‘‘Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane;

Sabbāni te upayantu, dhītaraṃ dehi rājino’’ti.

Tattha sabbāni te upayantūti tassa nivesane sabbāni ratanāni tava nivesanaṃ upagacchantu.

Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṃ;

Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, kathaṃ amhe karomase’’ti.

Tattha asaṃyuttanti ayuttaṃ tiracchānehi saddhiṃ saṃsaggaṃ ananucchavikaṃ. Amheti amhe manussajātikā samānā kathaṃ tiracchānagatasambandhaṃ karomāti.

‘‘Jīvitaṃ nūna te cattaṃ, raṭṭhaṃ vā manujādhipa;

Na hi nāge kupitamhi, ciraṃ jīvanti tādisā.

‘‘Yo tvaṃ deva manussosi, iddhimantaṃ aniddhimā;

Varuṇassa niyaṃ puttaṃ, yāmunaṃ atimaññasī’’ti.

Tato rājā dve gāthā abhāsi –

‘‘Nātimaññāmi rājānaṃ, dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ;

Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ, bahūnamapi issaro.

‘‘Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho;

Khattiyo ca videhānaṃ, abhijātā samuddajā’’ti.

Tattha bahūnamapīti pañcayojanasatikassa nāgabhavanassa issarabhāvaṃ sandhāyevamāha. Na me dhītaramārahoti evaṃ mahānubhāvopi pana so ahijātikattā mama dhītaraṃ araho na hoti. ‘‘Khattiyo ca videhāna’’nti idaṃ mātipakkhe ñātake dassento āha. Samuddajāti so ca videharājaputto mama dhītā samuddajā cāti ubhopi abhijātā. Te aññamaññaṃ saṃvāsaṃ arahanti. Na hesā maṇḍūkabhakkhassa sappassa anucchavikāti āha.

‘‘Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya;

Bārāṇasiṃ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayu’’nti.

Atha naṃ nāgā ‘‘sace koci manusso na viheṭhetabbo, tattha gantvā kiṃ karissāmā’’ti āhaṃsu. Atha ne ‘‘idañcidañca karotha, ahampi idaṃ nāma karissāmī’’ti ācikkhanto gāthādvayamāha –

‘‘Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;

Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.

‘‘Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṃ puraṃ;

Parikkhipissaṃ bhogehi, kāsīnaṃ janayaṃ bhaya’’nti.

Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu, na ca kañci viheṭhayuṃ.

‘‘Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;

Rukkhaggesu ca lambiṃsu, vitatā toraṇesu ca.

‘‘Tesu disvāna lambante, puthū kandiṃsu nāriyo;

Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṃ muhuṃ.

‘‘Bārāṇasī pabyathitā, āturā samapajjatha;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, dhītaraṃ dehi rājino’’ti.

Nagarakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Uposathakaṇḍaṃ

Uposathakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Garuḷakhaṇḍaṃ

‘‘Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṃso;

Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.

Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo’’ti.

Tattha pupphābhihārassāti bodhisattassa pūjanatthāya ābhatena dibbapupphābhihārena samannāgatassa. Koti ko nāma tvaṃ. Lohitakkhoti rattakkho. Vitatantaraṃsoti puthulaantaraṃso. Kambukāyūradharāti suvaṇṇālaṅkāradharā. Brahābāhūti mahābāhu.

Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘sacepi ‘sakkādīsu aññatarohamasmī’ti vakkhāmi, saddahissatevāyaṃ brāhmaṇo, ajja pana mayā saccameva kathetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā attano nāgarājabhāvaṃ kathento āha –

‘‘Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo;

Ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho, phītaṃ janapadaṃ api.

‘‘Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā;

Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṃ vidū’’ti.

Tattha tejassīti visatejena tejavā. Duratikkamoti aññena atikkamituṃ asakkuṇeyyo. Ḍaṃseyyanti sacāhaṃ kuddho phītaṃ janapadaṃ api ḍaṃseyyaṃ, pathaviyaṃ mama dāṭhāya patitamattāya saddhiṃ pathaviyā mama tejena so sabbo janapado bhasmā bhaveyyāti vadati. Sudassanakaniṭṭhosmīti ahaṃ mama bhātu sudassanassa kaniṭṭho asmi. Vidūti evaṃ mamaṃ pañcayojanasatike nāgabhavane jānantīti.

Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.

‘‘Mayūrakoñcābhirudaṃ, nīlodaṃ vanamajjhato;

Yamunaṃ pavisa mā bhīto, khemaṃ vattavataṃ siva’’nti.

Tattha sadāvaṭṭanti sadā pavattaṃ āvaṭṭaṃ. Bhesmanti bhayānakaṃ. Pekkhasīti yaṃ evarūpaṃ rahadaṃ passasi. Mayūrakoñcābhirudanti ubhosu tīresu vanaghaṭāyaṃ vasantehi mayūrehi ca koñcehi ca abhirudaṃ upakūjitaṃ. Nīlodanti nīlasalilaṃ. Vanamajjhatoti vanamajjhena sandamānaṃ. Pavisa mā bhītoti evarūpaṃ yamunaṃ abhīto hutvā pavisa. Vattavatanti vattasampannānaṃ ācāravantānaṃ vasanabhūmiṃ pavisa, gaccha, brāhmaṇa, puttaṃ ānehīti.

Brāhmaṇo gantvā puttassa tamatthaṃ ārocetvā puttaṃ ānesi. Mahāsatto te ubhopi ādāya yamunātīraṃ gantvā tīre ṭhito āha –

‘‘Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa;

Pūjito mayhaṃ kāmehi, sukhaṃ brāhmaṇa vacchasī’’ti.

Tattha tattha pattoti tvaṃ amhākaṃ nāgabhavanaṃ patto hutvā. Mayhanti mama santakehi kāmehi pūjito. Vacchasīti tattha nāgabhavane sukhaṃ vasissati.

Brāhmaṇo ‘‘puttassa tāva me mano laddho, sace panāhaṃ bhūridattassa ‘ukkaṇṭhitomhī’ti vakkhāmi, atirekataraṃ me yasaṃ dassati, evaṃ me gamanaṃ na bhavissati. Ekena pana upāyena tassa sampattiṃ vaṇṇetvā ‘tvaṃ evarūpaṃ sampattiṃ pahāya kiṃkāraṇā manussalokaṃ gantvā uposathakammaṃ karosī’ti pucchitvā ‘saggatthāyā’ti vutte ‘tvaṃ tāva evarūpaṃ sampattiṃ pahāya saggatthāya uposathakammaṃ karosi, kimaṅgaṃ pana mayaṃyeva paradhanena jīvikaṃ kappema, ahampi manussalokaṃ gantvā ñātake disvā pabbajitvā samaṇadhammaṃ karissāmī’ti naṃ saññāpessāmi. Atha me so gamanaṃ anujānissatī’’ti cintetvā ekadivasaṃ tenāgantvā ‘‘kiṃ, brāhmaṇa, ukkaṇṭhasī’’ti pucchito ‘‘tumhākaṃ santikā amhākaṃ na kiñci parihāyatī’’ti kiñci gamanapaṭibaddhaṃ avatvāva ādito tāva tassa sampattiṃ vaṇṇento āha –

‘‘Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī;

Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.

Opupphapaddhā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā.

‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;

Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.

Asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ, accantasukhasaṃhitaṃ.

‘‘Maññe sahassanettassa, vimānaṃ nābhikaṅkhasi;

Iddhī hi tyāyaṃ vipulā, sakkasseva jutīmato’’ti.

Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘mā hevaṃ, brāhmaṇa, avaca, sakkassa yasaṃ paṭicca amhākaṃ yaso sinerusantike sāsapo viya, mayaṃ tassa paricārakepi na agghāmā’’ti vatvā gāthamāha –

‘‘Manasāpi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato;

Paricārayamānānaṃ, saindānaṃ vasavattina’’nti.

Evañca pana vatvā ‘‘idaṃ te maññe sahassanettassa vimāna’’nti vacanaṃ sutvā ahaṃ taṃ anussariṃ. ‘‘Ahañhi vejayantaṃ patthento uposathakammaṃ karomī’’ti tassa attano patthanaṃ ācikkhanto āha –

‘‘Taṃ vimānaṃ abhijjhāya, amarānaṃ sukhesinaṃ;

Uposathaṃ upavasanto, semi vammikamuddhanī’’ti.

Kaṃ sutvā brāhmaṇo ‘‘idāni me okāso laddho’’ti somanassappatto gantuṃ āpucchanto gāthādvayamāha –

‘‘Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṃ vanaṃ;

Taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā, nābhivedenti ñātakā.

‘‘Āmantaye bhūridattaṃ, kāsiputtaṃ yasassinaṃ;

Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake’’ti.

Tattha nābhivedentīti na jānanti, kathentopi nesaṃ natthi. Āmantayeti āmantayāmi. Kāsiputtanti kāsirājadhītāya puttaṃ.

Tato bodhisatto āha –

‘‘Eso hi vata me chando, yaṃ vasesi mamantike;

Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.

‘‘Sace tvaṃ nicchase vatthuṃ, mama kāmehi pūjito;

Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake’’ti.

‘‘Dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ, pasuṃ putte ca vindati;

Arogo sukhito hoti, gacchevādāya brāhmaṇā’’ti.

Tato brāhmaṇo gāthamāha –

‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;

Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye’’ti.

Tassattho – bhūridatta, tava vacanaṃ kusalaṃ anavajjaṃ, taṃ paṭinandāmi na paṭikkhipāmi. Ahaṃ pana jiṇṇo asmi, tasmā pabbajissāmi, na kāme abhipatthayāmi, kiṃ me maṇināti.

Bodhisatto āha –

‘‘Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṃ;

Avikampamāno eyyāsi, bahuṃ dassāmi te dhana’’nti.

Brāhmaṇo āha –

‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;

Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissatī’’ti.

Tattha punapīti puna api, ayameva vā pāṭho.

Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ.

‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uṭṭhāya caturo janā;

Pesitā bhūridattena, khippaṃ pāpesu brāhmaṇa’’nti.

Tattha pāpesūti yamunāto uttāretvā bārāṇasimaggaṃ pāpayiṃsu, pāpayitvā ca pana ‘‘tumhe gacchathā’’ti vatvā nāgabhavanameva paccāgamiṃsu.

Garuḷakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Kīḷanakaṇḍaṃ

‘‘Maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ, sādhuvittaṃ manoramaṃ;

Selaṃ byañjanasampannaṃ, ko imaṃ maṇimajjhagā’’ti.

‘‘Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṃ;

Ajja kālaṃ pathaṃ gacchaṃ, ajjhagāhaṃ maṇiṃ ima’’nti.

Tassattho – ahaṃ ajja kālaṃ pātova pathaṃ maggaṃ gacchanto rattakkhikāhi sahassamattāhi nāgamāṇavikāhi samantā parivāritaṃ imaṃ maṇiṃ ajjhagā. Maṃ disvā hi sabbāva etā bhayatajjitā imaṃ chaḍḍetvā palātāti.

Nesādabrāhmaṇo taṃ vañcetukāmo maṇiratanassa aguṇaṃ pakāsento attanā gaṇhitukāmo tisso gāthā abhāsi –

‘‘Sūpaciṇṇo ayaṃ selo, accito mānito sadā;

Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.

‘‘Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā;

Ayaṃ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.

Paṭipajja sataṃ nikkhaṃ, dehimaṃ ratanaṃ mama’’nti.

Tato alampāyano gāthamāha –

‘‘Na ca myāyaṃ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā;

Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇi mamā’’ti.

Tattha na ca myāyanti ayaṃ maṇi mama santako kenaci vikkiṇitabbo nāma na hoti. Neva keyyoti ayañca mama maṇi lakkhaṇasampanno, tasmā neva keyyo kenaci vatthunāpi vikkiṇitabbo nāma na hotīti.

‘‘No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā;

Atha kena maṇī keyyo, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.

Alampāyano āha –

‘‘Yo me saṃse mahānāgaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;

Tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ, jalantamiva tejasā’’ti.

Tattha jalantamiva tejasāti pabhāya jalantaṃ viya.

‘‘Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṃ varo;

Nāgaṃ jigīsamanvesi, anvesaṃ bhakkhamattano’’ti.

Alampāyano evamāha –

‘‘Nāhaṃ dijādhipo homi, adiṭṭho garuḷo mayā;

Āsīvisena vittoti, vejjo brāhmaṇa maṃ vidū’’ti.

Tattha maṃ vidūti maṃ ‘‘esa āsīvisena vittako alampāyano nāma vejjo’’ti jānanti.

Nesādabrāhmaṇo āha –

‘‘Kiṃ nu tuyhaṃ phalaṃ atthi, kiṃ sippaṃ vijjate tava;

Kismiṃ vā tvaṃ paratthaddho, uragaṃ nāpacāyasī’’ti.

Tattha kismiṃ vā tvaṃ paratthaddhoti tvaṃ kismiṃ vā upatthaddho hutvā, kiṃ nissayaṃ katvā uragaṃ āsīvisaṃ na apacāyasi jeṭṭhakaṃ akatvā avajānāsīti pucchati.

So attano balaṃ dīpento āha –

‘‘Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;

Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṃ anuttaraṃ.

‘‘Taṃ bhāvitattaññataraṃ, sammantaṃ pabbatantare;

Sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhāsiṃ, rattindivamatandito.

‘‘So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā;

Dibbaṃ pātukarī mantaṃ, kāmasā bhagavā mama.

Ācariyo visaghātānaṃ, alampānoti maṃ vidū’’ti.

Taṃ sutvā nesādabrāhmaṇo cintesi ‘‘ayaṃ alampāyano yvāssa nāgaṃ dasseti, tassa maṇiratanaṃ dassati, bhūridattamassa dassetvā maṇiṃ gaṇhissāmī’’ti. Tato puttena saddhiṃ mantento gāthamāha –

‘‘Gaṇhāmase maṇiṃ tāta, somadatta vijānahi;

Mā daṇḍena siriṃ pattaṃ, kāmasā pajahimhase’’ti.

Tattha gaṇhāmaseti gaṇhāma. Kāmasāti attano ruciyā daṇḍena paharitvā mā jahāma.

Somadatto āha –

‘‘Sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ, yo taṃ brāhmaṇa pūjayi;

Evaṃ kalyāṇakārissa, kiṃ mohā dubbhimicchasi.

‘‘Sace tvaṃ dhanakāmosi, bhūridatto padassati;

Tameva gantvā yācassu, bahuṃ dassati te dhana’’nti.

Tattha pūjayīti dibbakāmehi pūjayittha. Dubbhimicchasīti kiṃ tathārūpassa mittassa dubbhikammaṃ kātuṃ icchasi tātāti.

Brāhmaṇo āha –

Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā’’ti.

Tattha hatthagatanti tāta somadatta, tvaṃ taruṇako lokapavattiṃ na jānāsi. Yañhi hatthagataṃ vā hoti pattagataṃ vā purato vā nikiṇṇaṃ ṭhapitaṃ, tadeva me khādituṃ varaṃ, na dūre ṭhitaṃ.

‘‘Paccati niraye ghore, mahissamapi vivarati;

Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevāpi sussati.

‘‘Sace tvaṃ dhanakāmosi, bhūridatto padassati;

Maññe attakataṃ veraṃ, na ciraṃ vedayissasī’’ti.

Tattha mahissamapi vivaratīti tāta, mittadubbhino jīvantasseva pathavī bhijjitvā vivaraṃ deti. Hitaccāgīti attano hitapariccāgī. Jīvarevāpi sussatīti jīvamānova sussati, manussapeto hoti. Attakataṃ veranti attanā kataṃ pāpaṃ. Na ciranti na cirasseva vedayissasīti maññāmi.

Brāhmaṇo āha –

‘‘Mahāyaññaṃ yajitvāna, evaṃ sujjhanti brāhmaṇā;

Mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā’’ti.

Tattha sujjhantīti tāta somadatta, tvaṃ daharo na kiñci jānāsi, brāhmaṇā nāma yaṃ kiñci pāpaṃ katvā yaññena sujjhantīti dassento evamāha.

Somadatto āha –

Padampekaṃ na gaccheyyaṃ, evaṃ kibbisakārinā’’ti.

Tattha apāyāmīti apagacchāmi, palāyāmīti attho.

Evañca pana vatvā paṇḍito māṇavo pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto mahantena saddena devatā ujjhāpetvā ‘‘evarūpena pāpakārinā saddhiṃ na gamissāmī’’ti pitu passantasseva palāyitvā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkamī’’ti.

‘‘Gaṇhāhetaṃ mahānāgaṃ, āharetaṃ maṇiṃ mama;

Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.

‘‘Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati;

Vammikaggagato seti, taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāhmaṇā’’ti.

Tattha indagopakavaṇṇābhoti indagopakavaṇṇo viya ābhāsati. Kappāsapicurāsīvāti suvihitassa kappāsapicuno rāsi viya.

‘‘Athosadhehi dibbehi, jappaṃ mantapadāni ca;

Evaṃ taṃ asakkhi satthuṃ, katvā parittamattano’’ti.

Tattha asakkhīti sakkhi. Satthunti gaṇhituṃ.

Manussā bahūni hiraññasuvaṇṇavatthālaṅkārādīni adaṃsu. Iti tasmiṃ gāme sahassamattaṃ labhi. So kiñcāpi mahāsattaṃ gaṇhanto ‘‘sahassaṃ labhitvā taṃ vissajjessāmī’’ti āha, taṃ pana dhanaṃ labhitvā ‘‘gāmakepi tāva mayā ettakaṃ dhanaṃ laddhaṃ, nagare kira bahuṃ labhissāmī’’ti dhanalobhena taṃ na muñci. So tasmiṃ gāme kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā ratanamayaṃ peḷaṃ kāretvā tattha mahāsattaṃ pakkhipitvā sukhayānakaṃ āruyha mahantena parivārena nikkhamitvā taṃ gāmanigamādīsu kīḷāpento anupubbena bārāṇasiṃ pāpuṇi. Nāgarājassa pana madhulāje deti, maṇḍūke māretvā deti, so gocaraṃ na gaṇhāti avissajjanabhayena. Gocaraṃ aggaṇhantampi puna naṃ cattāro dvāragāme ādiṃ katvā tattha tattha māsamattaṃ kīḷāpesi. Pannarasauposathadivase pana ‘‘ajja tumhākaṃ santike kīḷāpessāmī’’ti rañño ārocāpesi. Rājā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanaṃ sannipātāpesi. Rājaṅgaṇe mañcātimañcaṃ bandhiṃsu.

Kīḷanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Nagarapavesanakaṇḍaṃ

‘‘Mamaṃ disvāna āyantaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ;

Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tava.

‘‘Paddhaṃ yathā hatthagataṃ, pāṇinā parimadditaṃ;

Sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna edisa’’nti.

Tattha ahaṭṭhānīti na vippasannāni. Sāvanti kañcanādāsavaṇṇaṃ te mukhaṃ pītakāḷakaṃ jātaṃ. Hatthagatanti hatthena chinditaṃ. Edisanti evarūpaṃ mahantena sirisobhaggena tumhākaṃ dassanatthāya āgataṃ maṃ disvā.

Sā evaṃ vuttepi neva kathesi. Sudassano cintesi ‘‘kiṃ nu kho kenaci kuddhā vā paribaddhā vā bhaveyyā’’ti. Atha naṃ pucchanto itaraṃ gāthamāha –

‘‘Kacci nu te nābhisasi, kacci te atthi vedanā;

Yena sāvaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna āgata’’nti.

‘‘Supinaṃ tāta addakkhiṃ, ito māsaṃ adhogataṃ;

Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati’.

‘‘Yatohaṃ supinamaddakkhiṃ, sudassana vijānahi;

Tato divā vā rattiṃ vā, sukhaṃ me nopalabbhatī’’ti.

Tattha ito māsaṃ adhogatanti ito heṭṭhā māsātikkantaṃ. Ajja me diṭṭhasupinassa māso hotīti dasseti. Purisoti eko kāḷo rattakkhi puriso. Rodantiyā satīti rodamānāya satiyā. Sukhaṃ me nopalabbhatīti mama sukhaṃ nāma na vijjati.

Evañca pana vatvā ‘‘tāta, piyaputtako me tava kaniṭṭho na dissati, bhayenassa uppannena bhavitabba’’nti paridevantī āha –

‘‘Yaṃ pubbe parivāriṃsu, kaññā ruciraviggahā;

Hemajālappaṭicchannā, bhūridatto na dissati.

