘‘Vehāyasaṃ pokkharañño savanti, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;

Dumā cime niccaphalūpapannā, atīva gandhā surabhiṃ pavāyanti.

Masāragallā sahalohitaṅgā, thambhā ime jotirasāmayāse.

‘‘Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, tesūpari sādhumidaṃ vimānaṃ;

Ratanantaraṃ kañcanavedimissaṃ, tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṃ.

‘‘Jambonaduttattamidaṃ sumaṭṭho, pāsādasopānaphalūpapanno;

Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca, atīva nijjhānakhamo manuñño.

‘‘Ratanantarasmiṃ bahuannapānaṃ, parivārito accharāsaṅgaṇena;

Murajaālambaratūriyaghuṭṭho, abhivanditosi thutivandanāya.

Acintiyo sabbaguṇūpapanno, rājā yathā vessavaṇo naḷinyā.

‘‘Devo nu āsi udavāsi yakkho,

Udāhu devindo manussabhūto;

Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā,

Ācikkha ko nāma tuvaṃsi yakkho’’ti.

Idāni so devaputto attānaṃ jānāpento –

‘‘Serīsako nāma ahamhi yakkho, kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto;

Imaṃ padesaṃ abhipālayāmi, vacanakaro vessavaṇassa rañño’’ti. –

Āha. Tattha ahamhī yakkhoti ahaṃ yakkho amhi. Kantāriyoti ārakkhaṇatthaṃ kantāre niyutto. Guttoti gopako. Tenāha ‘‘abhipālayāmī’’ti.

Idāni vāṇijā tassa kammādīni pucchantā āhaṃsu –

‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;

Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ manuñña’’nti.

Tattha adhiccaladdhanti adhiccasamuppattikaṃ, yadicchakaṃ laddhanti attho. Pariṇāmajaṃ teti niyatisaṅgatibhāvapariṇataṃ, kālapariṇataṃ vā. Sayaṃkatanti tayā sayameva kataṃ, deviddhiyā tayā sayameva nibbattitanti attho. Udāhu devehi dinnanti tayā ārādhitehi devehi pasādavasena nissaṭṭhaṃ.

Idāni devaputto caturopi pakāre paṭikkhipitvā puññameva apadisanto –

‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ na hi devehi dinnaṃ;

Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ manuñña’’nti. –

Gāthamāha.

‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Tattha vatanti vatasamādānaṃ. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ.

Puna devaputto te paṭikkhipitvā attānaṃ yathūpacitaṃ puññañca dassento –

‘‘Mamaṃ pāyāsīti ahu samaññā, rajjaṃ yadā kārayiṃ kosalānaṃ;

Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo, ucchedavādī ca tadā ahosiṃ.

‘‘Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo, bahussuto cittakathī uḷāro;

So me tadā dhammakathaṃ abhāsi, diṭṭhivisūkāni vinodayī me.

‘‘Tāhaṃ tassa dhammakathaṃ suṇitvā, upāsakattaṃ paṭivedayissaṃ;

Pāṇātipātā virato ahosiṃ, loke adinnaṃ parivajjayissaṃ;

Amajjapo no ca musā abhāṇiṃ, sakena dārena ca ahosiṃ tuṭṭho.

Teheva kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimāna’’nti. –

Āha. Taṃ suviññeyyameva.

Atha vāṇijā devaputtaṃ vimānañcassa paccakkhato disvā kammaphalaṃ saddahitvā attano kammaphale saddhaṃ pavedentā –

‘‘Saccaṃ kirāhaṃsu narā sapaññā, anaññathā vacanaṃ paṇḍitānaṃ;

Tahiṃ tahiṃ gacchati pāpakammo, na muccati duggatiyā kadācī’’ti. –

Gāthādvayaṃ avocuṃ. Tattha sokapariddavoti soko ca paridevo ca. Parikkilesoti vuttā anatthuppatti.

Evaṃ tesu kathentesuyeva vimānadvāre sirīsarukkhato paripākena muttabandhanā paripakkā sipāṭikā pati, tena devaputto saparijano domanassappatto ahosi. Taṃ disvā vāṇijā –

‘‘Sammūḷharūpova jano ahosi, asmiṃ muhutte kalalīkatova;

Janassimassa tuyhañca kumāra, appaccayo kena nu kho ahosī’’ti. –

Taṃ sutvā devaputto –

‘‘Ime ca sirīsavanā tātā, dibbā gandhā surabhī sampavanti;

Te sampavāyanti imaṃ vimānaṃ, divā ca ratto ca tamaṃ nihantvā.