‘‘Yaṃ pubbe parivāriṃsu, nettiṃsavaradhārino;

Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.

‘‘Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṃ;

Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, passāma tava bhātara’’nti.

Tattha samphullāti suvaṇṇavatthālaṅkāradhāritāya samphullā kaṇikārā viya. Handāti vavassaggatthe nipāto, ehi, tāta, bhūridattassa nivesanaṃ gacchāmāti vadati.

‘‘Tañca disvāna āyantiṃ, bhūridattassa mātaraṃ;

Bāhā paggayha pakkanduṃ, bhūridattassa nāriyo.

‘‘Puttaṃ teyye na jānāma, ito māsaṃ adhogataṃ;

Mataṃ vā yadi vā jīvaṃ, bhūridattaṃ yasassina’’nti.

Bhūridattassa mātā suṇhāhi saddhiṃ antaravīthiyaṃ paridevitvā tā ādāya tassa pāsādaṃ āruyha puttassa sayanañca āsanañca oloketvā paridevamānā āha –

‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;

Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.

‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;

Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.

‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anodake;

Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.

‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;

Evaṃ jhāyāmi sokena, bhūridattaṃ apassatī’’ti.

Tattha apassatīti apassantī. Hatachāpāvāti hatapotakāva.

‘‘Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā;

Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane’’ti.

‘‘Idaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhūridattanivesane;

Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṃsu anantarā.

‘‘Amma assāsa mā soci, evaṃdhammā hi pāṇino;

Cavanti upapajjanti, esāssa pariṇāmitā’’ti.

Tattha esāssa pariṇāmitāti esā cutūpapatti assa lokassa pariṇāmitā, evañhi so loko pariṇāmeti. Etehi dvīhi aṅgehi mutto nāma natthīti vadanti.

‘‘Ahampi tāta jānāmi, evaṃdhammā hi pāṇino;

Sokena ca paretasmi, bhūridattaṃ apassatī.

‘‘Ajja ce me imaṃ rattiṃ, sudassana vijānahi;

Bhūridattaṃ apassantī, maññe hissāmi jīvita’’nti.

Tattha ajja ce meti tāta sudassana, sace ajja imaṃ rattiṃ bhūridatto mama dassanaṃ nāgamissati, athāhaṃ taṃ apassantī jīvitaṃ jahissāmīti maññāmi.

‘‘Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṃ;

Disodisaṃ gamissāma, bhātupariyesanaṃ caraṃ.

‘‘Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca;

Orena sattarattassa, bhātaraṃ passa āgata’’nti.

Tattha caranti amma, mayaṃ tayopi janā bhātupariyesanaṃ carantā disodisaṃ gamissāmāti naṃ assāsesuṃ.

Kacci nu taṃ ḍaṃsī tāta, mā bhāyi sukhito bhavā’’ti.

Tattha mā bhāyīti tāta tāpasa, ahaṃ alampāyano nāma, mā bhāyi, tava paṭijagganaṃ nāma mama bhāroti.

Sudassano tena saddhiṃ kathetukamyatāya gāthamāha –

‘‘Neva mayhaṃ ayaṃ nāgo, alaṃ dukkhāya kāyaci;

Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjatī’’ti.

Alampāyano ‘‘asuko nāmeso’’ti ajānanto kujjhitvā āha –

Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mamā’’ti.

Tattha dittoti gabbito bālo andhañāṇo. Avhāyantūti avhāyanto, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayaṃ ko bālo ummattako viya maṃ suyuddhena avhāyanto attanā saddhiṃ samaṃ karonto parisamāgato, parisā mama vacanaṃ suṇantu, mayhaṃ doso natthi, mā kho me kujjhitthāti.

Atha naṃ sudassano gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Tvaṃ maṃ nāgena ālampa, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā;

Hotu no abbhutaṃ tattha, ā sahassehi pañcahī’’ti.

Tattha nāgenāti tvaṃ nāgena mayā saddhiṃ yujjha, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā tayā saddhiṃ yujjhissāmi. Ā sahassehi pañcahīti tasmiṃ no yuddhe yāva pañcahi sahassehi abbhutaṃ hotūti.

Alampāyano āha –

‘‘Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṃ daliddosi māṇava;

Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṃ siyā.

‘‘Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso;

Hotu no abbhutaṃ tattha, ā sahassehi pañcahī’’ti.

Sudassano tassa kathaṃ sutvā ‘‘pañcahi no sahassehi abbhutaṃ hotū’’ti abhīto rājanivesanaṃ āruyha mātularañño santike ṭhito gāthamāha –

Pañcannaṃ me sahassānaṃ, pāṭibhogo hi kittimā’’ti.

Tattha kittimāti guṇakittisampanna vividhaguṇācārakittisampanna.

Rājā ‘‘ayaṃ tāpaso maṃ atibahuṃ dhanaṃ yācati, kiṃ nu kho’’ti cintetvā gāthamāha –

‘‘Pettikaṃ vā iṇaṃ hoti, yaṃ vā hoti sayaṃkataṃ;

Kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ, dhanaṃ yācasi brāhmaṇā’’ti.

Tattha pettikaṃ vāti pitarā vā gahetvā khāditaṃ, attanā vā kataṃ iṇaṃ nāma hoti, kiṃ mama pitarā tava hatthato gahitaṃ atthi, udāhu mayā, kiṃkāraṇā maṃ evaṃ bahuṃ dhanaṃ yācasīti?

Evaṃ vutte sudassano dve gāthā abhāsi –

‘‘Alampāyano hi nāgena, mamaṃ abhijigīsati;

Ahaṃ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ.

‘‘Taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana;

Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassana’’nti.

Rājā ‘‘tena hi gacchāmā’’ti tāpasena saddhiṃyeva nikkhami. Taṃ disvā alampāyano ‘‘ayaṃ tāpaso gantvā rājānaṃ gahetvā āgato, rājakulūpako bhavissatī’’ti bhīto taṃ anuvattanto gāthamāha –

‘‘Neva taṃ atimaññāmi, sippavādena māṇava;

Atimattosi sippena, uragaṃ nāpacāyasī’’ti.

Tato sudassano dve gāthā abhāsi –

‘‘Ahampi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa;

Avisena ca nāgena, bhusaṃ vañcayase janaṃ.

‘‘Evañcetaṃ jano jaññā, yathā jānāmi taṃ ahaṃ;

Na tvaṃ labhasi ālampa, bhusamuṭṭhiṃ kuto dhana’’nti.

Athassa alampāyano kujjhitvā āha –

‘‘Kharājino jaṭī dummī, ditto parisamāgato;

Yo tvaṃ evaṃ gataṃ nāgaṃ, ‘aviso’ atimaññati.

‘‘Āsajja kho naṃ jaññāsi, puṇṇaṃ uggassa tejaso;

Maññe taṃ bhasmarāsiṃva, khippamesa karissatī’’ti.

Atha tena saddhiṃ keḷiṃ karonto sudassano gāthamāha –

‘‘Siyā visaṃ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno;

Neva lohitasīsassa, visaṃ nāgassa vijjatī’’ti.

Tattha siluttassāti gharasappassa. Deḍḍubhassāti udakasappassa. Silābhunoti nīlavaṇṇasappassa. Iti nibbise sappe dassetvā etesaṃ visaṃ siyā, neva lohitasīsassa sappassāti āha.

Atha naṃ alampāyano dvīhi gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Sutametaṃ arahataṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ;

Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;

Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.

Tena taṃ ḍaṃsayissāmi, so taṃ bhasmaṃ karissatī’’ti.

Tattha dātaveti yadi te kiñci dātabbaṃ atthi, taṃ dehīti.

‘‘Mayāpetaṃ sutaṃ samma, saññatānaṃ tapassinaṃ;

Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;

Tvameva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.

Tāya taṃ ḍaṃsayissāmi, sā taṃ bhasmaṃ karissati.

Sā taṃ ḍaṃsatvajamukhī, puṇṇā uggassa tejaso’’ti. –

Imā gāthā sudassanassa vacanaṃ. Tattha puṇṇā uggassa tejasoti uggena visena puṇṇā.

Evañca pana vatvā ‘‘amma ajamukhi, jaṭantarato me nikkhamitvā pāṇimhi patiṭṭhahā’’ti mahājanassa majjheyeva bhaginiṃ pakkositvā hatthaṃ pasāresi. Sā tassa saddaṃ sutvā jaṭantare nisinnāva tikkhattuṃ maṇḍūkavassitaṃ vassitvā nikkhamitvā aṃsakūṭe nisīditvā uppatitvā tassa hatthatale tīṇi visabindūni pātetvā puna tassa jaṭantarameva pāvisi. Sudassano visaṃ gahetvā ṭhitova ‘‘nassissatāyaṃ janapado, nassissatāyaṃ janapado’’ti tikkhattuṃ mahāsaddaṃ abhāsi. Tassa so saddo dvādasayojanikaṃ bārāṇasiṃ chādetvā aṭṭhāsi. Atha rājā taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kimatthaṃ janapado nassissatī’’ti pucchi. ‘‘Mahārāja, imassa visassa nisiñcanaṭṭhānaṃ na passāmī’’ti. ‘‘Tāta, mahantā ayaṃ pathavī, pathaviyaṃ nisiñcā’’ti. Atha naṃ ‘‘na sakkā pathaviyaṃ siñcituṃ, mahārājā’’ti paṭikkhipanto gāthamāha –

‘‘Chamāyaṃ ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;

Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṃ asaṃsaya’’nti.

Tena hi naṃ, tāta, uddhaṃ ākāsaṃ khipāti. Tatrāpi na sakkāti dassento gāthamāha –

‘‘Uddhaṃ ce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi;

Sattavassāniyaṃ devo, na vasse na himaṃ pate’’ti.

Tattha na himaṃ pateti sattavassāni himabindumattampi na patissati.

Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṃ macchakacchapā’’ti.

Atha naṃ rājā āha – ‘‘tāta, mayaṃ na kiñci jānāma, yathā amhākaṃ raṭṭhaṃ na nassati, taṃ upāyaṃ tvameva jānāhī’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, imasmiṃ ṭhāne paṭipāṭiyā tayo āvāṭe khaṇāpethā’’ti. Rājā khaṇāpesi. Sudassano paṭhamaṃ āvāṭaṃ nānābhesajjānaṃ pūrāpesi, dutiyaṃ gomayassa, tatiyaṃ dibbosadhānaññeva. Tato paṭhame āvāṭe visabindūni pātesi. Taṅkhaṇaññeva dhūmāyitvā jālā uṭṭhahi. Sā gantvā gomaye āvāṭaṃ gaṇhi. Tatopi jālā uṭṭhāya itaraṃ dibbosadhassa puṇṇaṃ gahetvā osadhāni jhāpetvā nibbāyi. Alampāyano tassa āvāṭassa avidūre aṭṭhāsi. Atha naṃ visausumā pahari, sarīracchavi uppāṭetvā gatā, setakuṭṭhi ahosi. So bhayatajjito ‘‘nāgarājānaṃ vissajjemī’’ti tikkhattuṃ vācaṃ nicchāresi. Taṃ sutvā bodhisatto ratanapeḷāya nikkhamitvā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitaṃ attabhāvaṃ māpetvā devarājalīlāya ṭhito. Sudassanopi ajamukhīpi tatheva aṭṭhaṃsu. Tato sudassano rājānaṃ āha – ‘‘jānāsi no, mahārāja, kassete puttā’’ti? ‘‘Na jānāmī’’ti. ‘‘Tumhe tāva na jānāsi, kāsirañño pana dhītāya samuddajāya dhataraṭṭhassa dinnabhāvaṃ jānāsī’’ti? ‘‘Āma, jānāmi, mayhaṃ sā kaniṭṭhabhaginī’’ti. ‘‘Mayaṃ tassā puttā, tvaṃ no mātulo’’ti.

Nagarapavesanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Mahāsattassa pariyesanakhaṇḍaṃ

‘‘Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ, payāgasmiṃ patiṭṭhitaṃ;

Ko maṃ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadi’’nti.

Tattha lokyanti evaṃ pāpavāhanasamatthanti lokasammataṃ. Sajantanti evarūpaṃ udakaṃ abhisiñcantaṃ. Payāgasminti payāgatitthe.

‘‘Yadesa lokādhipatī yasassī, bārāṇasiṃ pakriya samantato;

Tassāha putto uragūsabhassa, subhogoti maṃ brāhmaṇa vedayantī’’ti.

Tattha yadesāti yo eso. Pakriya samantatoti paccatthikānaṃ duppaharaṇasamatthatāya parisamantato pakiriya sabbaṃ parikkhipitvā upari phaṇena chādesi.

Atha naṃ brāhmaṇo ‘‘ayaṃ bhūridattabhātā, na me jīvitaṃ dassati, yaṃnūnāhaṃ etassa ceva mātāpitūnañcassa vaṇṇakittanena muducittataṃ katvā attano jīvitaṃ yāceyya’’nti cintetvā gāthamāha –

‘‘Sace hi putto uragūsabhassa, kāsissa rañño amarādhipassa;

Mahesakkho aññataro pitā te, maccesu mātā pana te atulyā;

Na tādiso arahati brāhmaṇassa, dāsampi ohārituṃ mahānubhāvo’’ti.

Atha naṃ subhogo ‘‘are duṭṭhabrāhmaṇa, tvaṃ maṃ vañcetvā ‘muñcissāmī’ti maññasi, na te jīvitaṃ dassāmī’’ti tena katakammaṃ pakāsento āha –

‘‘Rukkhaṃ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṃ pātumāgataṃ;

So viddho dūramacari, saravegena sīghavā.

‘‘Taṃ tvaṃ patitamaddakkhi, araññasmiṃ brahāvane;

Sa maṃsakājamādāya, sāyaṃ nigrodhupāgami.

Kokilābhirudaṃ rammaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ.

‘‘Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṃ;

Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.

‘‘So tena pariciṇṇo tvaṃ, sabbakāmehi tappito;

Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, taṃ te veraṃ idhāgataṃ.

‘‘Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṃ;

Bhātu parisaraṃ veraṃ, chedayissāmi te sira’’nti.

Atha brāhmaṇo ‘‘na mesa jīvitaṃ dassati, yaṃ kiñci pana vatvā mokkhatthāya vāyamituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā gāthamāha –

‘‘Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo;

Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo’’ti.

Tattha etehīti etehi ajjhāyakatādīhi tīhi kāraṇehi brāhmaṇo avajjho, na labbhā brāhmaṇaṃ vadhituṃ, kiṃ tvaṃ vadesi, yo hi brāhmaṇaṃ vadheti, so niraye nibbattatīti.

Jotate sabbasovaṇṇaṃ, girimāhacca yāmunaṃ.

‘‘Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro;

Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇā’’ti.

Tattha puranti nāgapuraṃ. Ogāḷhanti anupaviṭṭhaṃ. Girimāhacca yāmunanti yamunāto avidūre ṭhitaṃ himavantaṃ āhacca jotati. Tattha teti tasmiṃ nagare te mama bhātaro vasanti, tattha nīte tayi yathā te vakkhanti, tathā bhavissasi. Sace hi saccaṃ kathesi, jīvitaṃ te atthi. No ce, tattheva sīsaṃ chindissāmīti.

Iti naṃ vatvā subhogo gīvāyaṃ gahetvā khipanto akkosanto paribhāsanto mahāsattassa pāsādadvāraṃ agamāsi.

Mahāsattassa pariyesanayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Micchākathā

‘‘Anittarā ittarasampayuttā, yaññā ca vedā ca subhoga loke;

Tadaggarayhañhi vinindamāno, jahāti vittañca satañca dhamma’’nti.

Atha naṃ kāṇāriṭṭho ‘‘subhoga jānāsi pana ayaṃ loko kena nimmito’’ti vatvā ‘‘na jānāmī’’ti vutte ‘‘brāhmaṇānaṃ pitāmahena mahābrahmunā nimmito’’ti dassetuṃ itaraṃ gāthamāha –

‘‘Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;

Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhū’’ti.

Evaṃ mahāguṇā ete brāhmaṇā nāma. Yo hi etesu cittaṃ pasādetvā dānaṃ deti, tassa aññattha paṭisandhi natthi, devalokameva gacchatīti vatvā āha –

‘‘Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, somo yamo candimā vāyu sūriyo;

Etepi yaññaṃ puthuso yajitvā, ajjhāyakānaṃ atho sabbakāme.

‘‘Vikāsitā cāpasatāni pañca, yo ajjuno balavā bhīmaseno;

Sahassabāhu asamo pathabyā, sopi tadā ādahi jātaveda’’nti.

So uttaripi brāhmaṇe vaṇṇento gāthamāha –

‘‘Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ, annena pānena yathānubhāvaṃ;

Pasannacitto anumodamāno, subhoga devaññataro ahosī’’ti.

Tattha yoti yo so porāṇako bārāṇasirājāti dasseti. Yathānubhāvanti yathābalaṃ yaṃ tassa atthi, taṃ sabbaṃ pariccajitvā bhojesi. Devaññataroti so aññataro mahesakkhadevarājā ahosi. Evaṃ brāhmaṇā nāma aggadakkhiṇeyyāti dasseti.

Athassa aparampi kāraṇaṃ āharitvā dassento gāthamāha –

‘‘Mahāsanaṃ devamanomavaṇṇaṃ, yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṃ;

Sa yaññatantaṃ varato yajitvā, dibbaṃ gatiṃ mucalindajjhagacchī’’ti.

Tattha mahāsananti mahābhakkhaṃ. Bhojetunti santappetuṃ. Yaññatantanti yaññavidhānaṃ. Varatoti varassa aggidevassa yajitvā. Mucalindajjhagacchīti mucalindo adhigatoti.

Eko kira pubbe bārāṇasiyaṃ mucalindo nāma rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā saggamaggaṃ pucchi. Atha naṃ te ‘‘brāhmaṇānañca brāhmaṇadevatāya ca sakkāraṃ karohī’’ti vatvā ‘‘kā brāhmaṇadevatā’’ti vutte ‘‘‘aggidevoti taṃ navanītasappinā santappehī’’’ti āhaṃsu. So tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento esa imaṃ gāthamāha.

‘‘Mahānubhāvo vassasahassajīvī, yo pabbajī dassaneyyo uḷāro;

Tattha pabbajīti pañcavassasatāni rajjaṃ kārento brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ katvā apariyantaṃ raṭṭhaṃ sasenaṃ hitvā pabbaji. Dudīpopīti so dudīpo nāma rājā brāhmaṇe pūjetvāva saggaṃ gatoti vadati. ‘‘Dujīpo’’tipi pāṭho.

Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha –

‘‘Yo sāgarantaṃ sāgaro vijitvā, yūpaṃ subhaṃ soṇṇamayaṃ uḷāraṃ;

Ussesi vessānaramādahāno, subhoga devaññataro ahosi.

‘‘Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, pavattatha dadhisannisinnaṃ samuddaṃ;

Sa lomapādo paricariya maggiṃ, aṅgo sahassakkhapurajjhagacchī’’ti.

‘‘Mahiddhiko devavaro yasassī, senāpati tidive vāsavassa;

Tattha so somayāgena malaṃ vihantvāti bho subhoga, yo idāni sakkassa senāpati mahāyaso devaputto, sopi pubbe eko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi ‘‘somayāgena attano malaṃ pavāhetvā devalokaṃ gacchāhī’’ti vutte brāhmaṇānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā tehi vuttavidhānena somayāgaṃ katvā tena attano malaṃ vihantvā devaññataro jātoti imamatthaṃ pakāsento evamāha.

Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha –

‘‘Akārayi lokamimaṃ parañca, bhāgīrathiṃ himavantañca gijjhaṃ;

Yo iddhimā devavaro yasassī, sopi tadā ādahi jātavedaṃ.

‘‘Mālāgirī himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru;

Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhū’’ti.

Cityā katāti pubbe kireko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā ‘‘brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ karohī’’ti vutte tesaṃ mahādānaṃ paṭṭhapetvā ‘‘mayhaṃ dāne kiṃ natthī’’ti pucchitvā ‘‘sabbaṃ, deva, atthi, brāhmaṇānaṃ pana āsanāni nappahontī’’ti vutte iṭṭhakāhi cināpetvā āsanāni kāresi. Tadā cityā āsanapīṭhikā brāhmaṇānaṃ ānubhāvena vaḍḍhitvā mālāgiriādayo pabbatā jātā. Evamete yaññakārehi brāhmaṇehi katāti kathentīti.

‘‘Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ ‘yācayogo’tidhāhu;

Tattha ‘yācayogotidhāhūti taṃ brāhmaṇaṃ yācayogoti idha loke āhu. Udakaṃ sajantati so kirekadivasaṃ pāpapavāhanakammaṃ karonto tīre ṭhatvā samuddato udakaṃ gahetvā attano upari sīse sajantaṃ abbhukirati. Atha naṃ evaṃ karontaṃ vaḍḍhitvā sāgaro ajjhohari. Taṃ kāraṇaṃ mahābrahmā ñatvā ‘‘iminā kira me putto hato’’ti kujjhitvā ‘‘samuddo apeyyo loṇodako bhavatū’’ti vatvā abhisapi, tena kāraṇena apeyyo jāto. Evarūpā ete brāhmaṇā nāma mahānubhāvāti.

‘‘Āyāgavatthūni puthū pathabyā, saṃvijjanti brāhmaṇā vāsavassa;

Purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ, saṃvijjamānā janayanti veda’’nti.

Tattha vāsavassāti pubbe brāhmaṇānaṃ dānaṃ datvā vāsavattaṃ pattassa vāsavassa. Āyāgavatthūnīti puññakkhettabhūtā aggadakkhiṇeyyā pathabyā puthū brāhmaṇā saṃvijjanti. Purimaṃ disanti te idānipi catūsu disāsu saṃvijjamānā tassa vāsavassa mahantaṃ vedaṃ janayanti, pītisomanassaṃ āvahanti.

Evaṃ ariṭṭho cuddasahi gāthāhi brāhmaṇe ca yaññe ca vede ca vaṇṇesi.

Micchākathā niṭṭhitā.

Marīcidhammaṃ asamekkhitattā, māyāguṇā nātivahanti paññaṃ.

Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, dosantaraṃ maccamanariyakammaṃ.

‘‘Sabbañca maccā sadhanaṃ sabhogaṃ, ādīpitaṃ dāru tiṇena missaṃ;

Dahaṃ na tappe asamatthatejo, ko taṃ subhikkhaṃ dvirasaññu kayirā.

‘‘Yathāpi khīraṃ vipariṇāmadhammaṃ, dadhi bhavitvā navanītampi hoti;

Evampi aggi vipariṇāmadhammo, tejo samorohatī yogayutto.

‘‘Na dissatī aggi manuppaviṭṭho, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;

Nāmatthamāno araṇīnarena, nākammunā jāyati jātavedo.

‘‘Sace hi aggi antarato vaseyya, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;

Sabbāni susseyyu vanāni loke, sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ.

‘‘Karoti ce dārutiṇena puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ;

Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, sarīradāhāpi kareyyu puññaṃ.

Na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ.

Yadeva maccā parivajjayanti, tadappasatthaṃ dvirasaññu bhuñje.

‘‘Sikhimpi devesu vadanti heke, āpaṃ milakkhū pana devamāhu;

Sabbeva ete vitathaṃ bhaṇanti, aggī na devaññataro na cāpo.

‘‘Anindriyabaddhamasaññakāyaṃ, vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ;

Paricariya maggiṃ sugatiṃ kathaṃ vaje, pāpāni kammāni pakubbamāno.

‘‘Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, aggissa brahmā paricārikoti;

Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ, animmito nimmitaṃ vanditassa.

‘‘Hassaṃ anijjhānakkhamaṃ atacchaṃ, sakkārahetu pakiriṃsu pubbe;

Te lābhasakkāre apātubhonte, sandhāpitā jantubhi santidhammaṃ.

‘‘Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;

Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhu.

Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ, nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe;

Nāññatra vessehi kasiṃ kareyya, suddo na mucce parapesanāya.

Tadappapaññā abhisaddahanti, passanti taṃ paṇḍitā attanāva.

‘‘Khatyā hi vessānaṃ baliṃ haranti, ādāya satthāni caranti brāhmaṇā;

Taṃ tādisaṃ saṅkhubhitaṃ pabhinnaṃ, kasmā brahmā nujju karoti lokaṃ.

‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;

Kiṃ sabbalokaṃ vidahī alakkhiṃ, kiṃ sabbalokaṃ na sukhiṃ akāsi.

Māyā musāvajjamadena cāpi, lokaṃ adhammena kimatthamakāri.

‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;

Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, dhamme sati yo vidahī adhammaṃ.

‘‘Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, gantvā kimī sujjhati makkhikā ca;

Etepi dhammā anariyarūpā, kambojakānaṃ vitathā bahūna’’nti.

Sabbañca maccāti sacepi hi maccā yattakaṃ loke dāru atthi, taṃ sabbaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ attano dhanena ca bhogehi ca saddhiṃ tiṇena missaṃ katvā ādīpeyyuṃ. Evaṃ sabbampi taṃ tehi ādīpitaṃ dahanto ayaṃ asamatthatejo asadisatejo tava aggi na tappeyya. Evaṃ atappanīyaṃ, bhātika, dvirasaññu dvīhi jivhāhi rasajānanasamattho ko taṃ sappiādīhi subhikkhaṃ suhītaṃ kayirā, ko sakkuṇeyya kātuṃ. Evaṃ atittaṃ panetaṃ mahagghasaṃ santappetvā ko nāma devalokaṃ gamissati, passa yāvañcetaṃ dukkathitanti. Yogayuttoti araṇimathanayogena yutto hutvā taṃ paccayaṃ labhitvāva aggi samorohati nibbattati. Evaṃ paravāyāmena uppajjamānaṃ acetanaṃ taṃ tvaṃ ‘‘devo’’ti vadesi. Idampi abhūtameva kathesīti.

Sabbābhi bhūtāhudha jīvikatthāti ime brāhmaṇā attano jīvikatthaṃ mahābrahmā sabbābhibhūti āhaṃsu, sabbo loko teneva nimmitoti vadanti. Puna aggissa brahmā paricārakotipi vadanti. Sopi kira aggiṃ juhateva. Sabbānubhāvī ca vasīti so pana yadi sabbānubhāvī ca vasī ca, atha kimatthaṃ sayaṃ animmito hutvā attanāva nimmitaṃ vanditā bhaveyya. Idampi te dukkathitameva. Hassanti ariṭṭha brāhmaṇānaṃ vacanaṃ nāma hasitabbayuttakaṃ paṇḍitānaṃ na nijjhānakkhamaṃ. Pakiriṃsūti ime brāhmaṇā evarūpaṃ musāvādaṃ attano sakkārahetu pubbe patthariṃsu. Sandhāpitā jantubhi santidhammanti te ettakena lābhasakkāre apātubhūte jantūhi saddhiṃ yojetvā pāṇavadhapaṭisaṃyuttaṃ attano laddhidhammasaṅkhātaṃ santidhammaṃ sandhāpitā, yaññasuttaṃ nāma ganthayiṃsūti attho.

Idāni tesaṃ vitathabhāvaṃ dassento āha –

‘‘Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;

‘‘Neva migā na pasū nopi gāvo, āyācanti attavadhāya keci;

Vipphandamāne idha jīvikatthā, yaññesu pāṇe pasumārabhanti.

‘‘Yūpussane pasubandhe ca bālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;

Ayaṃ te yūpo kāmaduho parattha, bhavissati sassato samparāye.

‘‘Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;

Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, sace duhe tidive sabbakāme;

Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṃ, abrāhmaṇaṃ kañci na yājayeyyuṃ.

Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, kuto duhe tidive sabbakāme.

‘‘Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;

Ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ, tato sukhī hohisi sabbakāme.

Oropayitvā kesamassuṃ nakhañca, vedehi vittaṃ atigāḷhayanti.

‘‘Kākā ulūkaṃva raho labhitvā, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;

‘‘Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, eko samāno bahukā samecca;

Te yogayogena vilumpamānā, diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti.

‘‘Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, tadassa ādāya dhanaṃ haranti;

Te tādisā corasamā asantā, vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.

‘‘Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ;

Taṃ cepi saccaṃ maghavā chinnabāhu, kenassa indo asure jināti.

Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.

‘‘Mālāgiri himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru;

Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu.

‘‘Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, cityā katā yaññakarehi māhu;

Na pabbatā honti tathāpakārā, aññā disā acalā tiṭṭhaselā.

‘‘Na iṭṭhakā honti silā cirena, na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ;

‘‘Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ ‘yācayogo’tidhāhu;

Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, taṃ sāgarajjhohari tenāpeyyo.

Na tena byāpannarasūdakā na, kasmā samuddo atulo apeyyo.

‘‘Ye keci kūpā idha jīvaloke, loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā;

Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, āpo apeyyo dvirasaññu māhu.

Tenāpi dhammena na koci hīno, evampi vossaggavibhaṅgamāhu.

‘‘Caṇḍālaputtopi adhicca vede, bhāseyya mante kusalo matīmā;

Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, mantā ime attavadhāya katā.

‘‘Vācākatā giddhikatā gahītā, dummocayā kabyapathānupannā;

Bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ, tadappapaññā abhisaddahanti.

‘‘Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, na vijjatī porisiyaṃ balena;

Manussabhāvo ca gavaṃva pekkho, jātī hi tesaṃ asamā samānā.

Sayameva so sattusaṅghaṃ vijeyya, tassappajā niccasukhī bhaveyya.

‘‘Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;

Tesañca atthaṃ avinicchinitvā, na bujjhatī oghapathaṃva channaṃ.

‘‘Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;

Lābho alābho ayaso yaso ca, sabbeva tesaṃ catunnañca dhammā.

Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, kammāni karonti puthū pathabyā.

Kammāni karonti puthū pathabyā, tadappapaññā dvirasaññurā te’’ti.

Sace cāti sace ca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā etaṃ maṇiādikaṃ bhaveyya, tidive vā sabbakāmaduho assa, tevijjasaṅghāva puthū hutvā yaññaṃ yajeyyuṃ bahudhanatāya ceva saggakāmatāya ca, aññaṃ abrāhmaṇaṃ na yājeyyuṃ. Yasmā pana attano dhanaṃ paccāsīsantā aññampi yajāpenti, tasmā abhūtavādinoti veditabbā. Kuto cāti etasmiñca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā kuto etaṃ maṇiādikaṃ avijjamānameva, kuto tidive sabbakāme duhissati. Sabbathāpi abhūtameva tesaṃ vacanaṃ.

Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissāti taṃ rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā ādāya aggijuhanaṭṭhānaṃ gehaṃ pavisitvā. Oropayitvāti citrāni kāraṇāni vadantā kesamassuṃ nakhe ca oropayitvā. Atigāḷhayantīti vuttatāya tayo vede nissāya ‘‘idaṃ dātabbaṃ, idaṃ kattabba’’nti vadantā vedehi tassa santakaṃ vittaṃ atigāḷhayanti vināsenti viddhaṃsenti.

Yogayogenāti te brāhmaṇā taṃ ekaṃ bahukā samecca tena tena yogena tāya tāya yuttiyā vilumpamānā diṭṭhaṃ paccakkhaṃ tassa dhanaṃ adiṭṭhena devalokena adiṭṭhaṃ devalokaṃ vaṇṇetvā āharaṇaṭṭhānaṃ katvā haranti. Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhāti ‘‘idañcidañca baliṃ gaṇhathā’’ti rājūhi anusiṭṭhā akāsiyasaṅkhātā rājapurisā viya. Tadassāti taṃ assa dhanaṃ ādāya haranti. Corasamāti abhūtabaliggāhakā sandhicchedakacorasadisā asappurisā. Vajjhāti vadhārahā evarūpā pāpadhammā udāni loke na haññanti.

Samantavedeti paripuṇṇavede brāhmaṇe. Vahantīti sotesupi āvaṭṭesupi patite vahanti, nimujjāpetvā jīvitakkhayaṃ pāpenti. Na tena byāpannarasūdakā nāti ettha eko na-kāro pucchanattho hoti. Nanu tena byāpannarasūdakā nadiyoti taṃ pucchanto evamāha. Kasmāti kena kāraṇena tāva mahāsamuddova apeyyo kato, kiṃ mahābrahmā yamunādīsu nadīsu udakaṃ apeyyaṃ kātuṃ na sakkoti, samuddeyeva sakkotīti. Dvirasaññu māhūti dvirasaññū ahu, jātoti attho.

Porisiyaṃbalenāti porisiyasaṅkhātena balena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ etesaṃ sīhādīnaṃ purisathāmasaṅkhātaṃ porisiyabalaṃ, tena balena samannāgato brāhmaṇo nāma natthi, sabbe imehi tiracchānehipi hīnāyevāti. Manussabhāvo ca gavaṃva pekkhoti apica yo etesaṃ manussabhāvo, so gunnaṃ viya pekkhitabbo. Kiṃkāraṇā? Jāti hi tesaṃ asamā samānā. Tesañhi brāhmaṇānaṃ duppaññatāya gohi saddhiṃ samānajātiyeva asamā. Aññameva hi gunnaṃ saṇṭhānaṃ, aññaṃ tesanti. Etena brāhmaṇe tiracchānesu sīhādīhi samepi akatvā gorūpasameva karoti.

Khattiyamantāti rājasatthañca tayo ca vedā attano āṇāya ruciyā ‘‘idameva kattabba’’nti pavattattā atthena ete samakā bhavanti. Avinicchinitvāti tesaṃ khattiyamantānaṃ khattiyopi vedānaṃ brāhmaṇopi atthaṃ avinicchinitvā āṇāvaseneva uggaṇhanto taṃ atthaṃ udakoghena channamaggaṃ viya na bujjhati.

Ibbhāti gahapatikā. Tevijjasaṅghā cāti brāhmaṇāpi tatheva puthūni kasigorakkhādīni kammāni karonti. Niccussukāti niccaṃ ussukkajātā chandajātā. Tadappapaññā dvirasaññurā teti tasmā bhātika, dvirasaññu nippaññā brāhmaṇā, ārā te dhammato. Porāṇakā hi brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissantīti.

Evaṃ mahāsatto tassa vādaṃ bhinditvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi. Tassa dhammakathaṃ sutvā sabbā nāgaparisā somanassajātā ahesuṃ. Mahāsatto nesādabrāhmaṇaṃ nāgabhavanā nīharāpesi, paribhāsamattampissa nākāsi. Sāgarabrahmadattopi ṭhapitadivasaṃ anatikkamitvā caturaṅginiyā senāya saha pitu vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. Mahāsattopi ‘‘mātulañca ayyakañca passissāmī’’ti bheriṃ carāpetvā mahantena sirisobhaggena yamunāto uttaritvā tameva assamapadaṃ ārabbha pāyāsi. Avasesā bhātaro cassa mātāpitaro ca pacchato pāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe sāgarabrahmadatto mahāsattaṃ mahatiyā parisāya āgacchantaṃ asañjānitvā pitaraṃ pucchanto āha –

‘‘Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā;

Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.

Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.

‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva, khadiraṅgārasannibhaṃ;

Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.

Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.

Ubhato varapuññassa, muddhani uparūpari.

‘‘Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca;

Kañcanamaṇidaṇḍāni, caranti dubhato mukhaṃ.

‘‘Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṃsitā;

Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṃ.

‘‘Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā;

Sobhayanti nalāṭantaṃ, nabhā vijjurivuggatā.

‘‘Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca;

Ko sobhati visālakkho, kassetaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ.

‘‘Kassete lapanajātā, suddhā saṅkhavarūpamā;

Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.

‘‘Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā;

Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyova bhāsati.

Ko so odātapāvāro, jayaṃ indova sobhati.

‘‘Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṃ, maṇidaṇḍavicittakaṃ;

Ko so parisamogayha, īsaṃ khaggaṃ pamuñcati.

‘‘Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā;

Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino’’ti.

Vātena chupitāti vātapahaṭā. Niddhantāti siniddhaantā. Nalāṭantanti kassete evarūpā kesā nalāṭantaṃ upasobhenti. Nabhā vijjurivuggatāti nabhato uggatā vijju viya. Uṇṇajanti kañcanādāso viya paripuṇṇaṃ. Lapanajātāti mukhajātā. Kuppilasādisāti mandālakamakulasadisā. Sukhedhitāti sukhaparihaṭā. Jayaṃ indovāti jayaṃ patto indo viya. Suvaṇṇapīḷakākiṇṇanti suvaṇṇapīḷakāhi ākiṇṇaṃ. Maṇidaṇḍavicittakanti maṇīhi tharumhi vicittakaṃ. Suvaṇṇavikatāti suvaṇṇakhacitā. Cittāti sattaratanavicittā. Sukatāti suṭṭhu niṭṭhitā. Cittasibbanāti citrasibbiniyo. Ko so omuñcate pādāti ko esa pādato evarūpā pādukā omuñcatīti.

Evaṃ puttena sāgarabrahmadattena puṭṭho iddhimā abhiññālābhī tāpaso ‘‘tāta, ete dhataraṭṭharañño puttā tava bhāgineyyanāgā’’ti ācikkhanto gāthamāha –

Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā’’ti.

Evaṃ tesaṃ kathentānaññeva nāgaparisā patvā tāpasassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Samuddajāpi pitaraṃ vanditvā roditvā nāgaparisāya saddhiṃ nāgabhavanameva gatā. Sāgarabrahmadattopi tattheva katipāhaṃ vasitvā bārāṇasimeva gato. Samuddajā nāgabhavaneyeva kālamakāsi. Bodhisatto yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā āyupariyosāne saddhiṃ parisāya saggapuraṃ pūresi.

Bhūridattajātakavaṇṇanā chaṭṭhāniṭṭhitā.

[544] 7. Candakumārajātakavaṇṇanā

‘‘Rājāsi luddakammo, ekarājā pupphavatīyā;

So pucchi brahmabandhuṃ, khaṇḍahālaṃ purohitaṃ mūḷhaṃ.

‘‘Saggāna maggamācikkha, tvaṃsi brāhmaṇa dhammavinayakusalo;

Yathā ito vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvānā’’ti.

Tattha rājāsīti rājā āsi. Luddakammoti kakkhaḷapharusakammo. Saggāna magganti saggānaṃ gamanamaggaṃ. Dhammavinayakusaloti sucaritadhamme ca ācāravinaye ca kusalo. Yathāti yathā narā puññāni katvā ito sugatiṃ gacchanti, taṃ me sugatimaggaṃ ācikkhāhīti pucchi.

‘‘Atidānaṃ daditvāna, avajjhe deva ghātetvā;

Evaṃ vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvānā’’ti.

Tassattho – mahārāja saggaṃ gacchantā nāma atidānaṃ dadanti, avajjhe ghātenti. Sacepi saggaṃ gantukāmosi, tvampi tatheva karohīti.

Atha naṃ rājā pañhassa atthaṃ pucchi –

‘‘Kiṃ pana taṃ atidānaṃ, ke ca avajjhā imasmi lokasmiṃ;

Etañca kho no akkhāhi, yajissāmi dadāmi dānānī’’ti.

‘‘Puttehi deva yajitabbaṃ, mahesīhi negamehi ca;

Usabhehi ājāniyehi catūhi, sabbacatukkena deva yajitabba’’nti.

Rañño pañhaṃ byākaronto ca devalokamaggaṃ puṭṭho nirayamaggaṃ byākāsi.

Iti so ‘‘sace candakumāraṃ ekaññeva gaṇhissāmi, veracittena karaṇaṃ maññissantī’’ti taṃ mahājanassa antare pakkhipi. Idaṃ pana tesaṃ kathentānaṃ kathaṃ sutvā sabbe antepurajanā bhītatasitā saṃviggamānahadayā ekappahāreneva mahāravaṃ raviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Taṃ sutvā antepure, kumārā mahesiyo ca haññantu;

Eko ahosi nigghoso, bhikkhā accuggato saddo’’ti.

Tattha tanti ‘‘kumārā ca mahesiyo ca haññantū’’ti taṃ saddaṃ sutvā ekoti sakalarājanivesane ekova nigghoso ahosi. Bhismāti bhayānako. Accuggatoti atiuggato ahosi, sakalarājakulaṃ yugantavātappahaṭaṃ viya sālavanaṃ ahosi.

‘‘Gacchatha vadetha kumāre, candaṃ sūriyañca bhaddasenañca;

Sūrañca vāmagottañca, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.