‘‘Imesañca kho vassasataccayena, sipāṭikā phalati ekamekā;

‘‘Disvānahaṃ vassasatāni pañca,

Asmiṃ vimāne ṭhatvāna tātā;

Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṃ,

Teneva sokena pamucchitosmī’’ti. – āha;

Atha naṃ vāṇijā samassāsento –

‘‘Kathaṃ nu soceyya tathāvidho so, laddhā vimānaṃ atulaṃ cirāya;

Ye cāpi kho ittaramupapannā, te nūna soceyyuṃ parittapuññā’’ti. –

Devaputto tattakeneva samassāsetvā tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchanto tesañca upadesaṃ dento –

‘‘Anucchaviṃ ovadiyañca metaṃ, yaṃ maṃ tumhe peyyavācaṃ vadetha;

Tumhe ca kho tātā mayānuguttā, yehicchakaṃ tena paletha sotthi’’nti. –

Atha vāṇijā kataññubhāvaṃ pakāsentā –

Yathāpayogā paripuṇṇacāgā, kāhāma serīsamahaṃ uḷāranti. –

Puna devaputto mahakaraṇaṃ paṭikkhipanto kattabbesu ca te niyojento –

‘‘Mā ceva serīsamahaṃ akattha, sabbañca vo bhavissati yaṃ vadetha;

Pāpāni kammāni vivajjayātha, dhammānuyogañca adhiṭṭhahāthā’’ti. –

Gāthamāha. Tattha yaṃ vadethāti yaṃ tumhe khemena sindhusovīradesapattiṃ tattha ca vipulaṃ uddayaṃ lābhaṃ paccāsīsantā ‘‘gantvā maya’’ntiādīni vadatha. Sabbaṃ taṃ vo tumhākaṃ tatheva bhavissati, tattha nikkaṅkhā hotha, tumhe pana ito paṭṭhāya pāpāni kammāni pāṇātipātādīni vivajjayātha parivajjetha. Dhammānuyoganti dānādikusaladhammassa anuyuñjanaṃ. Adhiṭṭhahāthāti anusikkhatha idaṃ serīsakamahanti dasseti.

Yaṃ pana upāsakaṃ anuggaṇhanto tesaṃ rakkhāvaraṇaṃ kātukāmo ahosi, tassa guṇaṃ kittetvā taṃ tesaṃ uddisanto imā gāthāyo āha –

Saddho ca cāgī ca supesalo ca, vicakkhaṇo santusito mutīmā.

Vebhūtikaṃ pesuṇaṃ no kareyya, saṇhañca vācaṃ sakhilaṃ bhaṇeyya.

‘‘Sagāravo sappatisso vinīto, apāpako adhisīle visuddho;

‘‘Maññe so mātāpitūnaṃ kāraṇā, bhogāni pariyesati na attahetu;

Mātāpitūnañca yo accayena, nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṃ.

‘‘Ujū avaṅko asaṭho amāyo, na lesakappena ca vohareyya;

So tādiso sukatakammakārī, dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ.

‘‘Taṃkāraṇā pātukatomhi attanā, tasmā dhammaṃ passatha vāṇijāse;

Aññatra teniha bhasmī bhavetha, andhākulā vippanaṭṭhā araññe;

Taṃ khippamānena lahuṃ parena, sukho have sappurisena saṅgamo’’ti.

Evaṃ sāmaññato kittitaṃ sarūpato ñātukāmā vāṇijā –

‘‘Kiṃ nāma so kiñca karoti kammaṃ,

Kiṃ nāmadheyyaṃ kiṃ pana tassa gottaṃ;

Mayampi naṃ daṭṭhukāmamha yakkha, yassānukampāya idhāgatosi;

Lābhā hi tassa yassa tuvaṃ pihesī’’ti. –

Idāni devaputto taṃ nāmagottādivasena dassento –

Upāsako kocchaphalūpajīvī;

Jānātha naṃ tumhākaṃ pesiyo so,

Mā kho naṃ hīḷittha supesalo so’’ti. –

Āha. Tattha kappakoti nhāpito. Sambhavanāmadheyyoti sambhavoti evaṃnāmo. Kocchaphalūpajīvīti kocchañca phalañca upanissāya jīvanako. Tattha kocchaṃ nāma āḷakādisaṇṭhāpanatthaṃ kesādīnaṃ ullikhanasādhanaṃ. Pesiyo pesanakārako veyyāvaccakaro.

Idāni vāṇijā taṃ sañjānitvā āhaṃsu –

‘‘Jānāmase yaṃ tvaṃ pavadesi yakkha, na kho naṃ jānāma sa edisoti;

Mayampi naṃ pūjayissāma yakkha, sutvāna tuyhaṃ vacanaṃ uḷāra’’nti.

Tattha jānāmaseti yaṃ tvaṃ vadesi, taṃ mayaṃ sarūpato jānāma. Edisoti guṇato pana yathā tayā kittitaṃ, evaṃ edisoti taṃ na kho jānāma, yathā taṃ aviddasunoti adhippāyo.

Idāni devaputto te attano vimānaṃ āropetvā anusāsanatthaṃ –

‘‘Ye keci imasmiṃ satthe manussā, daharā mahantā athavāpi majjhimā;

Idāni pariyosāne cha gāthā dhammasaṅgāhakehi vuttā –

Sabbeva te ālambiṃsu vimānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.