‘‘Kumāriyopi vadetha, upasenaṃ kokilañca muditañca;

Nandañcāpi kumāriṃ, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.

Te ‘‘evaṃ karissāmā’’ti tāsaṃ santikaṃ gantvā tā rodamānā paridevamānā ānetvā bhātikānaññeva santike kariṃsu. Tato rājā attano bhariyānaṃ gahaṇatthāya itaraṃ gāthamāha –

‘‘Vijayampi mayhaṃ mahesiṃ, erāvatiṃ kesiniṃsunandañca;

Lakkhaṇavarūpapannā, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.

Tattha lakkhaṇavarūpapannāti uttamehi catusaṭṭhiyā itthilakkhaṇehi upapannā etāpi vadethāti attho.

Te tāpi paridevamānā ānetvā kumārānaṃ santike kariṃsu. Atha rājā cattāro seṭṭhino gahaṇatthāya āṇāpento itaraṃ gāthamāha –

Vaḍḍhañcāpi gahapatiṃ, pacurā kira hotha yaññatthāyā’’ti.

Rājapurisā gantvā tepi ānayiṃsu. Rañño puttadāre gayhamāne sakalanagaraṃ na kiñci avoca. Seṭṭhikulāni pana mahāsambandhāni, tasmā tesaṃ gahitakāle sakalanagaraṃ saṅkhubhitvā ‘‘rañño seṭṭhino māretvā yaññaṃ yajituṃ na dassāmā’’ti seṭṭhino parivāretvāva tesaṃ ñātivaggena saddhiṃ rājakulaṃ agami. Atha te seṭṭhino ñātigaṇaparivutā rājānaṃ vanditvā attano jīvitaṃ yāciṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Te tattha gahapatayo, avocisuṃ samāgatā puttadāraparikiṇṇā;

Sabbeva sikhino deva karohi, atha vā no dāse sāvehī’’ti.

Te evaṃ yācantāpi jīvitaṃ laddhuṃ nāsakkhiṃsu. Rājapurisā sese paṭikkamāpetvā te gahetvā kumārānaññeva santike nisīdāpesuṃ. Tato pana rājā hatthiādīnaṃ gahaṇatthāya āṇāpento āha –

‘‘Abhayaṅkarampi me hatthiṃ, nāḷāgiriṃ accuggataṃ varuṇadantaṃ;

Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.

‘‘Assaratanampi kesiṃ, surāmukhaṃ puṇṇakaṃ vinatakañca;

Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.

‘‘Usabhampi yūthapatiṃ anojaṃ, nisabhaṃ gavampatiṃ tepi mayhaṃ ānetha;

Samūha karontu sabbaṃ, yajissāmi dadāmi dānāni.

Āṇāpetha ca kumāre, abhiramantu imaṃ rattiṃ.

‘‘Sabbaṃ upaṭṭhapetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;

Vadetha dāni kumāre, ajja kho pacchimā rattī’’ti.

Tattha samūha karontu sabbanti na kevalaṃ ettakameva, avasesampi catuppadagaṇañceva pakkhigaṇañca sabbaṃ catukkaṃ katvā rāsiṃ karontu, sabbacatukkaṃ yaññaṃ yajissāmi, yācakabrāhmaṇānañca dānaṃ dassāmīti. Sabbaṃ paṭiyādethāti evaṃ mayā vuttaṃ anavasesaṃ upaṭṭhapetha. Uggatamhīti ahaṃ pana yaññaṃ uggate sūriye sve pātova yajissāmi. Sabbaṃ upaṭṭhapethāti sesampi sabbaṃ yaññaupakaraṇaṃ upaṭṭhapethāti.

‘‘Taṃtaṃ mātā avaca, rodantī āgantvā vimānato;

Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehī’’ti.

Tattha taṃtanti taṃ etaṃ rājānaṃ. Vimānatoti attano vasanaṭṭhānato.

Rājā āha –

‘‘Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;

Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.

Tattha cattāti candakumāre haññamāneyeva sabbepi yaññatthāya mayā pariccattā.

Atha naṃ mātā āha –

Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.

‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;

Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā’’ti.

Tattha nirayānesoti nirassādatthena nirayānaṃ catunnaṃ apāyānaṃ esa maggo. Koṇḍaññāti rājānaṃ gottenālapati. Bhūtabhabyānanti bhūtānañca bhavitabbasattānañca. Puttayaññenāti evarūpena puttadhītaro māretvā yajakayaññena saggamaggo nāma natthīti.

Rājā āha –

‘‘Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;

Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.

Athassa mātā attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkontī apagatā. Pitā taṃ pavattiṃ pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Taṃtaṃ pitāpi avaca, vasavattī orasaṃ sakaṃ puttaṃ;

Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehī’’ti.

Tattha vasavattīti tassa nāmaṃ.

Rājā āha –

Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.

Atha naṃ pitā āha –

‘‘Mā taṃ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;

Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.

‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;

Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā’’ti.

Rājā āha –

‘‘Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;

Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmī’’ti.

Atha naṃ pitā āha –

‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;

Puttaparivuto tuvaṃ, raṭṭhaṃ janapadañca pālehī’’ti.

Tattha puttaparivutoti puttehi parivuto. Raṭṭhaṃ janapadañcāti sakalakāsiraṭṭhañca tasseva taṃ taṃ koṭṭhāsabhūtaṃ janapadañca.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.

Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;

Bhikkhācariyaṃ carissāmā’’ti.

Tattha api nigaḷabandhakāpīti api nāma mayaṃ mahānigaḷehi bandhakāpi hutvā. Yassa honti tava kāmāti sacepi khaṇḍahālassa dātukāmosi, tassa no dāse katvā dehi, karissāmassa dāsakammanti vadati. Api raṭṭhāti sace amhākaṃ koci doso atthi, raṭṭhā no pabbājehi. Api nāma raṭṭhā pabbājitāpi kapaṇā viya kapālaṃ gahetvā bhikkhācariyaṃ carissāma, mā no avadhi, dehi no jīvitanti vilapi.

Tassa taṃ nānappakāraṃ vilāpaṃ sutvā rājā hadayaphalitappatto viya assupuṇṇehi nettehi rodamāno ‘‘na me koci putte māretuṃ lacchati, na mamattho devalokenā’’ti sabbe te mocetuṃ āha –

‘‘Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;

Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññenā’’ti.

Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.

‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;

Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyañña’’nti.

Tattha pubbevāti mayā tvaṃ pubbeva vutto ‘‘na tumhādisena bhīrukajātikena sakkā yaññaṃ yajituṃ, yaññayajanaṃ nāmetaṃ dukkaraṃ durabhisambhava’’nti, atha no idāni upakkhaṭassa paṭiyattassa yaññassa vikkhepaṃ karosi. ‘‘Vikkhambha’’ntipi pāṭho, paṭisedhanti attho. Mahārāja, kasmā evaṃ karosi. Yattakā hi yaññaṃ yajanti vā yājenti vā anumodanti vā, sabbe sugatimeva vajantīti dasseti.

So andhabālo rājā tassa kodhavasikassa kathaṃ gahetvā dhammasaññī hutvā puna putte gaṇhāpesi. Tato candakumāro pitaraṃ anubodhayamāno āha –

‘‘Atha kissa jano pubbe, sotthānaṃ brāhmaṇe avācesi;

Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.

‘‘Pubbeva no daharakāle, na hanesi na ghātesi;

Daharamhā yobbanaṃ pattā, adūsakā tāta haññāma.

‘‘Hatthigate assagate, sannaddhe passa no mahārāja;

Yuddhe vā yujjhamāne vā, na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya.

‘‘Paccante vāpi kupite, aṭavīsu vā mādise niyojenti;

Atha no akāraṇasmā, abhūmiyaṃ tāta haññāma.

Tāsampi piyā puttā, atha no tvaṃ deva ghātesi.

Mamañhi so ghātetvāna, anantarā tampi deva ghāteyya.

‘‘Gāmavaraṃ nigamavaraṃ dadanti, bhogampissa mahārāja;

Athaggapiṇḍikāpi, kule kule hete bhuñjanti.

‘‘Tesampi tādisānaṃ, icchanti dubbhituṃ mahārāja;

Yebhuyyena ete, akataññuno brāhmaṇā deva.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;

Bhikkhācariyaṃ carissāmā’’ti.

Passa noti amheva cattāro bhātike passa. Yujjhamāneti paccatthikānaṃ nagaraṃ parivāretvā ṭhitakāle amhādise putte tehi saddhiṃ yujjhamāne passa. Aputtakā hi rājāno anāthā nāma honti. Mādisāti amhādisā sūrā balavanto na yaññatthāya māretabbā honti. Niyojentīti tesaṃ paccāmittānaṃ gaṇhanatthāya payojenti. Atha noti atha amhe akāraṇasmā akāraṇena abhūmiyaṃ anokāseyeva kasmā, tāta, haññāmāti attho. Mā tassa saddahesīti mahārāja, na maṃ khaṇḍahālo ghātaye, mā tassa saddaheyyāsi. Bhogampissāti bhogampi assa brāhmaṇassa rājāno denti. Athaggapiṇḍikāpīti atha te aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ labhantā aggapiṇḍikāpi honti. Tesampīti yesaṃ kule bhuñjanti, tesampi evarūpānaṃ piṇḍadāyakānaṃ dubbhituṃ icchanti.

Rājā kumārassa vilāpaṃ sutvā –

‘‘Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;

Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññenā’’ti. –

Imaṃ gāthaṃ vatvā punapi mocesi. Khaṇḍahālo āgantvā punapi –

‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;

Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.

‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;

Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyañña’’nti. –

Evaṃ vatvā puna gaṇhāpesi. Athassa anunayanatthaṃ kumāro āha –

‘‘Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;

Brāhmaṇo tāva yajatu, pacchāpi yajasi tuvaṃ rāja.

Esveva khaṇḍahālo, yajataṃ sakehi puttehi.

‘‘Evaṃ jānanto khaṇḍahālo, kiṃ puttake na ghātesi;

Sabbañca ñātijanaṃ, attānañca na ghātesi.

‘‘Sabbe vajanti nirayaṃ, ye yajanti yepi yājenti;

Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ.

‘‘Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;

Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ, ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyu’’nti.

Tattha brāhmaṇo tāvāti paṭhamaṃ tāva khaṇḍahālo yajatu sakehi puttehi, atha tasmiṃ evaṃ yajitvā devalokaṃ gate pacchā tvaṃ yajissasi. Deva, sādurasabhojanampi hi tvaṃ aññehi vīmaṃsāpetvā bhuñjasi, puttadāramāraṇaṃyeva kasmā avīmaṃsitvā karosīti dīpento evamāha. Evaṃ jānantoti ‘‘puttadhītaro māretvā devalokaṃ gacchatī’’ti evaṃ jānanto kiṃkāraṇā attano putte ca ñātī ca attānañca na ghātesi. Sace hi paraṃ māretvā devalokaṃ gacchanti, attānaṃ māretvā brahmalokaṃ gantabbo bhavissati. Evaṃ yaññaguṇaṃ jānantena paraṃ amāretvā attāva māretabbo siyā. Ayaṃ pana tathā akatvā maṃ mārāpeti. Imināpi kāraṇena jānāhi, mahārāja ‘‘yathā esa vinicchaye vilopaṃ kātuṃ alabhanto evaṃ karotī’’ti. Edisanti evarūpaṃ puttaghātayaññaṃ.

Kumāro ettakaṃ kathentopi pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ parivāretvā ṭhitaṃ parisaṃ ārabbha āha –

‘‘Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;

Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.

Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.

Na koci assa paṭighaṃ, mayā jānapado na pavedetī’’ti.

Tattha puttakāmāyoti gharaṇiyo sandhāya vuttaṃ. Gahapatayo pana puttakāmā nāma honti. Na uparavantīti na upakkosanti na vadanti. Atrajanti attato jātaṃ. Evaṃ vuttepi koci raññā saddhiṃ kathetuṃ samattho nāma nāhosi. Na koci assa paṭighaṃ mayāti iminā no lañjo vā gahito, issariyamadena vā idaṃ nāma dukkhaṃ katanti koci ekopi mayā saddhiṃ paṭighaṃ kattā nāma nāhosi. Jānapado na pavedetīti evaṃ rañño ca janapadassa ca atthakāmassa mama pitaraṃ ayaṃ jānapado ‘‘guṇasampanno te putto’’ti na pavedeti, na jānāpetīti attho.

Evaṃ vuttepi koci kiñci na kathesi. Tato candakumāro attano bhariyāyo taṃ yācanatthāya uyyojento āha –

‘‘Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;

Mā ghātetha kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.

‘‘Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;

Mā ghātetha kumāre, apekkhite sabbalokassā’’ti.

Tā gantvā yāciṃsu. Tāpi rājā na olokesi. Tato kumāro anātho hutvā vilapanto –

‘‘Yaṃnūnāhaṃ jāyeyyaṃ, rathakārakulesu vā,

Pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṃ,

Na hajja maṃ rāja yaññe ghāteyyā’’ti. –

Vatvā puna tā bhariyāyo uyyojento āha –

‘‘Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;

Pādesu nipatatha, aparādhāhaṃ na passāmi.

Pādesu nipatatha, kinte bhante mayaṃ adūsemā’’ti.

Tattha aparādhāhaṃ na passāmīti ahaṃ ācariyakhaṇḍahāle attano aparādhaṃ na passāmi. Kinte bhanteti ayya khaṇḍahāla, mayaṃ tuyhaṃ kiṃ dūsayimhā, atha candakumārassa doso atthi, taṃ khamathāti vadethāti.

Atha candakumārassa kaniṭṭhabhaginī selakumārī nāma sokaṃ sandhāretuṃ asakkontī pitu pādamūle patitvā paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Kapaṇā vilapati selā, disvāna bhātare upanītatte;

Yañño kira me ukkhipito, tātena saggakāmenā’’ti.

Tattha upanītatteti upanītasabhāve. Ukkhipitoti ukkhitto. Saggakāmenoti mama bhātaro māretvā saggaṃ icchantena. Tāta, ime māretvā kiṃ saggena karissasīti vilapati.

Rājā tassāpi kathaṃ na gaṇhi. Tato candakumārassa putto vasulo nāma pitaraṃ dukkhitaṃ disvā ‘‘ahaṃ ayyakaṃ yācitvā mama pitu jīvitaṃ dāpessāmī’’ti rañño pādamūle paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Āvatti parivatti ca, vasulo sammukhā rañño;

Mā no pitaraṃ avadhi, daharamhāyobbanaṃ pattā’’ti.

Tattha daharamhāyobbanaṃ pattāti deva, mayaṃ taruṇadārakā, na tāva yobbanappattā, amhesupi tāva anukampāya amhākaṃ pitaraṃ mā avadhīti.

Rājā tassa paridevitaṃ sutvā bhijjamānahadayo viya hutvā assupuṇṇehi nettehi kumāraṃ āliṅgitvā ‘‘tāta, assāsaṃ paṭilabha, vissajjemi te pitara’’nti vatvā gāthamāha –

Dukkhaṃ kho me janayasi, vilapanto antepurasmiṃ;

Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññenā’’ti.

Tattha antepurasminti rājanivesanassa antare.

‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;

Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.

‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;

Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyañña’’nti.

Rājā pana andhabālo puna tassa vacanena putte gaṇhāpesi. Tato khaṇḍahālo cintesi – ‘‘ayaṃ rājā muducitto kālena gaṇhāpeti, kālena vissajjeti, punapi dārakānaṃ vacanena putte vissajjeyya, yaññāvāṭaññeva naṃ nemī’’ti. Athassa tattha gamanatthāya gāthamāha –

‘‘Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo, ekarāja tava paṭiyatto;

Abhinikkhamassu deva, saggaṃ gato tvaṃ pamodissasī’’ti.

Tassattho – mahārāja, tava yañño sabbaratanehi upakkhaṭo paṭiyatto, idāni te abhinikkhamanakālo, tasmā abhinikkhama, yaññaṃ yajitvā saggaṃ gato pamodissasīti.

Tato bodhisattaṃ ādāya yaññāvāṭagamanakāle tassa orodhā ekatova nikkhamiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Daharā sattasatā etā, candakumārassa bhariyāyo;

Kese pakiritvāna, rodantiyo maggamanuyāyiṃsu.

Kese pakiritvāna, rodantiyo maggamanuyāyisu’’nti.

Tattha nandane viya devāti nandanavane cavanadevaputtaṃ parivāretvā nikkhantadevatā viya gatā.

‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Nīyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Nīyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.

‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Nīyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.

‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Nīyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Nīyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.

‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Nīyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.

‘‘Yassu pubbe hatthivaradhuragate, hatthīhi anuvajanti;

Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.

Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.

‘‘Yassu pubbe rathavaradhuragate, rathehi anuvajanti;

Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.

‘‘Yehissu pubbe niyyaṃsu, tapanīyakappanehi turaṅgehi;

Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yantī’’ti.

Evaṃ tāsu paridevantīsuyeva bodhisattaṃ nagarā nīhariṃsu. Sakalanagaraṃ saṅkhubhitvā nikkhamituṃ ārabhi. Mahājane nikkhante dvārāni nappahonti. Brāhmaṇo atibahuṃ janaṃ disvā ‘‘ko jānāti, kiṃ bhavissatī’’ti nagaradvārāni thakāpesi. Mahājano nikkhamituṃ alabhanto nagaradvārassa āsannaṭṭhāne uyyānaṃ atthi, tassa santike mahāviravaṃ ravi. Tena ravena sakuṇasaṅgho saṅkhubhito ākāsaṃ pakkhandi. Mahājano taṃ taṃ sakuṇiṃ āmantetvā vilapanto āha –

‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi puttehi.

‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi kaññāhi.

‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi mahesīti.

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi gahapatīhi.

‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi hatthīhi.

‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi assehi.

‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;

Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi usabhehi.

Yajatettha ekarājā, sammūḷho sabbacatukkenā’’ti.

Tattha maṃsamicchasīti ambho sakuṇi, sace maṃsaṃ icchasi, pupphavatiyā pubbena puratthimadisāyaṃ yaññāvāṭo atthi, tattha gaccha. Yajatetthāti ettha khaṇḍahālassa vacanaṃ gahetvā sammūḷho ekarājā catūhi puttehi yaññaṃ yajati. Sesagāthāsupi eseva nayo.

Evaṃ mahājano tasmiṃ ṭhāne paridevitvā bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā pāsādaṃ padakkhiṇaṃ karonto antepure kūṭāgārauyyānādīni passanto gāthāhi paridevi –

‘‘Ayamassa pāsādo, idaṃ antepuraṃ suramaṇīyaṃ;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇaṃ pupphamalyavikiṇṇaṃ;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Idamassa pāṭalivanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā padumapuṇḍarīkehi;

Nāvā ca sovaṇṇavikatā, pupphavalliyā cittā suramaṇīyā;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā’’ti.

Ettakesu ṭhānesu vilapantā puna hatthisālādīni upasaṅkamitvā āhaṃsu –

‘‘Idamassa hatthiratanaṃ, erāvaṇo gajo balī dantī;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Idamassa assaratanaṃ, ekakhuro asso;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

‘‘Ayamassa assaratho, sāḷiyanigghoso subho ratanavicitto;

Yatthassu ayyaputtā, sobhiṃsu nandane viya devā;

Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.

Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi puttehi.

‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;

Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi kaññāhi.

‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;

Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi mahesīhi.

‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi;

Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi gahapatīhi.

‘‘Yathā honti gāmanigamā, suññā amanussakā brahāraññā;

Tathā hessati pupphavatiyā, yiṭṭhesu candasūriyesū’’ti.

Atha mahājano bahi nikkhamituṃ alabhanto antonagareyeva vicaranto paridevi. Bodhisattopi yaññāvāṭaṃ nīto. Athassa mātā gotamī nāma devī ‘‘puttānaṃ me jīvitaṃ dehi, devā’’ti rañño pādamūle parivattitvā paridevamānā āha –

‘‘Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā;

Sace candavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhanti.

Sace sūriyavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhantī’’ti.

Tattha bhūnahatāti hatavuḍḍhi. Paṃsunā ca parikiṇṇāti paṃsuparikiṇṇasarīrā ummattikā hutvā vicarissāmi.

Sā evaṃ paridevantīpi rañño santikā kiñci kathaṃ alabhitvā ‘‘mama putto tumhākaṃ kujjhitvā gato bhavissati, kissa naṃ tumhe na nivattethā’’ti kumārassa catasso bhariyāyo āliṅgitvā paridevantī āha –

‘‘Kinnumā na ramāpeyyuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā;

Ghaṭṭikā uparikkhī ca, pokkharaṇī ca bhārikā;

Candasūriyesu naccantiyo, samā tāsaṃ na vijjatī’’ti.

Iti sā suṇhāhi saddhiṃ paridevitvā aññaṃ gahetabbaggahaṇaṃ apassantī khaṇḍahālaṃ akkosamānā aṭṭha gāthā abhāsi –

‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;

Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.

‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;

Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.

‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;

Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.

Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.

‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;

Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.

‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;

Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa.

‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;

Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.

‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;

Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassā’’ti.

Tattha imaṃ mayhanti mayhaṃ imaṃ hadayasokaṃ dukkhaṃ. Paṭimuñcatūti pavisatu pāpuṇātu. Yo ghātesīti yo tvaṃ ghātesi. Apekkhiteti sabbalokena olokite dissamāne māresīti attho.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.

‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;

Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.

Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;

Bhikkhācariyaṃ carissāma.

‘‘Dibbaṃ deva upayācanti, puttatthikāpi daliddā;

Paṭibhānānipi hitvā, putte na labhanti ekaccā.

‘‘Āsīsikāni karonti, puttā no jāyantu tato paputtā;

Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.

‘‘Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;

Mā kicchāladdhakehi puttehi, yajittho imaṃ yaññaṃ.

‘‘Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;

Mā kapaṇaladdhakehi puttehi, ammāya no vippavāsehī’’ti.

Tattha dibbanti deva, aputtikā daliddāpi nāriyo puttatthikā hutvā bahuṃ paṇṇākāraṃ karitvā puttaṃ vā dhītaraṃ vā labhāmāti dibyaṃ upayācanti. Paṭibhānānipi hitvāti dohaḷāni chaḍḍetvāpi, alabhitvāpīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, nārīnañhi uppannaṃ dohaḷaṃ alabhitvā gabbho sussitvā nassati. Tattha ekaccā yācantāpi putte alabhamānā, kāci laddhampi dohaḷaṃ pahāya aparibhuñjitvā na labhanti, kāci dohaḷaṃ alabhamānā na labhanti. Mayhaṃ pana mātā uppannaṃ dohaḷaṃ labhitvā paribhuñjitvā uppannaṃ gabbhaṃ anāsetvā putte paṭilabhi. Evaṃ paṭiladdhe mā no avadhīti yācati.

‘‘Bahudukkhā posiya candaṃ, amma tuvaṃ jīyase puttaṃ;

Vandāmi kho te pāde, labhataṃ tāto paralokaṃ.

‘‘Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi;

Gacchāmi dāni pavāsaṃ, yaññatthāya ekarājassa.

‘‘Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi;

Gacchāmi dāni pavāsaṃ, mātu katvā hadayasokaṃ.

‘‘Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi;

Gacchāmi dāni pavāsaṃ, janassa katvā hadayasoka’’nti.

Tattha bahudukkhā posiyāti bahūhi dukkhehi posiya. Candanti maṃ candakumāraṃ evaṃ posetvā idāni, amma, tvaṃ jīyase puttaṃ. Labhataṃ tāto paralokanti pitā me bhogasampannaṃ paralokaṃ labhatu. Upagūhāti āliṅga parissaja. Pavāsanti puna anāgamanāya accantaṃ vippavāsaṃ gacchāmi.

Athassa mātā paridevantī catasso gāthā abhāsi –

‘‘Handa ca padumapattānaṃ, moḷiṃ bandhassu gotamiputta;

Campakadalamissāyo, esā te porāṇikā pakati.

Yehi ca suvilitto, sobhasi rājaparisāyaṃ.

‘‘Handa ca mudukāni vatthāni, pacchimakaṃ kāsikaṃ nivāsehi;

Yehi ca sunivattho, sobhasi rājaparisāyaṃ.

Yehi ca hatthābharaṇehi, sobhasi rājaparisāya’’nti.

Tattha padumapattānanti padumapattaveṭhanaṃ nāmekaṃ pasādhanaṃ, taṃ sandhāyevamāha. Tava vippakiṇṇaṃ moḷiṃ ukkhipitvā padumapattaveṭhanena yojetvā bandhāti attho. Gotamiputtāti candakumāraṃ ālapati. Campakadalamissāyoti abbhantarimehi campakadalehi missitā vaṇṇagandhasampannā nānāpupphamālā pilandhassu. Esā teti esā tava porāṇikā pakati, tameva gaṇhassu puttāti paridevati. Yehi cāti yehi lohitacandanavilepanehi vilitto rājaparisāya sobhasi, tāni vilimpassūti attho. Kāsikanti satasahassagghanakaṃ kāsikavatthaṃ. Gaṇhassūti pilandhassu.

Idānissa candā nāma aggamahesī tassa pādamūle nipatitvā paridevamānā āha –

‘‘Na hi nūnāyaṃ raṭṭhapālo, bhūmipati janapadassa dāyādo;

Lokissaro mahanto, putte snehaṃ janayatī’’ti.

Taṃ sutvā rājā gāthamāha –

‘‘Mayhampi piyā puttā, attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo;

Saggañca patthayāno, tenāhaṃ ghātayissāmī’’ti.

Tassattho – kiṃkāraṇā puttasinehaṃ na janemi? Na kevalaṃ gotamiyā eva, atha kho mayhampi piyā puttā, tathā attā ca tumhe ca suṇhāyo bhariyāyo ca piyāyeva. Evaṃ santepi saggañca patthayāno ahaṃ saggaṃ patthento, tena kāraṇena ete ghātayissāmi, mā cintayittha, sabbepete mayā saddhiṃ devalokaṃ ekato gamissantīti.

‘‘Maṃ paṭhamaṃ ghātehi, mā me hadayaṃ dukkhaṃ phālesi;

Alaṅkato sundarako, putto deva tava sukhumālo.

Puññaṃ karassu vipulaṃ, vicarāma ubhopi paraloke’’ti.

Tattha paṭhamanti deva, mama sāmikato paṭhamataraṃ maṃ ghātehi. Dukkhanti candassa maraṇadukkhaṃ mama hadayaṃ mā phālesi. Alaṅkatoti ayaṃ mama ekova alaṃ pariyattoti evaṃ alaṅkato. Evarūpaṃ nāma puttaṃ mā ghātayi, mahārājāti dīpeti. Handayyāti handa, ayya, rājānaṃ ālapantī evamāha. Paraloke candakenāti candena saddhiṃ paraloke bhavissāmi. Vicarāma ubhopi paraloketi tayā ekato ghātitā ubhopi paraloke sukhaṃ anubhavantā vicarāma, mā no saggantarāyamakāsīti.

Rājā āha –

‘‘Mā tvaṃ cande rucci maraṇaṃ, bahukā tava devarā visālakkhi;

Te taṃ ramayissanti, yiṭṭhasmiṃ gotamiputte’’ti.

Tattha mā tvaṃ cande ruccīti mā tvaṃ attano maraṇaṃ rocesi. ‘‘Mā ruddī’’tipi pāṭho, mā rodīti attho. Devarāti patibhātukā.

Tato paraṃ satthā –

‘‘Evaṃ vutte candā attānaṃ, hanti hatthatalakehī’’ti. – upaḍḍhagāthamāha;

Tato paraṃ tassāyeva vilāpo hoti –

‘‘Alamettha jīvitena, pissāmi visaṃ marissāmi.

‘‘Na hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;

Ye na vadanti rājānaṃ, ‘mā ghātayi orase putte’.

Ye na vadanti rājānaṃ, ‘mā ghātayi atraje putte’.

‘‘Ime tepi mayhaṃ puttā, guṇino kāyūradhārino rāja;

Tehipi yajassu yaññaṃ, atha muñcatu gotamiputte.

‘‘Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;

Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.

‘‘Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;

Mā jeṭṭhaputtamavadhi, apekkhitaṃ sabbalokassā’’ti.

Tattha evanti evaṃ andhabālena ekarājena vutte. Hantīti ‘‘kiṃ nāmetaṃ kathesī’’ti vatvā hatthatalehi attānaṃ hanti. Pissāmīti pivissāmi. Ime tepīti vasulakumāraṃ ādiṃ katvā sesadārake hatthe gahetvā rañño pādamūle ṭhitā evamāha. Guṇinoti mālāguṇaābharaṇehi samannāgatā. Kāyūradhārinoti kāyūrapasādhanadharā. Bilasatanti mahārāja, maṃ ghātetvā koṭṭhāsasataṃ katvā sattadhā sattasu ṭhānesu yaññaṃ yajassu.

Iti sā rañño santike imāhi gāthāhi paridevitvā assāsaṃ alabhamānā bodhisattasseva santikaṃ gantvā paridevamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ so āha – ‘‘cande, mayā jīvamānena tuyhaṃ tasmiṃ tasmiṃ vatthusmiṃ subhaṇite sukathite uccāvacāni maṇimuttādīni bahūni ābharaṇāni dinnāni, ajja pana te idaṃ pacchimadānaṃ, sarīrāruḷhaṃ ābharaṇaṃ dammi, gaṇhāhi na’’nti. Imamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Bahukā tava dinnābharaṇā, uccāvacā subhaṇitamhi;

Muttāmaṇiveḷuriyā, etaṃ te pacchimakaṃ dāna’’nti.

Candādevīpi taṃ sutvā tato parāhi navahi gāthāhi vilapi –

Tesajjapi sunisito, nettiṃso vivattissati khandhesu.

Tesajjapi sunisito, nettiṃso vivattissati khandhesu.

‘‘Aciraṃ vata nettiṃso, vivattissaki rājaputtānaṃ khandhesu;

Atha mama hadayaṃ na phalati, tāva daḷhabandhañca me āsi.

‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.

‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.

‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.

‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.

‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;

Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasoka’’nti.

‘‘Sabbasmiṃ upakkhaṭasmiṃ, nisīdite candasmiṃ yaññatthāya;

Pañcālarājadhītā pañjalikā, sabbaparisāya samanupariyāyi.

‘‘Yena saccena khaṇḍahālo, pāpakammaṃ karoti dummedho;

Etena saccavajjena, samaṅginī sāmikena homi.

‘‘Ye idhatthi amanussā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;

Karontu me veyyāvaṭikaṃ, samaṅginī sāmikena homi.

‘‘Yā devatā idhāgatā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;

Saraṇesiniṃ anāthaṃ tāyatha maṃ, yācāmahaṃ pati māhaṃ ajeyya’’nti.

Tattha upakkhaṭasminti sabbasmiṃ yaññasambhāre sajjite paṭiyatte. Samaṅginīti sampayuttā ekasaṃvāsā. Ye idhatthīti ye idha atthi. Yakkhabhūtabhabyānīti devasaṅkhātā yakkhā ca vaḍḍhitvā ṭhitasattasaṅkhātā bhūtā ca idāni vaḍḍhanakasattasaṅkhātāni bhabyāni ca. Veyyāvaṭikanti mayhaṃ veyyāvaccaṃ karontu. Tāyatha manti rakkhatha maṃ. Yācāmahanti ahaṃ vo yācāmi. Pati māhanti patiṃ ahaṃ mā ajeyyaṃ.

Atha sakko devarājā tassā paridevasaddaṃ sutvā taṃ pavattiṃ ñatvā jalitaṃ ayakūṭaṃ ādāya gantvā rājānaṃ tāsetvā sabbe vissajjāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

Bhayamassa janayanto, rājānaṃ idamavoca.

‘‘Bujjhassu kho rājakali, mā tāhaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ;

Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.

Seṭṭhi ca gahapatayo, adūsakā saggakāmā hi.

‘‘Taṃ sutvā khaṇḍahālo, rājā ca abbhutamidaṃ disvāna;

Sabbesaṃ bandhanāni mocesuṃ, yathā taṃ anupaghātaṃ.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Sabbe ekekaleḍḍukamadaṃsu, esa vadho khaṇḍahālassā’’ti.

Tattha amanussoti sakko devarājā. Bujjhassūti jānassu sallakkhehi. Rājakalīti rājakāḷakaṇṇi rājalāmaka. Mā tāhanti pāparāja, bujjha, mā te ahaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ. Ko te diṭṭhoti kuhiṃ tayā diṭṭhapubbo. Saggakāmā hīti ettha hīti nipātamattaṃ, saggakāmā saggaṃ patthayamānāti attho. Taṃ sutvāti, bhikkhave, taṃ sakkassa vacanaṃ khaṇḍahālo sutvā. Abbhutamidanti rājā ca idaṃ sakkassa dassanaṃ pubbe abhūtaṃ disvā. Yathā tanti yathā anupaghātaṃ pāṇaṃ mocenti, evameva mocesuṃ. Ekekaleḍḍukamadaṃsūti bhikkhave, yattakā tasmiṃ yaññāvāṭe samāgatā, sabbe ekakolāhalaṃ katvā khaṇḍahālassa ekekaleḍḍupahāraṃ adaṃsu. Esa vadhoti esova khaṇḍahālassa vadho ahosi, tattheva naṃ jīvitakkhayaṃ pāpesunti attho.

Taṃ pana māretvā mahājano rājānaṃ māretuṃ ārabhi. Bodhisatto pitaraṃ parissajitvā māretuṃ na adāsi. Mahājano ‘‘jīvitaṃ etassa pāparañño dema, chattaṃ panassa nagare ca vāsaṃ na dassāma, caṇḍālaṃ katvā bahinagare vasāpessāmā’’ti vatvā rājavesaṃ hāretvā kāsāvaṃ nivāsāpetvā haliddipilotikāya sīsaṃ veṭhetvā caṇḍālaṃ katvā caṇḍālavasanaṭṭhānaṃ taṃ pahiṇi. Ye panetaṃ pasughātayaññaṃ yajiṃsu ceva yajāpesuñca anumodiṃsu ca, sabbe nirayaparāyaṇāva ahesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

Na hi pāpakammaṃ katvā, labbhā sugatiṃ ito gantu’’nti.

Sopi kho mahājano dve kāḷakaṇṇiyo hāretvā tattheva abhisekasambhāre āharitvā candakumāraṃ abhisiñci. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājaparisā ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājakaññāyo ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devaparisā ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devakaññāyo ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājaparisā ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājakaññāyo ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devaparisā ca.

‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;

Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devakaññāyo ca.

Nandiṃ pavesi nagaraṃ, bandhanā mokkho aghositthā’’ti.

Bodhisatto pitu vattaṃ paṭṭhapesi. Antonagaraṃ pana pavisituṃ na labhati. Paribbayassa khīṇakāle bodhisatto uyyānakīḷādīnaṃ atthāya gacchanto taṃ upasaṅkamitvā ‘‘patimhī’’ti na vandati, añjaliṃ pana katvā ‘‘ciraṃ jīva sāmī’’ti vadati. ‘‘Kenattho’’ti vutte ārocesi. Athassa paribbayaṃ dāpesi. So dhammena rajjaṃ kāretvā āyupariyosāne devalokaṃ pūrayamāno agamāsi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto maṃ ekaṃ nissāya bahū māretuṃ vāyāmamakāsī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi. Tadā khaṇḍahālo devadatto ahosi, gotamīdevī mahāmāyā, candādevī rāhulamātā, vasulo rāhulo, selā uppalavaṇṇā, sūro vāmagotto kassapo, bhaddaseno moggallāno, sūriyakumāro sāriputto, candarājā pana ahameva sammāsambuddho ahosinti.

Candakumārajātakavaṇṇanā sattamā.

[545] 8. Mahānāradakassapajātakavaṇṇanā

‘‘Kimeva disvā uruvelavāsi, pahāsi aggiṃ kisakovadāno;

Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ, kathaṃ pahīnaṃ tava aggihutta’’nti. (mahāva. 55);

Theropi bhagavato adhippāyaṃ viditvā –

‘‘Rūpe ca sadde ca atho rase ca, kāmitthiyo cābhivadanti yaññā;

Etaṃ malanti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañji’’nti. (mahāva. 55); –

‘‘Ahu rājā videhānaṃ, aṅgati nāma khattiyo;

Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso.

‘‘So ca pannarasiṃ rattiṃ, purimayāme anāgate;

Cātumāsā komudiyā, amacce sannipātayi.

‘‘Paṇḍite sutasampanne, mhitapubbe vicakkhaṇe;

Vijayañca sunāmañca, senāpatiṃ alātakaṃ.

‘‘Tamanupucchi vedeho, paccekaṃ brūtha saṃ ruciṃ;

Cātumāsā komudajja, juṇhaṃ byapahataṃ tamaṃ;

Kāyajja ratiyā rattiṃ, viharemu imaṃ utu’’nti.

Iti rājā amacce pucchi. Tena te pucchitā attano attano ajjhāsayānurūpaṃ kathaṃ kathayiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Tato senāpati rañño, alāto etadabravi;

‘Haṭṭhaṃ yoggaṃ balaṃ sabbaṃ, senaṃ sannāhayāmase.

Ye te vasaṃ na āyanti, vasaṃ upanayāmase;

Esā mayhaṃ sakā diṭṭhi, ajitaṃ ojināmase’.

Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi;

‘Sabbe tuyhaṃ mahārāja, amittā vasamāgatā.

‘Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare;

Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṃ mama ruccati.

‘Annapānañca khajjañca, khippaṃ abhiharantu te;

Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite’.

Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi;

‘Sabbe kāmā mahārāja, niccaṃ tava mupaṭṭhitā.

Sadāpi kāmā sulabhā, netaṃ cittamataṃ mama.

‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;

Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’.

Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;

‘Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati;

‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;

Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise.

‘Sabbeva santā karotha matiṃ, kaṃ upāsemu paṇḍitaṃ;

Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’.

Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi;

‘Atthāyaṃ migadāyasmiṃ, acelo dhīrasammato.

‘Guṇo kassapagottāyaṃ, suto citrakathī gaṇī;

Taṃ deva payirupāsemu, so no kaṅkhaṃ vinessati’.

‘‘Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṃ;

Migadāyaṃ gamissāma, yuttaṃ yānaṃ idhā nayā’’ti.

Tattha haṭṭhanti tuṭṭhapahaṭṭhaṃ. Ojināmaseti yaṃ no ajitaṃ, taṃ jināma. Eso mama ajjhāsayoti. Rājā tassa kathaṃ neva paṭikkosi, nābhinandi. Etadabravīti rājānaṃ alātassa vacanaṃ anabhinandantaṃ appaṭikkosantaṃ disvā ‘‘nāyaṃ yuddhajjhāsayo, ahamassa cittaṃ gaṇhanto kāmaguṇābhiratiṃ vaṇṇayissāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘sabbe tuyha’’ntiādivacanaṃ abravi.

Aṅgati mabravīti aṅgati abravi. Mayhampetaṃva ruccatīti mayhampi etaññeva ruccati. Sabbeva santāti sabbeva tumhe idha vijjamānā matiṃ karotha cintetha. Alāto etadabravīti rañño kathaṃ sutvā alāto ‘‘ayaṃ mama kulūpako guṇo nāma ājīvako rājuyyāne vasati, taṃ pasaṃsitvā rājakulūpakaṃ karissāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘atthāya’’ntiādivacanaṃ abravi. Tattha dhīrasammatoti paṇḍitoti sammato. Kassapagottāyanti kassapagotto ayaṃ. Sutoti bahussuto. Gaṇīti gaṇasatthā. Codesīti āṇāpesi.

Rañño taṃ kathaṃ sutvā sārathino tathā kariṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Tassa yānaṃ ayojesuṃ, dantaṃ rūpiyapakkharaṃ;

Sukkamaṭṭhaparivāraṃ, paṇḍaraṃ dosinā mukhaṃ.

‘‘Tatrāsuṃ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā;

Anilūpamasamuppātā, sudantā soṇṇamālino.

‘‘Setacchattaṃ setaratho, setassā setabījanī;

Vedeho sahamaccehi, niyyaṃ candova sobhati.

‘‘Tamanuyāyiṃsu bahavo, indikhaggadharā balī;

Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṃ.

Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami.

‘‘Yepi tattha tadā āsuṃ, brāhmaṇibbhā samāgatā;

Na te apanayī rājā, akataṃ bhūmimāgate’’ti.