‘‘Te tattha sabbeva ahaṃ pureti, upāsakattaṃ paṭivedayiṃsu;

Pāṇātipātā viratā ahesuṃ, loke adinnaṃ parivajjayiṃsu;

Amajjapā no ca musā bhaṇiṃsu, sakena dārena ca ahesuṃ tuṭṭhā.

‘‘Te tattha sabbeva ahaṃ pureti, upāsakattaṃ paṭivedayitvā;

Pakkāmi sattho anumodamāno, yakkhiddhiyā anumato punappunaṃ.

‘‘Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā;

Yathāpayogā paripuṇṇalābhā, paccāgamuṃ pāṭaliputtamakkhataṃ.

‘‘Gantvāna te saṅgharaṃ sotthivanto, puttehi dārehi samaṅgibhūtā;

Ānandī vittā sumanā patītā, akaṃsu serīsamahaṃ uḷāraṃ;

Serīsakaṃ te pariveṇaṃ māpayiṃsu.

Ekassa atthāya upāsakassa, sabbeva sattā sukhitā ahesu’’nti.

Sambhavo pana upāsako pāyāsissa devaputtassa tesañca vāṇijānaṃ vacanapaṭivacanavasena pavattaṃ gāthābandhaṃ sutaniyāmeneva uggahetvā therānaṃ ārocesi. Pāyāsidevaputto āyasmato sambhavattherassa kathesīti apare. Taṃ yasattherappamukhā mahātherā dutiyasaṅgītiyaṃ saṅgahaṃ āropesuṃ. Sambhavo pana upāsako mātāpitūnaṃ accayena pabbajitvā arahatte patiṭṭhāsi.

Serīsakavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Sunikkhittavimānavaṇṇanā

Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānanti sunikkhittavimānaṃ. Tassa kā uppatti? Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Tena samayena āyasmā mahāmoggallāno heṭṭhā vuttanayeneva devacārikaṃ caranto tāvatiṃsabhavanaṃ upagato. Tasmiñca khaṇe aññataro devaputto attano vimānadvāre ṭhito āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ disvā sañjātagāravabahumāno upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi.

‘‘Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasayojanāni;

Kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

‘‘Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

Dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

‘‘Pucchāmi taṃ deva mahānubhāva, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

Kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Sopi tassa attano katakammaṃ imāhi gāthāhi kathesi. Taṃ dassentā saṅgītikārā āhaṃsu –

‘‘So devaputto attamano, moggallānena pucchito;

Pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ’’.

Mahiddhiko camhi mahānubhāvo, dibbehi kāmehi samaṅgibhūto.

Uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

‘‘Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūto yamahaṃ akāsiṃ;

Tenamhi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī’’ti.

Evaṃ devaputtena attano sucaritakamme pakāsite thero tassa dhammaṃ desetvā āgantvā bhagavato tamatthaṃ nivedesi. Bhagavā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattamahājanassa dhammaṃ desesi. Desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Sunikkhittavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti paramatthadīpaniyā khuddaka-aṭṭhakathāya vimānavatthusmiṃ

Ekādasavatthupaṭimaṇḍitassa sattamassa

Sunikkhittavaggassa atthavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca purisavimānavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Devatānaṃ vimānādi-sampattiṃ tassa kāraṇaṃ;

Pakāsayantī sattānaṃ, sabbalokahitāvahā.

Appakānampi kārānaṃ, yā vibhāveti desanā;

Uḷāraphalataṃ citta-khettasampattiyogato.

Yaṃ kathāvatthukusalā, supariññātavatthukā;

Vimānavatthuicceva, saṅgāyiṃsu mahesayo.

Tassa atthaṃ pakāsetuṃ, porāṇaṭṭhakathānayaṃ;

Sannissāya samāraddhā, atthasaṃvaṇṇanā mayā.

Pakāsanā paramattha-dīpanī nāma nāmato.

Sampattā pariniṭṭhānaṃ, anākulavinicchayā;

Sā sattarasamattāya, pāḷiyā bhāṇavārato.

Iti taṃ saṅkharontena, yaṃ taṃ adhigataṃ mayā;

Puññaṃ tassānubhāvena, lokanāthassa sāsanaṃ.

Ogāhetvā visuddhāya, sīlādipaṭipattiyā;

Sabbepi dehino hontu, vimuttirasabhāgino.

Tasmiṃ sagāravā niccaṃ, hontu sabbepi pāṇino.

Saddhammanirato lokaṃ, dhammeneva pasāsatūti.

Iti badaratitthavihāravāsinā ācariyadhammapālena

Katāya

Paramatthadīpaniyā khuddaka-aṭṭhakathāya

Vimānavatthuatthavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vimānavatthu-aṭṭhakathā samattā.