Tāya pana omissakaparisāya parivutova ekamantaṃ nisīditvā paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate;

Mudupaccatthate rājā, ekamantaṃ upāvisi.

‘‘Nisajja rājā sammodi, kathaṃ sāraṇiyaṃ tato;

‘Kacci yāpaniyaṃ bhante, vātānamaviyaggatā.

Appābādho casi kacci, cakkhuṃ na parihāyati’.

Taṃ guṇo paṭisammodi, vedehaṃ vinaye rataṃ;

‘Yāpanīyaṃ mahārāja, sabbametaṃ tadūbhayaṃ.

Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;

Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā’.

‘‘Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā;

Atthaṃ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho.

‘Kathaṃ dhammaṃ care macco, mātāpitūsu kassapa;

Kathaṃ care ācariye, puttadāre kathaṃ care.

‘Kathaṃ careyya vuḍḍhesu, kathaṃ samaṇabrāhmaṇe;

Kathañca balakāyasmiṃ, kathaṃ janapade care.

‘Kathaṃ dhammaṃ caritvāna, maccā gacchanti suggatiṃ;

Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ atho’’’ti.

Tattha mudukā bhisiyāti mudukāya sukhasamphassāya bhisiyā. Muducittakasanthateti sukhasamphasse cittattharaṇe. Mudupaccatthateti mudunā paccattharaṇena paccatthate. Sammodīti ājīvakena saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathesi. Tatoti tato nisajjanato anantarameva sāraṇīyaṃ kathaṃ kathesīti attho. Tattha kacci yāpaniyanti kacci te, bhante, sarīraṃ paccayehi yāpetuṃ sakkā. Vātānamaviyaggatāti kacci te sarīre dhātuyo samappavattā, vātānaṃ byaggatā natthi, tattha tattha vaggavaggā hutvā vātā na bādhayantīti attho.

Sopi evaṃ pucchito pucchānurūpaṃ byākaraṇaṃ adisvā carantaṃ goṇaṃ daṇḍena paharanto viya bhattapātiyaṃ kacavaraṃ khipanto viya ca ‘‘suṇa, mahārājā’’ti okāsaṃ kāretvā attano micchāvādaṃ paṭṭhapesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi;

‘Suṇohi me mahārāja, saccaṃ avitathaṃ padaṃ.

‘Natthi dhammacaritassa, phalaṃ kalyāṇapāpakaṃ;

Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato.

‘Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā;

Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.

‘Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā;

Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ;

Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā.

Natthi dānaphalaṃ deva, avaso devavīriyo.

‘Bālehi dānaṃ paññattaṃ, paṇḍitehi paṭicchitaṃ;

Avasā denti dhīrānaṃ, bālā paṇḍitamānino’’’ti.

Evaṃ dānassa nipphalataṃ vaṇṇetvā idāni pāpassa nipphalabhāvaṃ vaṇṇetuṃ āha –

‘‘Sattime sassatā kāyā, acchejjā avikopino;

Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṃ dukhañcime;

Jīve ca sattime kāyā, yesaṃ chettā na vijjati.

‘‘Natthi hantā va chettā vā, haññe yevāpi koci naṃ;

Antareneva kāyānaṃ, satthāni vītivattare.

‘‘Yo cāpi siramādāya, paresaṃ nisitāsinā;

Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṃ kuto.

‘‘Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṃsaraṃ;

Anāgate tamhi kāle, saññatopi na sujjhati.

Pāpañcepi bahuṃ katvā, taṃ khaṇaṃ nātivattare.

‘‘Anupubbena no suddhi, kappānaṃ cullasītiyā;

Niyatiṃ nātivattāma, velantamiva sāgaro’’ti.

‘‘Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi;

‘‘Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati.

‘Ahampi purimaṃ jātiṃ, sare saṃsaritattano;

Piṅgalo nāmahaṃ āsiṃ, luddo goghātako pure.

‘Bārāṇasiyaṃ phītāyaṃ, bahuṃ pāpaṃ mayā kataṃ;

Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṃsā sūkarā ajā.

Natthi nūna phalaṃ pāpaṃ, yohaṃ na nirayaṃ gato’’’ti.

‘‘Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī;

Uposathaṃ upavasanto, guṇasantikupāgami.

‘‘Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṃ;

Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayī’’ti.

Tattha athetthāti atha ettha etissaṃ mithilāyaṃ. Paṭaccarīti daliddo kapaṇo ahosi. Guṇasantikupāgamīti guṇassa santikaṃ kiñcideva kāraṇaṃ sossāmīti upagatoti veditabbo.

‘‘Tamanupucchi vedeho, ‘kimatthaṃ samma rodasi;

Kiṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, kiṃ maṃ vedesi vedana’’’nti.

‘‘Vedehassa vaco sutvā, bījako etadabravi;

‘Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me.

Sāketāhaṃ pure āsiṃ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato.

‘Sammato brāhmaṇibbhānaṃ, saṃvibhāgarato suci;

Na cāpi pāpakaṃ kammaṃ, sarāmi katamattano.

‘Tato cutāhaṃ vedeha, idha jāto duritthiyā;

Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato.

‘Evampi duggato santo, samacariyaṃ adhiṭṭhito;

Upaḍḍhabhāgaṃ bhattassa, dadāmi yo me icchati.

Na cāpi bhūte hiṃsāmi, theyyaṃ cāpi vivajjayiṃ.

‘Sabbameva hi nūnetaṃ, suciṇṇaṃ bhavati nipphalaṃ;

Niratthaṃ maññidaṃ sīlaṃ, alāto bhāsatī yathā.

‘Kalimeva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā;

Kaṭaṃ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā.

‘Dvāraṃ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṃ;

Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsita’’’nti.

‘‘Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;

‘Natthi dvāraṃ sugatiyā, niyatiṃ kaṅkha bījaka.

‘Sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ, niyatiyā kira labbhati;

Saṃsārasuddhi sabbesaṃ, mā turittho anāgate.

‘Ahampi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo;

Vohāramanusāsanto, ratihīno tadantarā’’’ti.

Evañca pana vatvā ‘‘bhante kassapa, mayaṃ ettakaṃ kālaṃ pamajjimhā, idāni pana amhehi ācariyo laddho, ito paṭṭhāya kāmaratimeva anubhavissāma, tumhākaṃ santike ito uttari dhammassavanampi no papañco bhavissati, tiṭṭhatha tumhe, mayaṃ gamissāmā’’ti āpucchanto āha –

‘‘Punapi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissatī’’ti.

Tattha saṅgati ceti ekasmiṃ ṭhāne ce no samāgamo bhavissati,no ce, asati puññaphale kiṃ tayā diṭṭhenāti.

Tattha sanivesananti bhikkhave, idaṃ vacanaṃ vedeharājā vatvā rathaṃ abhiruyha attano nivesanaṃ candakapāsādatalameva paṭigato.

‘‘Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati;

Amacce sannipātetvā, idaṃ vacanamabravi.

‘Candake me vimānasmiṃ, sadā kāme vidhentu me;

Mā upagacchuṃ atthesu, guyhappakāsiyesu ca.

Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo’.

‘‘Idaṃ vatvāna vedeho, kāmeva bahumaññatha;

Na cāpi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo’’ti.

Tattha upaṭṭhānamhīti attano upaṭṭhānaṭṭhāne. Candake meti mama santake candakapāsāde. Vidhentu meti niccaṃ mayhaṃ kāme saṃvidahantu upaṭṭhapentu. Guyhappakāsiyesūti guyhesupi pakāsiyesupi atthesu uppannesu maṃ keci mā upagacchuṃ. Attheti atthakaraṇe vinicchayaṭṭhāne. Nisīdantūti mayā kattabbakiccassa karaṇatthaṃ sesaamaccehi saddhiṃ nisīdantūti.

‘‘Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā;

Rājadhītā rucā nāma, dhātimātaramabravi.

Suve pannaraso dibyo, gacchaṃ issarasantike.

‘‘Tassā mālyaṃ abhihariṃsu, candanañca mahārahaṃ;

Maṇisaṅkhamuttāratanaṃ, nānāratte ca ambare.

‘‘Tañca soṇṇamaye pīṭhe, nisinnaṃ bahukitthiyo;

Parikiriya asobhiṃsu, rucaṃ ruciravaṇṇini’’nti.

Tattha sakhiyo cāti sahāyikāyopi me pañcasatā kumārikāyo ekāyekaṃ asadisaṃ katvā nānālaṅkārehi nānāvaṇṇehi pupphagandhavilepanehi alaṅkarontūti. Dibyoti dibbasadiso, devatāsannipātapaṭimaṇḍitotipi dibbo. Gacchanti mama dānavattaṃ āharāpetuṃ videhissarassa pitu santikaṃ gamissāmīti. Abhihariṃsūti soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāpetvā maṇḍanatthāya abhihariṃsu. Parikiriyāti parivāretvā. Asobhiṃsūti sujaṃ parivāretvā ṭhitā devakaññā viya taṃ divasaṃ ativiya asobhiṃsūti.

‘‘Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā;

Sateratā abbhamiva, candakaṃ pāvisī rucā.

Suvaṇṇakhacite pīṭhe, ekamantaṃ upāvisī’’ti.

‘‘Tañca disvāna vedeho, accharānaṃva saṅgamaṃ;

Rucaṃ sakhimajjhagataṃ, idaṃ vacanamabravi.

‘‘‘Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṃ pati;

Kacci bahuvidhaṃ khajjaṃ, sadā abhiharanti te.

Gharake karotha paccekaṃ, khiḍḍāratiratā muhuṃ.

‘Kena vā vikalaṃ tuyhaṃ, kiṃ khippaṃ āharanti te;

Mano karassu kuḍḍamukhī, api candasamamhipī’’’ti.

Tattha saṅgamanti accharānaṃ saṅgamaṃ viya samāgamaṃ disvā. Pāsādeti amma mayā tuyhaṃ vejayantasadiso rativaḍḍhanapāsādo kārito, kacci tattha ramasi. Antopokkharaṇiṃ patīti antovatthusmiññeva te mayā nandāpokkharaṇīpaṭibhāgāpokkharaṇī kāritā, kacci taṃ pokkharaṇiṃ paṭicca udakakīḷaṃ kīḷantī ramasi. Mālyanti amma, ahaṃ tuyhaṃ devasikaṃ pañcavīsati pupphasamugge pahiṇāmi, kacci tumhe sabbāpi kumārikāyo taṃ mālyaṃ ocinitvā ganthitvā abhiṇhaṃ khiḍḍāratiratā hutvā paccekaṃ gharake karotha, ‘‘idaṃ sundaraṃ, idaṃ sundaratara’’nti pāṭiyekkaṃ sārambhena vāyapupphagharakāni pupphagabbhe ca pupphāsanapupphasayanāni ca kacci karothāti pucchati.

‘‘Vedehassa vaco sutvā, rucā pitara mabravi;

‘Sabbametaṃ mahārāja, labbhatissarasantike.

‘Suve pannaraso dibyo, sahassaṃ āharantu me;

Yathādinnañca dassāmi, dānaṃ sabbavaṇīsvaha’’’nti.

Tattha sabbavaṇīsvahanti sabbavaṇibbakesu ahaṃ dassāmi.

‘‘Rucāya vacanaṃ sutvā, rājā aṅgati mabravi;

‘Bahuṃ vināsitaṃ vittaṃ, niratthaṃ aphalaṃ tayā.

Niyatetaṃ abhuttabbaṃ, natthi puññaṃ abhuñjato’’’ti.

‘‘Bījakopi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṃ;

‘Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayi.

‘Yāva ruce jīvamānā, mā bhattamapanāmayi;

Natthi bhadde paro loko, kiṃ niratthaṃ vihaññasī’’’ti.

‘‘Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī;

Jānaṃ pubbāparaṃ dhammaṃ, pitaraṃ etadabravi.

‘Sutameva pure āsi, sakkhi diṭṭhamidaṃ mayā;

Bālūpasevī yo hoti, bālova samapajjatha.

Patirūpaṃ alātena, bījakena ca muyhitu’’’nti.

Tattha pubbāparaṃ dhammanti bhikkhave, pitu vacanaṃ sutvā rucā rājadhītā atīte sattajātivasena pubbadhammaṃ, anāgate sattajātivasena anāgatadhammañca jānantī pitaraṃ micchādiṭṭhito mocetukāmā etaṃ ‘‘sutamevā’’tiādimāha. Tattha samapajjathāti yo puggalo bālūpasevī hoti, so bālova samapajjatīti etaṃ mayā pubbe sutameva, ajja pana paccakkhato diṭṭhaṃ. Mūḷhoti maggamūḷhaṃ āgamma maggamūḷho viya diṭṭhimūḷhaṃ āgamma diṭṭhimūḷhopi uttari mohaṃ nigacchati, mūḷhataro hoti. Alātenāti deva, tumhehi jātigottakulapadesaissariyapuññapaññāhīnena alātasenāpatinā accantahīnena duppaññena bījakadāsena ca gāmadārakasadisaṃ ahirikaṃ bālaṃ guṇaṃ ājīvakaṃ āgamma muyhituṃ patirūpaṃ anucchavikaṃ. Kiṃ te na muyhissantīti?

Evaṃ te ubhopi garahitvā diṭṭhito mocetukāmatāya pitaraṃ vaṇṇentī āha –

Kathaṃ bālebhi sadisaṃ, hīnadiṭṭhiṃ upāgami.

Kīṭova aggiṃ jalitaṃ apāpataṃ, upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṃ.

‘‘Saṃsārasuddhīti pure niviṭṭhā, kammaṃ vidūsenti bahū ajānaṃ;

Pubbe kalī duggahitovanatthā, dummocayā balisā ambujovā’’ti.

Pure niviṭṭhāti tāta, saṃsārena suddhīti kassaci vacanaṃ asutvā paṭhamameva niviṭṭho natthi, sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalanti gahitattā bahū janā ajānantā kammaṃ vidūsentā kammaphalampi vidūsentiyeva, evaṃ tesaṃ pubbe gahito kali parājayagāho duggahitova hotīti attho. Dummocayā balisā ambujovāti te pana evaṃ ajānantā micchādassanena anatthaṃ gahetvā ṭhitā bālā yathā nāma balisaṃ gilitvā ṭhito maccho balisā dummocayo hoti, evaṃ tamhā anatthā dummocayā honti.

Uttaripi udāharaṇaṃ āharantī āha –

‘‘Upamaṃ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā;

Upamāya midhekacce, atthaṃ jānanti paṇḍitā.

‘‘Vāṇijānaṃ yathā nāvā, appamāṇabharā garu;

Atibhāraṃ samādāya, aṇṇave avasīdati.

Atibhāraṃ samādāya, niraye avasīdati.

‘‘Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati;

Ācināti ca taṃ pāpaṃ, yena gacchati duggatiṃ.

‘‘Pubbevassa kataṃ puññaṃ, alātassa mahīpati;

Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṃ.

‘‘Khīyate cassa taṃ puññaṃ, tathā hi aguṇe rato;

Ujumaggaṃ avahāya, kummaggamanudhāvati.

Unnameti tulāsīsaṃ, bhāre oropite sati.

‘‘Evameva naro puññaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;

Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato’’ti.

Tattha nirayeti aṭṭhavidhe mahāniraye, soḷasavidhe ussadaniraye, lokantaraniraye ca. Bhāroti tāta, na tāva alātassa akusalabhāro pūrati. Tassevāti tassa pubbe katassa puññasseva nissando, yaṃ so alātasenāpati ajja sukhaṃ labhati. Na hi tāta, etaṃ goghātakakammassa phalaṃ. Pāpakammassa hi nāma vipāko iṭṭho kanto bhavissatīti aṭṭhānametaṃ. Aguṇe ratoti tathāhesa idāni akusalakamme rato. Ujumagganti dasakusalakammapathamaggaṃ. Kummagganti nirayagāmiakusalamaggaṃ.

Yañcesa idāni dāsattaṃ upagato, na taṃ kalyāṇakammassa phalena. Dāsattasaṃvattanikañhissa pubbe kataṃ pāpaṃ bhavissatīti niṭṭhamettha gantabbanti imamatthaṃ pakāsentī āha –

‘‘Yamajja bījako dāso, dukkhaṃ passati attani;

Pubbevassa kataṃ pāpaṃ, tameso paṭisevati.

‘‘Khīyate cassa taṃ pāpaṃ, tathā hi vinaye rato;

Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā’’ti.

Idānissa pāpūpasevanāya dosaṃ kalyāṇamittūpasevanāya ca guṇaṃ dassentī āha –

‘‘Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ;

Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati.

‘‘Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;

Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.

Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;

Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.

‘‘Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;

Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.

Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.

‘‘Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano

Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito;

Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggati’’nti.

Tattha santaṃ vāti sappurisaṃ vā. Yadi vā asanti asappurisaṃ vā. Saro diddho kalāpaṃvāti mahārāja, yathā nāma halāhalavisalitto saro sarakalāpe khitto sabbaṃ taṃ visena alittampi sarakalāpaṃ limpati, visadiddhameva karoti, evameva pāpamitto pāpaṃ sevamāno attānaṃ sevamānaṃ paraṃ, tena samphuṭṭho taṃ samphusaṃ alittaṃ pāpena purisaṃ attanā ekajjhāsayaṃ karonto upalimpati. Pūti vāyantīti tassa te kusāpi duggandhā vāyanti. Tagarañcāti tagarañca aññañca gandhasampannaṃ gandhajātaṃ. Evanti evarūpā dhīrūpasevanā. Dhīro hi attānaṃ sevamānaṃ dhīrameva karoti.

Evaṃ rājadhītā chahi gāthāhi pitu dhammaṃ kathetvā idāni atīte attanā anubhūtaṃ dukkhaṃ dassentī āha –

‘‘Ahampi jātiyo satta, sare saṃsaritattano;

Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.

‘‘Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa;

Kammāraputto magadhesu, ahuṃ rājagahe pure.

Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya.

‘‘Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako;

Atha aññehi kammehi, ajāyiṃ vaṃsabhūmiyaṃ.

Ekaputto mahārāja, niccaṃ sakkatapūjito.

‘‘Tattha mittaṃ asevissaṃ, sahāyaṃ sātave rataṃ;

Paṇḍitaṃ sutasampannaṃ, so maṃ atthe nivesayi.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, bahuṃ rattiṃ upāvasiṃ;

Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, nidhīva udakantike.

‘‘Atha pāpāna kammānaṃ, yametaṃ magadhe kataṃ;

Phalaṃ pariyāga maṃ pacchā, bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā.

‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, roruve niraye ciraṃ;

Sakammunā apaccissaṃ, taṃ saraṃ na sukhaṃ labhe.

Bhinnāgate ahuṃ rāja, chagalo uddhatapphalo’’ti.

Tattha sattāti mahārāja, idhalokaparalokā nāma sukatadukkaṭānañca phalaṃ nāma atthi. Na hi saṃsāro satte sodhetuṃ sakkoti, sakammunā eva sattā sujjhanti. Alātasenāpati ca bījakadāso ca ekameva jātiṃ anussaranti. Na kevalaṃ eteva jātiṃ saranti, ahampi atīte satta jātiyo attano saṃsaritaṃ sarāmi, anāgatepi ito gantabbā satteva jānāmi. Yā me sāti yā sā mama atīte sattamī jāti āsi. Kammāraputtoti tāya jātiyā ahaṃ magadhesu rājagahanagare suvaṇṇakāraputto ahosiṃ.

Taṃ kammanti tampi me kataṃ kalyāṇakammaṃ tadā okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā udakantike nidhi viya nihitaṃ aṭṭhāsi. Yametanti atha mama santakesu pāpakammesu yaṃ etaṃ mayā magadhesu paradārikakammaṃ kataṃ, tassa phalaṃ pacchā maṃ pariyāgaṃ upagatanti attho. Yathā kiṃ? Bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā, yathā savisaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā ṭhitassa taṃ duṭṭhaṃ kakkhaḷaṃ halāhalaṃ visaṃ kuppati, tathā maṃ pariyāgatanti attho. Tatoti tato kosambiyaṃ seṭṭhikulato. Taṃ saranti taṃ tasmiṃ niraye anubhūtadukkhaṃ sarantī cittasukhaṃ nāma na labhāmi, bhayameva me uppajjati. Bhinnāgateti bhinnāgate nāma raṭṭhe. Uddhatapphaloti uddhatabījo.

Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me’’ti.

Tattha sātaputtāti amaccaputtā. Tassa kammassāti deva, roruve mahāniraye paccanañca chagalakakāle bījuppāṭanañca piṭṭhivāhanayānakayojanāni ca sabbopesa tassa nissando paradāragamanassa meti.

Tato pana cavitvā araññe kapiyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Atha naṃ jātadivase yūthapatino dassesuṃ. So ‘‘ānetha me, putta’’nti daḷhaṃ gahetvā tassa viravantassa dantehi phalāni uppāṭesi. Tamatthaṃ pakāsentī āha –

Niluñcitaphaloyeva, yūthapena pagabbhinā;

Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me’’ti.

Tattha niluñcitaphaloyevāti tatrapāhaṃ pagabbhena yūthapatinā luñcitvā uppāṭitaphaloyeva ahosinti attho.

Atha aparāpi jātiyo dassentī āha –

‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, dassanesu pasū ahuṃ;

Niluñcito javo bhadro, yoggaṃ vūḷhaṃ ciraṃ mayā;

Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, vajjīsu kulamāgamā;

Nevitthī na pumā āsiṃ, manussatte sudullabhe;

Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, ajāyiṃ nandane vane;

Bhavane tāvatiṃsāhaṃ, accharā kāmavaṇṇinī.

‘‘Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;

Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā.

Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.

‘‘Pariyāgataṃ taṃ kusalaṃ, yaṃ me kosambiyaṃ kataṃ;

Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṃ ito cutā.

Thībhāvāpi na muccissaṃ, chaṭṭhā nigatiyo imā.

Pumā devo bhavissāmi, devakāyasmimuttamo.

‘‘Ajjāpi santānamayaṃ, mālaṃ ganthenti nandane;

Devaputto javo nāma, yo me mālaṃ paṭicchati.

‘‘Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa;

Rattindivo ca so dibyo, mānusiṃ saradosataṃ.

‘‘Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo;

Kalyāṇaṃ yadi vā pāpaṃ, na hi kammaṃ vinassatī’’ti.

Tattha dassanesūti dassanaraṭṭhesu. Pasūti goṇo ahosiṃ. Niluñcitoti vacchakāleyeva maṃ evaṃ manāpo bhavissatīti nibbījakamakaṃsu. Sohaṃ niluñcito uddhatabījo javo bhadro ahosiṃ. Vajjīsu kulamāgamāti goyonito cavitvā vajjiraṭṭhe ekasmiṃ mahābhogakule nibbattinti dasseti. Nevitthī na pumāti napuṃsakattaṃ sandhāya āha. Bhavane tāvatiṃsāhanti tāvatiṃsabhavane ahaṃ.

‘‘Tattha ṭhitāhaṃ vedeha, sarāmi satta jātiyo;

Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā’’ti. – ādimāha;

Anventīti yathā maṃ anubandhiṃsu, evaṃ anubandhanti. Na hi kammaṃ vinassatīti diṭṭhadhammavedanīyaṃ tasmiṃyeva attabhāve, upapajjavedanīyaṃ anantarabhave vipākaṃ deti, aparāpariyavedanīyaṃ pana vipākaṃ adatvā na nassati. Taṃ sandhāya ‘‘na hi kammaṃ vinassatī’’ti vatvā ‘‘deva, ahaṃ paradārikakammassa nissandena niraye ca tiracchānayoniyañca mahantaṃ dukkhaṃ anubhaviṃ. Sace pana tumhepi idāni guṇassa kathaṃ gahetvā evaṃ karissatha, mayā anubhūtasadisameva dukkhaṃ anubhavissatha, tasmā evaṃ mā karitthā’’ti āha.

Athassa uttari dhammaṃ desentī āha –

‘‘Yo icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;

Paradāraṃ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṃ.

‘‘Yā icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;

Sāmikaṃ apacāyeyya, indaṃva paricārikā.

‘‘Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṃ yasaṃ sukhaṃ;

Pāpāni parivajjetvā, tividhaṃ dhammamācare.

Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā.

‘‘Ye kecime mānujā jīvaloke, yasassino sabbasamantabhogā;

Asaṃsayaṃ tehi pure suciṇṇaṃ, kammassakāse puthu sabbasattā.

‘‘Iṅghānucintesi sayampi deva, kutonidānā te imā janinda;

Yā te imā accharāsannikāsā, alaṅkatā kañcanajālachannā’’ti.

Evaṃ sā pitaraṃ anusāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Iccevaṃ pitaraṃ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṃ;

Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā’’ti.

Tattha iccevanti bhikkhave, iti imehi evarūpehi madhurehi vacanehi rucākaññā pitaraṃ tosesi, mūḷhassa maggaṃ viya tassa sugatimaggaṃ ācikkhi, nānānayehi sucaritadhammaṃ akkhāsi. Dhammaṃ kathentīyeva sā subbatā sundaravatā attano atītajātiyopi kathesi.

‘‘Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṃ pajaṃ;

Jambudīpaṃ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṃ.

‘‘Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato;

Tañca disvānānuppattaṃ, rucā isimavandathā’’ti.

Rājāpi taṃ disvāva brahmatejena tajjito attano āsane saṇṭhātuṃ asakkonto āsanā oruyha bhūmiyaṃ ṭhatvā āgataṭṭhānañca nāmagottañca pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso;

Nāradaṃ paripucchanto, idaṃ vacanamabravi.

‘Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, obhāsayaṃ sabbadisā candimāva;

Akkhāhi me pucchito nāmagottaṃ, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke’’’ti.

Tattha byathitamānasoti bhītacitto. Kuto nūti kacci nu kho vijjādharo bhaveyyāti maññamāno avanditvāva evaṃ pucchi.

‘‘Ahañhi devato idāni emi, obhāsayaṃ sabbadisā candimāva;

Akkhāmi te pucchito nāmagottaṃ, jānanti maṃ nārado kassapo cā’’ti.

Tattha devatoti devalokato. Nārado kassapo cāti maṃ nāmena nārado, gottena kassapoti jānanti.

Atha rājā ‘‘imaṃ pacchāpi paralokaṃ pucchissāmi, iddhiyā laddhakāraṇaṃ tāva pucchissāmī’’ti cintetvā gāthamāha –

‘‘Accherarūpaṃ tava yādisañca, vehāyasaṃ gacchasi tiṭṭhasī ca;

Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, atha kena vaṇṇena tavāyamiddhī’’ti.

‘‘Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, guṇā mamete pakatā purāṇā;

Teheva dhammehi susevitehi, manojalo yena kāmaṃ gatosmī’’ti.

Rājā evaṃ tasmiṃ kathentepi micchādassanassa gahitattā paralokaṃ asaddahanto ‘‘atthi nu kho puññavipāko’’ti vatvā gāthamāha –

‘‘Accheramācikkhasi puññasiddhiṃ, sace hi etehi yathā vadesi;

Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me sādhu viyākarohī’’ti.

Tattha puññasiddhinti puññānaṃ siddhiṃ phaladāyakattaṃ ācikkhanto acchariyaṃ ācikkhasi.

Nārado āha –

‘‘Pucchassu maṃ rāja tavesa attho, yaṃ saṃsayaṃ kuruse bhūmipāla;

Ahaṃ taṃ nissaṃsayataṃ gamemi, nayehi ñāyehi ca hetubhī cā’’ti.

‘‘Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi;

Atthi nu devā pitaro nu atthi, loko paro atthi jano yamāhū’’ti.

Tattha jano yamāhūti yaṃ jano evamāha – ‘‘atthi devā, atthi pitaro, atthi paro loko’’ti, taṃ sabbaṃ atthi nu khoti pucchati.

‘‘Attheva devā pitaro ca atthi, loko paro atthi jano yamāhu;

Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, lokaṃ paraṃ na vidū mohayuttā’’ti.

Tattha attheva devāti mahārāja, devā ca pitaro ca atthi, yampi jano paralokamāha, sopi attheva. Na vidūti kāmagiddhā pana mohamūḷhā janā paralokaṃ na vidanti na jānantīti.

Taṃ sutvā rājā parihāsaṃ karonto evamāha –

‘‘Atthīti ce nārada saddahāsi, nivesanaṃ paraloke matānaṃ;

Idheva me pañca satāni dehi, dassāmi te paraloke sahassa’’nti.

Tattha nivesananti nivāsaṭṭhānaṃ. Pañca satānīti pañca kahāpaṇasatāni.

Atha naṃ mahāsatto parisamajjheyeva garahanto āha –

Luddaṃ taṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.

‘‘Idheva yo hoti adhammasīlo, pāpācāro alaso luddakammo;

Na paṇḍitā tasmiṃ iṇaṃ dadanti, na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.

Sayameva bhogehi nimantayanti, kammaṃ karitvā puna māharesī’’ti.

Iti rājā tena niggayhamāno appaṭibhāno ahosi. Mahājano haṭṭhatuṭṭho hutvā ‘‘mahiddhiko devopi ajja rājānaṃ micchādassanaṃ vissajjāpessatī’’ti sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Mahāsattassānubhāvena tadā sattayojanikāya mithilāya tassa dhammadesanaṃ assuṇanto nāma nāhosi. Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ rājā ativiya daḷhaṃ micchādassanaṃ gaṇhi, nirayabhayena naṃ santajjetvā micchādiṭṭhiṃ vissajjāpetvā puna devalokena assāsessāmī’’ti cintetvā ‘‘mahārāja, sace diṭṭhiṃ na vissajjessasi, evaṃ anantadukkhaṃ nirayaṃ gamissasī’’ti vatvā nirayakathaṃ paṭṭhapesi –

‘‘Ito cuto dakkhasi tattha rāja, kākolasaṅghehi vikassamānaṃ;

Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, kākehi gijjhehi ca senakehi;

Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

‘‘Andhaṃtamaṃ tattha na candasūriyā, nirayo sadā tumulo ghorarūpo;

Sā neva rattī na divā paññāyati, tathāvidhe ko vicare dhanatthiko’’ti.

Tattha andhaṃ tamanti mahārāja, yamhi lokantaraniraye micchādiṭṭhikā nibbattanti, tattha cakkhuviññāṇassa uppattinivāraṇaṃ andhatamaṃ. Sadā tumuloti so nirayo niccaṃ bahalandhakāro. Ghorarūpoti bhīsanakajātiko. Sā neva rattīti yā idha ratti divā ca, sā neva tattha paññāyati. Ko vicareti ko uddhāraṃ sodhento vicarissati.

Tampissa lokantaranirayaṃ vitthārena vaṇṇetvā ‘‘mahārāja, micchādiṭṭhiṃ avissajjento na kevalaṃ etadeva, aññampi dukkhaṃ anubhavissasī’’ti dassento gāthamāha –

‘‘Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, pavaddhakāyā balino mahantā;

Khādanti dantehi ayomayehi, ito paṇunnaṃ paralokapatta’’nti.

Tattha ito paṇunnanti imamhā manussalokā cutaṃ. Parato nirayesupi eseva nayo. Tasmā sabbāni tāni nirayaṭṭhānāni nirayapālānaṃ upakkamehi saddhiṃ heṭṭhā vuttanayeneva vitthāretvā tāsaṃ tāsaṃ gāthānaṃ anuttānāni padāni vaṇṇetabbāni.

‘‘Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, luddehi vāḷehi aghammigehi ca;

Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

Tattha luddehīti dāruṇehi. Vāḷehīti duṭṭhehi. Aghammigehīti aghāvahehi migehi, dukkhāvahehi sunakhehīti attho.

Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, pubbe naraṃ dukkaṭakammakāri’’nti.

Tattha hananti vijjhanti cāti jalitāya ayapathaviyaṃ pātetvā sakalasarīraṃ chiddāvachiddaṃ karontā paharanti ceva vijjhanti ca. Kāḷūpakāḷāti evaṃnāmakā nirayapālā. Nirayamhīti tasmiṃ tesaññeva vasena kāḷūpakāḷasaṅkhāte niraye. Dukkaṭakammakārinti micchādiṭṭhivasena dukkaṭānaṃ kammānaṃ kārakaṃ.

‘‘Taṃ haññamānaṃ niraye vajantaṃ, kucchismiṃ passasmiṃ vipphālitūdaraṃ;

Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

Tattha tanti taṃ bhavantaṃ tattha niraye tathā haññamānaṃ. Vajantanti ito cito ca dhāvantaṃ. Kucchisminti kucchiyañca passe ca haññamānaṃ vijjhiyamānanti attho.

‘‘Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, vividhāvudhā vassanti tattha devā;

Patanti aṅgāramivaccimanto, silāsanī vassati luddakammeti.

Tattha aṅgāramivaccimantoti jalitaaṅgārā viya accimantā āvudhavisesā patanti. Silāsanīti jalitasilāsani. Vassati luddakammeti yathā nāma deve vassante asani patati, evameva ākāse samuṭṭhāya cicciṭāyamānaṃ jalitasilāvassaṃ tesaṃ luddakammānaṃ upari patati.

‘‘Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, na tamhi sukhaṃ labbhati ittarampi;

Taṃ taṃ vidhāvantamalenamāturaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

Tattha ittarampīti parittakampi. Vidhāvantanti vividhā dhāvantaṃ.

‘‘Tamāruhantaṃ khurasañcitaṃ giriṃ, vibhiṃsanaṃ pajjalitaṃ bhayānakaṃ;

Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

Tattha tamāruhantanti taṃ bhavantaṃ jalitāvudhapahāre asahitvā jalitakhurehi sañcitaṃ jalitalohapabbataṃ āruhantaṃ.

‘‘Tamāruhantaṃ pabbatasannikāsaṃ, aṅgārarāsiṃ jalitaṃ bhayānakaṃ;

Sudaḍḍhagattaṃ kapaṇaṃ rudantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

Tattha sudaḍḍhagattanti suṭṭhu daḍḍhasarīraṃ.

‘‘Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā;

Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhī’’ti.

Tattha kaṇṭakanicitāti jalitakaṇṭakehi citā. ‘‘Ayomayehī’’ti idaṃ yehi kaṇṭakehi ācitā, te dassetuṃ vuttaṃ.

‘‘Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū;

Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhī’’ti.

Tattha tamāruhantīti taṃ evarūpaṃ simbalirukkhaṃ āruhanti. Yamaniddesakāribhīti yamassa vacanakarehi, nirayapālehīti attho.

Vidaḍḍhakāyaṃ vitacaṃ, āturaṃ gāḷhavedanaṃ.

Dumagge vitacaṃ gattaṃ, ko taṃ yāceyya taṃ dhana’’nti.

Tattha vidaḍḍhakāyanti vihiṃsitakāyaṃ. Vitacanti cammamaṃsānaṃ chiddāvachiddaṃ chinnatāya koviḷārapupphaṃ viya kiṃsukapupphaṃ viya ca.

Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhī’’ti.

Tattha asipattācitāti asimayehi pattehi citā.

‘‘Tamāruhantaṃ asipattapādapaṃ, asīhi tikkhehi ca chijjamānaṃ;

Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassa’’nti.

Tattha tamāruhantanti taṃ bhavantaṃ nirayapālānaṃ āvudhapahāre asahitvā āruhantaṃ.

‘‘Tato nikkhantamattaṃ taṃ, asipattācitā dumā;

Sampatitaṃ vetaraṇiṃ, ko taṃ yāceyya taṃ dhana’’nti.

Tattha sampatitanti patitaṃ.

‘‘Kharā khārodikā tattā, duggā vetaraṇī nadī;

Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati’’.

Tattha kharāti pharusā. Ayopokkharasañchannāti ayomayehi tikhiṇapariyantehi pokkharapattehi sañchannā. Pattehīti tehi pattehi sā nadī tikkhā hutvā sandati.

‘‘Tattha sañchinnagattaṃ taṃ, vuyhantaṃ ruhiramakkhitaṃ;

Vetaraññe anālambe, ko taṃ yāceyya taṃ dhana’’nti.

‘‘Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, disaṃ na jānāmi pamūḷhasañño;

Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, sutvāna kathā tava bhāsitā ise.

‘‘Āditte vārimajjhaṃva, dīpaṃvoghe mahaṇṇave;

Andhakāreva pajjoto, tvaṃ nosi saraṇaṃ ise.

Ācikkha me nārada suddhimaggaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyya’’nti.

Tattha bhayānutappāmīti attanā katassa pāpassa bhayena anutappāmi. Mahā ca me bhayāti mahantañca me nirayabhayaṃ uppannaṃ. Dipaṃvogheti dīpaṃva oghe. Idaṃ vuttaṃ hoti – āditte kāle vārimajjhaṃ viya bhinnanāvānaṃ oghe aṇṇave patiṭṭhaṃ alabhamānānaṃ dīpaṃ viya andhakāragatānaṃ pajjoto viya ca tvaṃ no ise saraṇaṃ bhava. Atītamaddhā aparādhitaṃ mayāti ekaṃsena mayā atītaṃ kammaṃ aparādhitaṃ virādhitaṃ, kusalaṃ atikkamitvā akusalameva katanti.

Athassa mahāsatto visuddhimaggaṃ ācikkhituṃ sammāpaṭipanne porāṇakarājāno udāharaṇavasena dassento āha –

‘‘Yathā ahū dhataraṭṭho, vessāmitto aṭṭhako yāmataggi;

Usindaro cāpi sivī ca rājā, paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṃ.

‘‘Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṃ gatā;

Adhammaṃ parivajjetvā, dhammaṃ cara mahīpati.

‘Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ;

Nānārattānaṃ vatthānaṃ, ko naggo paridahissati.

‘Ko panthe chattamāneti, pādukā ca mudū subhā’;

Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava.

‘‘Jiṇṇaṃ posaṃ gavāssañca, māssu yuñja yathā pure;

Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī’’ti.

Jiṇṇaṃ posanti yo te upaṭṭhākesu amacco vā añño vā pubbe katūpakāro jarājiṇṇakāle yathā porāṇakāle kammaṃ kātuṃ na sakkoti, yepi te gavāssādayo jiṇṇatāya kammaṃ kātuṃ na sakkonti, tesu ekampi pubbe viya kammesu mā yojayi. Jiṇṇakālasmiñhi te tāni kammāni kātuṃ na sakkonti. Parihārañcāti idha parivāro ‘‘parihāro’’ti vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo ca te balī hutvā adhikārakato pubbe katūpakāro hoti, tassa jarājiṇṇakāle yathāporāṇaparivāraṃ dadeyyāsi. Asappurisā hi attano upakārakānaṃ upakāraṃ kātuṃ samatthakāleyeva sammānaṃ karonti, samatthakāle pana na olokenti. Sappurisā pana asamatthakālepi tesaṃ tatheva sakkāraṃ karonti, tasmā tuvampi evaṃ kareyyāsīti.

‘‘Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu;

Avihiṃsāsāritakkho, saṃvibhāgapaṭicchado.

‘‘Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo;

Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano.

‘‘Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato;

Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito.

‘‘Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro;

Athaddhatānatīsāko, sīlasaṃvaranandhano.

‘‘Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako;

Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo.

‘‘Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako;

Nivātavuttiyottako, anatimānayugo lahu.

‘‘Alīnacittasanthāro, vuddhisevī rajohato;

Satipatodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo.

‘‘Mano dantaṃ pathaṃ neti, samadantehi vāhibhi;

Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṃyamo.

Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi.

Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṃ vaje’’ti.

Saccavākyasamattaṅgoti saccavākyena paripuṇṇaaṅgo akhaṇḍarathaṅgo. Apesuññasusaññatoti apesuññena suṭṭhu saññato samussito. Girāsakhilanelaṅgoti sakhilāya saṇhavācāya niddosaṅgo maṭṭharathaṅgo. Mitabhāṇisilesito mitabhāṇasaṅkhātena silesena suṭṭhu sambandho. Saddhālobhasusaṅkhāroti kammaphalasaddahanasaddhāmayena ca alobhamayena ca sundarena alaṅkārena samannāgato. Nivātañjalikubbaroti sīlavantānaṃ nivātamayena ceva añjalikammamayena ca kubbarena samannāgato. Athaddhatānatīsākoti sakhilasammodabhāvasaṅkhātāya athaddhatāya anataīso, thokanataīsoti attho. Sīlasaṃvaranandhanoti akhaṇḍapañcasīlacakkhundriyādisaṃvarasaṅkhātāya nandhanarajjuyā samannāgato.

Alīnacittasanthāroti yathā ratho nāma dantamayena uḷārena santhārena sobhati, evaṃ tava kāyarathopi dānādinā alīnaasaṅkuṭitacittasanthāro hotu. Vuddhisevī rajohatoti yathā ratho nāma visamena rajuṭṭhānamaggena gacchanto rajokiṇṇo na sobhati, samena virajena maggena gacchanto sobhati, evaṃ tava kāyarathopi paññāvuddhisevitāya samatalaṃ ujumaggaṃ paṭipajjitvā hatarajo hotu. Satipatodo dhīrassāti paṇḍitassa tava tasmiṃ kāyarathe supatiṭṭhitasatipatodo hotu. Dhiti yogo ca rasmiyoti abbocchinnavīriyasaṅkhātā dhiti ca hitappaṭipattiyaṃ yuñjanabhāvasaṅkhāto yogo ca tava tasmiṃ kāyarathe vaṭṭitā thirā rasmiyo hontu. Mano dantaṃ pathaṃ neti, samadantehi vāhibhīti yathā ratho nāma visamadantehi sindhavehi uppathaṃ yāti, samadantehi samasikkhitehi yutto ujupathameva anveti, evaṃ manopi dantaṃ nibbisevanaṃ kummaggaṃ pahāya ujumaggaṃ gaṇhāti. Tasmā sudantaṃ ācārasampannaṃ cittaṃ tava kāyarathassa sindhavakiccaṃ sādhetu. Icchālobho cāti appattesu vatthūsu icchā, pattesu lobhoti ayaṃ icchā ca lobho ca kummaggo nāma. Kuṭilo anujumaggo apāyameva neti. Dasakusalakammapathavasena pana aṭṭhaṅgikamaggavasena vā pavatto sīlasaṃyamo ujumaggo nāma. So tava kāyarathassa maggo hotu.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi mayā diṭṭhijālaṃ bhinditvā uruvelakassapo damitoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānento imā gāthā abhāsi –

‘‘Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji;

Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako.

‘‘Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako;

Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṃ pasādayi.

‘‘Uruvelakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu;

Mahābrahmā bodhisatto, evaṃ dhāretha jātaka’’nti.

Mahānāradakassapajātakavaṇṇanā aṭṭhamā.

[546] 9. Vidhurajātakavaṇṇanā

Catuposathakaṇḍaṃ

Te cattāropi janā taṃ tadeva ṭhānaṃ patthetvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne eko sakko hutvā nibbatti, eko saputtadāro nāgabhavane nāgarājā hutvā nibbatti, eko supaṇṇabhavane simbalivimāne supaṇṇarājā hutvā nibbatti. Eko dhanañcayakorabyarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Tepi tāpasā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattiṃsu. Korabyakumāro vuḍḍhimanvāya pitu accayena rajje patiṭṭhahitvā dhammena samena rajjaṃ kāresi. So pana jūtavittako ahosi. So vidhurapaṇḍitassa ovāde ṭhatvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathaṃ upavasati.

‘‘Yo kopaneyye na karoti kopaṃ, na kujjhati sappuriso kadāci;

Kuddhopi so nāvikaroti kopaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.24);

Taṃ sutvā supaṇṇarājā ‘‘ayaṃ nāgo mama aggabhakkho, yasmā panāhaṃ evarūpaṃ aggabhakkhaṃ disvāpi khudaṃ adhivāsetvā āhārahetu pāpaṃ na karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahanta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –

Āhārahetu na karoti pāpaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.25);

Tattha dantoti indriyadamanena samannāgato. Tapassīti tapanissitako. Āhārahetūti atijighacchapiḷitopi yo pāpaṃ lāmakakammaṃ na karoti dhammasenāpatisāriputtatthero viya. Ahaṃ panajja āhārahetu pāpaṃ na karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahantanti.

Tato sakko devarājā ‘‘ahaṃ nānappakāraṃ sukhapadaṭṭhānaṃ devalokasampattiṃ pahāya sīlarakkhaṇatthāya manussalokaṃ āgato, tasmā mameva sīlaṃ mahanta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –

Vibhūsaṭṭhānā virato methunasmā, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.26);

Tattha khiḍḍanti kāyikavācasikakhiḍḍaṃ. Ratinti dibbakāmaguṇaratiṃ. Kiñcīti appamattakampi. Vibhūsaṭṭhānāti maṃsavibhūsā chavivibhūsāti dve vibhūsā. Tattha ajjhoharaṇīyāhāro maṃsavibhūsā nāma, mālāgandhādīni chavivibhūsā nāma, yena akusalacittena dhārīyati, taṃ tassa ṭhānaṃ, tato virato methunasevanato ca yo paṭivirato. Taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi ahaṃ ajja devaccharāyo pahāya idhāgantvā samaṇadhammaṃ karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahantanti. Evaṃ sakkopi attano sīlameva vaṇṇeti.

Taṃ sutvā dhanañcayarājā ‘‘ahaṃ ajja mahantaṃ pariggahaṃ soḷasasahassanāṭakitthiparipuṇṇaṃ antepuraṃ cajitvā uyyāne samaṇadhammaṃ karomi, tasmā mameva sīlaṃ mahanta’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –

Dantaṃ ṭhitattaṃ amamaṃ nirāsaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.27);

Tattha pariggahanti nānappakāraṃ vatthukāmaṃ. Lobhadhammanti tasmiṃ uppajjanataṇhaṃ. Pariññāyāti ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Tattha khandhādīnaṃ dukkhādisabhāvajānanaṃ ñātapariññā, tesu aguṇaṃ upadhāretvā tīraṇaṃ tīraṇapariññā, tesu dosaṃ disvā chandarāgassāpakaḍḍhanaṃ pahānapariññā. Yo imāhi tīhi pariññāhi jānitvā vatthukāmakilesakāme pariccajati, chaḍḍetvā gacchati. Dantanti nibbisevanaṃ. Ṭhitattanti micchāvitakkābhāvena ṭhitasabhāvaṃ. Amamanti ahanti mamāyanataṇhārahitaṃ. Nirāsanti puttadārādīsu nicchandarāgaṃ. Taṃ ve naranti taṃ evarūpaṃ puggalaṃ ‘‘samaṇa’’nti vadanti.

‘‘Pucchāma kattāramanomapaññaṃ, kathāsu no viggaho atthi jāto;

Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, tadajja kaṅkhaṃ vitaremu sabbe’’ti. (jā. 1.10.28);

‘‘Ye paṇḍitā atthadasā bhavanti, bhāsanti te yoniso tattha kāle;

Kathaṃ nu kathānaṃ abhāsitānaṃ, atthaṃ nayeyyuṃ kusalā janindā’’ti. (jā. 1.10.29);

Tattha atthadasāti atthadassanasamatthā. Tattha kāleti tasmiṃ viggahe ārocite yuttappayuttakāle te paṇḍitā tamatthaṃ ācikkhantā yoniso bhāsanti. Atthaṃ nayeyyuṃ kusalāti kusalā chekāpi samānā abhāsitānaṃ kathānaṃ kathaṃ nu atthaṃ ñāṇena nayeyyuṃ upaparikkheyyuṃ. Janindāti rājāno ālapati. Tasmā idaṃ tāva me vadetha.

‘‘Kathaṃ have bhāsati nāgarājā, garuḷo pana venateyyo kimāha;

Gandhabbarājā pana kiṃ vadeti, kathaṃ pana kurūnaṃ rājaseṭṭho’’ti. (jā. 1.10.30);

Athassa te imaṃ gāthamāhaṃsu –

‘‘Khantiṃ have bhāsati nāgarājā, appāhāraṃ garuḷo venateyyo;

Gandhabbarājā rativippahānaṃ, akiñcanaṃ kurūnaṃ rājaseṭṭho’’ti. (jā. 1.10.31);

Atha tesaṃ kathaṃ sutvā mahāsatto imaṃ gāthamāha –

‘‘Sabbāni etāni subhāsitāni, na hettha dubbhāsitamatthi kiñci;

Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke’’ti. (jā. 1.10.32);

Tattha etānīti etāni cattāripi guṇajātāni yasmiṃ puggale sakaṭanābhiyaṃ suṭṭhu samohitāni arā viya patiṭṭhitāni, catūhipetehi dhammehi samannāgataṃ puggalaṃ paṇḍitā ‘‘samaṇa’’nti āhu loketi.

Evaṃ mahāsatto catunnampi sīlaṃ ekasamameva akāsi. Taṃ sutvā cattāropi rājāno tassa tuṭṭhā thutiṃ karontā imaṃ gāthamāhaṃsu –

‘‘Tuvañhi seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho;

Paññāya pañhaṃ samadhiggahetvā, acchecchi dhīro vicikicchitāni;

Acchecchi kaṅkhaṃ vicikicchitāni, cundo yathā nāgadantaṃ kharenā’’ti. (jā. 1.10.33).

Evaṃ te cattāropi rājāno tassa pañhabyākaraṇena tuṭṭhamānasā ahesuṃ. Atha naṃ sakko dibbadukūlena pūjesi, garuḷo suvaṇṇamālāya, varuṇo nāgarājā maṇinā, dhanañcayarājā gavasahassādīhi pūjesi. Tenevāha –

‘‘Nīluppalābhaṃ vimalaṃ anagghaṃ, vatthaṃ idaṃ dhūmasamānavaṇṇaṃ;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

‘‘Suvaṇṇamālaṃ satapattaphullitaṃ, sakesaraṃ ratnasahassamaṇḍitaṃ;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

‘‘Maṇiṃ anagghaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, kaṇṭhāvasattaṃ maṇibhūsitaṃ me;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.

‘‘Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;

Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasā’’ti. (jā. 1.10.34-37);

Catuposathakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Dohaḷakaṇḍaṃ

‘‘Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, vaṇṇarūpaṃ na tavedisaṃ pure;

Vimale akkhāhi pucchitā, kīdisī tuyhaṃ sarīravedanā’’ti.

Tattha paṇḍūti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kisiyāti kisā. Dubbalāti appathāmā. Vaṇṇarūpaṃ na tavedisaṃ pureti tava vaṇṇasaṅkhātaṃ rūpaṃ pure edisaṃ na hoti, niddosaṃ anavajjaṃ, taṃ idāni parivattitvā amanuññasabhāvaṃ jātaṃ. Vimaleti taṃ ālapati.

Dhammāhaṭaṃ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthaye’’ti.

Taṃ sutvā nāgarājā tatiyaṃ gāthamāha –

‘‘Candaṃ kho tvaṃ dohaḷāyasi, sūriyaṃ vā atha vāpi mālutaṃ;

Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ, ko vidhuramidha mānayissatī’’ti.

Tattha dullabhañhi vidhurassa dassananti asamadhurassa vidhurassa dassanameva dullabhaṃ. Tassa hi sakalajambudīpe rājāno dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ paccupaṭṭhāpetvā vicaranti, passitumpi naṃ koci na labhati, taṃ ko idha ānayissatīti vadati.

Sā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘alabhamānāya me idheva maraṇa’’nti parivattitvā piṭṭhiṃ datvā sāḷakakaṇṇena mukhaṃ pidahitvā nipajji. Nāgarājā anattamano sirigabbhaṃ pavisitvā sayanapiṭṭhe nisinno ‘‘vimalā vidhurapaṇḍitassa hadayamaṃsaṃ āharāpetī’’ti saññī hutvā ‘‘paṇḍitassa hadayaṃ alabhantiyā vimalāya jīvitaṃ natthi, kathaṃ nu kho tassa hadayamaṃsaṃ labhissāmī’’ti cintesi. Athassa dhītā irandhatī nāma nāgakaññā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā mahantena sirivilāsena pitu upaṭṭhānaṃ āgantvā pitaraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā, sā tassa indriyavikāraṃ disvā ‘‘tāta, ativiya domanassappattosi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti pucchantī imaṃ gāthamāha –

Tattha pajjhāyasīti punappunaṃ cintesi. Hatthagatanti hatthena parimadditaṃ padumaṃ viya te mukhaṃ jātaṃ. Issarāti pañcayojanasatikassa mandiranāgabhavanassa, sāmīti.

Dhītu vacanaṃ sutvā nāgarājā tamatthaṃ ārocento āha –

Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ, ko vidhuramidha mānayissatī’’ti.

Tattha dhaniyatīti pattheti icchati.

Atha naṃ nāgarājā ‘‘amma, mama santike vidhuraṃ ānetuṃ samattho natthi, tvaṃ mātu jīvitaṃ dehi, vidhuraṃ ānetuṃ samatthaṃ bhattāraṃ pariyesāhī’’ti uyyojento upaḍḍhagāthamāha –

‘‘Tassa bhattupariyesanaṃ cara, yo vidhuramidha mānayissatī’’ti.

Tattha carāti vicara.

Iti so kilesābhiratabhāvena dhītu ananucchavikaṃ kathaṃ kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Pituno ca sā sutvāna vākyaṃ, rattiṃ nikkhamma avassutiṃ carī’’ti.

‘‘Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, ke kimpurise cāpi mānuse;

Ke paṇḍite sabbakāmadade, dīgharattaṃ bhattā me bhavissatī’’ti.

Tasmiṃ khaṇe vessavaṇamahārājassa bhāgineyyo puṇṇako nāma yakkhasenāpati tigāvutappamāṇaṃ manomayasindhavaṃ abhiruyha kāḷapabbatamatthakena yakkhasamāgamaṃ gacchanto taṃ tāya gītasaddaṃ assosi. Anantare attabhāve anubhūtapubbāya itthiyā gītasaddo tassa chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. So tāya paṭibaddhacitto hutvā nivattitvā sindhavapiṭṭhe nisinnova ‘‘bhadde, ahaṃ mama paññāya dhammena samena vidhurassa hadayaṃ ānetuṃ samatthomhi, tvaṃ mā cintayī’’ti taṃ assāsento aṭṭhamaṃ gāthamāha –

‘‘Assāsa hessāmi te pati, bhattā te hessāmi anindalocane;

Paññā hi mamaṃ tathāvidhā, assāsa hessasi bhariyā mamā’’ti.

Atha naṃ irandhatī ‘‘tena hi ehi, gacchāma me pitu santika’’nti ānesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Avacāsi puṇṇakaṃ irandhatī, pubbapathānugatena cetasā;

Tattha pubbapathānugatenāti anantare attabhāve bhūtapubbasāmike tasmiṃ pubbapatheneva anugatena. Ehi gacchāmāti bhikkhave, so yakkhasenāpati evaṃ vatvā ‘‘imaṃ assapiṭṭhiṃ āropetvā nessāmī’’ti pabbatamatthakā otaritvā tassā gahaṇatthaṃ hatthaṃ pasāresi. Sā attano hatthaṃ gaṇhituṃ adatvā tena pasāritahatthaṃ sayaṃ gahetvā ‘‘sāmi, nāhaṃ anāthā, mayhaṃ pitā varuṇo nāma nāgarājā, mātā vimalā nāma devī, ehi mama pitu santikaṃ gacchāma, eso eva te yathā amhākaṃ maṅgalakiriyāya bhavitabbaṃ, evaṃ etamatthaṃ pavakkhatī’’ti avacāsi.

‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;

Yakkhaṃ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgamī’’ti.

Tattha pitusantikupāgamīti attano pituno nāgarañño santikaṃ upāgami.

Puṇṇakopi yakkho paṭiharitvā nāgarājassa santikaṃ gantvā irandhatiṃ yācanto āha –

‘‘Nāgavara vaco suṇohi me, patirūpaṃ paṭipajja suṅkiyaṃ;

Patthemi ahaṃ irandhatiṃ, tāya samaṅgiṃ karohi maṃ tuvaṃ.

Sataṃ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā;

Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṃ dehirandhati’’nti.

Tattha suṅkiyanti attano kulapadesānurūpaṃ dhitu suṅkaṃ dhanaṃ paṭipajja gaṇha. Samaṅgiṃ karohīti maṃ tāya saddhiṃ samaṅgibhūtaṃ karohi. Valabhiyoti bhaṇḍasakaṭiyo. Nānāratnassa kevalāti nānāratanassa sakalaparipuṇṇā.

Atha naṃ nāgarājā āha –

‘‘Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane;

Anāmanta kataṃ kammaṃ, taṃ pacchā anutappatī’’ti.

Evaṃ vatvā so bhariyāya vasanaṭṭhānaṃ gantvā tāya saddhiṃ sallapi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṃ;

Bhariyaṃ āmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.

‘‘‘Ayaṃ so puṇṇako yakkho, yācatī maṃ irandhatiṃ;

Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṃ mama’’’nti.

Tattha pavisitvāti varuṇo puṇṇakaṃ tattheva ṭhapetvā sayaṃ uṭṭhāya yatthassa bhariyā nipannā, taṃ nivesanaṃ pavisitvā. Piyaṃ mamanti mama piyaṃ dhītaraṃ tassa bahunā vittalābhena demāti pucchati.

‘‘Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;

Sace ca kho hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māhareyya;

Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāmā’’ti.

Tattha amhaṃ irandhatīti amhākaṃ dhītā irandhatī. Etena vittenāti etena tuṭṭhikāraṇena.

So tāya saddhiṃ mantetvā punadeva puṇṇakena saddhiṃ mantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā;

Puṇṇakāmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.

Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitasa, dhammena laddhā idha māharesi;

Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāmā’’’ti.

Tattha puṇṇakāmantayitvānāti puṇṇakaṃ āmantayitvā.

Puṇṇako āha –

‘‘Yaṃ paṇḍitotyeke vadanti loke, tameva bāloti punāhu aññe;

Akkhāhi me vippavadanti ettha, kaṃ paṇḍitaṃ nāga tuvaṃ vadesī’’ti.

‘‘Korabyarājassa dhanañcayassa, yadi te suto vidhuro nāma kattā;

Ānehi taṃ paṇḍitaṃ dhammaladdhā, irandhatī padacarā te hotū’’ti.

Tattha dhammaladdhāti dhammena labhitvā. Padacarāti pādaparicārikā.

Taṃ sutvā puṇṇako somanassappatto sindhavaṃ nayanatthāya upaṭṭhākaṃ āṇāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

‘‘Idañca sutvā varuṇassa vākyaṃ, uṭṭhāya yakkho paramappatīto;

Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yutta’’nti.

Tattha purisaṃ asaṃsīti attano upaṭṭhākaṃ āṇāpesi. Ājaññanti kāraṇākāraṇajānanakasindhavaṃ. Yuttanti kappitaṃ.

Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado’’ti.

Tattha jātarūpamayā kaṇṇāti tameva sindhavaṃ vaṇṇento āha. Tassa hi manomayassa sindhavassa jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā, tassa khurā rattamaṇimayāti attho. Jambonadassa pākassāti jambonadassa pakkassa rattasuvaṇṇassa uracchado.

So puriso tāvadeva taṃ sindhavaṃ ānesi. Puṇṇako taṃ abhiruyha ākāsena vessavaṇassa santikaṃ gantvā nāgabhavanaṃ vaṇṇetvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tassatthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vuttaṃ –

‘‘Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;

Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.

‘‘Bhogavatī nāma mandire, vāsā hiraññavatīti vuccati;

Nagare nimmite kañcanamaye, maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṃ.

‘‘Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, lohitaṅkassa masāragallino;

Pāsādettha silāmayā, sovaṇṇaratanehi chāditā.

‘‘Ambā tilakā ca jambuyo, sattapaṇṇā mucalindaketakā;

Piyaṅgu uddālakā sahā, uparibhaddakā sinduvārakā.

‘‘Campeyyakā nāgamallikā, bhaginīmālā atha mettha koliyā;

Ete dumā pariṇāmitā, sobhayanti uragassa mandiraṃ.

Yattha vasatopapātiko, nāgarājā varuṇo mahiddhiko.

‘‘Tassa komārikā bhariyā, vimalā kañcanavelliviggahā;

Kālā taruṇāva uggatā, pucimandatthanī cārudassanā.

Tidivokacarāva accharā, vijjuvabbhaghanā vinissaṭā.

Taṃ tesaṃ demi issara, tena te denti irandhatiṃ mama’’nti.

‘‘So puṇṇako bhūtapatiṃ yasassiṃ, āmantaya vessavaṇaṃ kuveraṃ;

Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṃ.

‘‘Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā;

Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado.

‘‘Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;

Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe’’ti.

Tattha āmantayāti āmantayitvā.

Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.