‘‘Tassa nāgassa vippavāsena, virūḷho sallakī ca kuṭajā ca;

Kuruvindakaravīrā bhisasāmā ca, nivāte pupphitā ca kaṇikārā.

‘‘Kocideva suvaṇṇakāyurā, nāgarājaṃ bharanti piṇḍena;

Yattha rājā rājakumāro vā, kavacamabhihessati achambhito’’ti.

Hatthācariyopi antarāmaggeva rañño sāsanaṃ pesesi. Taṃ sutvā rājā nagaraṃ alaṅkārāpesi. Hatthācariyo bodhisattaṃ katagandhaparibhaṇḍaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ hatthisālaṃ netvā vicitrasāṇiyā parikkhipāpetvā rañño ārocāpesi. Rājā nānaggarasabhojanaṃ ādāya gantvā bodhisattassa dāpesi. So ‘‘mātaraṃ vinā gocaraṃ na gaṇhissāmī’’ti piṇḍaṃ na gaṇhi. Atha naṃ yācanto rājā tatiyaṃ gāthamāha –

Bahūni rājakiccāni, tāni nāga karissasī’’ti.

Taṃ sutvā bodhisatto catutthaṃ gāthamāha –

‘‘Sā nūnasā kapaṇikā, andhā apariṇāyikā;

Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti.

Atha naṃ pucchanto rājā pañcamaṃ gāthamāha –

‘‘Kā nu te sā mahānāga, andhā apariṇāyikā;

Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti.

‘‘Mātā me sā mahārāja, andhā apariṇāyikā;

Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti.

Rājā chaṭṭhagāthāya tamatthaṃ sutvā muñcāpento sattamaṃ gāthamāha –

‘‘Muñcathetaṃ mahānāgaṃ, yoyaṃ bharati mātaraṃ;

Sametu mātarā nāgo, saha sabbehi ñātibhī’’ti.

Tattha yoyaṃ bharatīti ayaṃ nāgo ‘‘ahaṃ, mahārāja, andhaṃ mātaraṃ posemi, mayā vinā mayhaṃ mātā jīvitakkhayaṃ pāpuṇissati, tāya vinā mayhaṃ issariyena attho natthi, ajja me mātu gocaraṃ alabhantiyā sattamo divaso’’ti vadati, tasmā yo ayaṃ mātaraṃ bharati, etaṃ mahānāgaṃ khippaṃ muñcatha. Sabbehi ñātibhīti saddhiṃ esa mātarā sametu samāgacchatūti.

Aṭṭhamanavamā abhisambuddhagāthā honti –

‘‘Mutto ca bandhanā nāgo, muttamādāya kuñjaro;

Muhuttaṃ assāsayitvā, agamā yena pabbato.

Soṇḍāyūdakamāhatvā, mātaraṃ abhisiñcathā’’ti.

‘‘Koyaṃ anariyo devo, akālenapi vassati;

Gato me atrajo putto, yo mayhaṃ paricārako’’ti.

Tattha atrajoti attato jāto.

Atha naṃ samassāsento bodhisatto ekādasamaṃ gāthamāha –

‘‘Uṭṭhehi amma kiṃ sesi, āgato tyāhamatrajo;

Muttomhi kāsirājena, vedehena yasassinā’’ti.

Tattha āgato tyāhanti āgato te ahaṃ. Vedehenāti ñāṇasampannena. Yasassināti mahāparivārena tena raññā maṅgalahatthibhāvāya gahitopi ahaṃ mutto, idāni tava santikaṃ āgato uṭṭhehi gocaraṃ gaṇhāhīti.

Sā tuṭṭhamānasā rañño anumodanaṃ karontī osānagāthamāha –

‘‘Ciraṃ jīvatu so rājā, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;

Yo me puttaṃ pamocesi, sadā vuddhāpacāyika’’nti.

Mātuposakajātakavaṇṇanā paṭhamā.

[456] 2. Juṇhajātakavaṇṇanā

Na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, gantabbamāhu dvipadinda seṭṭhā’’ti.

Tattha juṇhamhīti mahārāja, tayi juṇhamhi ahaṃ ekena atthena idhānuppatto, na nikkāraṇā idhāgatomhīti dīpeti. Addhiketi addhānaṃ āgate. Gantabbanti taṃ addhikaṃ addhānamāgataṃ yācamānaṃ brāhmaṇaṃ anoloketvāva gantabbanti paṇḍitā na āhu na kathentīti.

Rājā tassa vacanaṃ sutvā hatthiṃ vajiraṅkusena niggahetvā dutiyaṃ gāthamāha –

Kaṃ vā tvamatthaṃ mayi patthayāno, idhāgamo brahme tadiṅgha brūhī’’ti.

Tattha iṅghāti codanatthe nipāto.

Tato paraṃ brāhmaṇassa ca rañño ca vacanapaṭivacanavasena sesagāthā kathitā –

‘‘Dadāhi me gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;

Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca me sādisī dve dadāhi.

Yakkhā nu te assavā santi keci, atthaṃ vā me abhijānāsi kattaṃ.

Atthampi te nābhijānāmi kattaṃ, pubbe ca kho saṅgatimattamāsi.

‘‘Paṭhamaṃ idaṃ dassanaṃ jānato me, na tābhijānāmi ito puratthā;

Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kadā kuhiṃ vā ahu saṅgamo no.

‘‘Gandhārarājassa puramhi ramme, avasimhase takkasīlāyaṃ deva;

Tatthandhakāramhi timīsikāyaṃ, aṃsena aṃsaṃ samaghaṭṭayimha.

‘‘Te tattha ṭhatvāna ubho janinda, sārāṇiyaṃ vītisārayimha tattha;

Sāyeva no saṅgatimattamāsi, tato na pacchā na pure ahosi.

‘‘Yadā kadāci manujesu brahme, samāgamo sappurisena hoti;

Na paṇḍitā saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti.

‘‘Bālāva kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti;

Bahumpi bālesu kataṃ vinassati, tathā hi bālā akataññurūpā.

Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca te sādisī dve dadāmi.

‘‘Evaṃ sataṃ hoti samecca rāja, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;

Āpūratī kāsipatī tathāhaṃ, tayāpi me saṅgamo ajja laddho’’ti.

Tattha sādisīti rūpavaṇṇajātikulapadesena mayā sādisī ekasadisā dve mahāyasā bhariyā ca me dehīti attho. Bhiṃsarūpoti kiṃ nu te brāhmaṇa balavarūpasīlācāraguṇasaṅkhātaṃ tapokammaṃ atthīti pucchati. Mantā nu teti udāhu vicitrarūpā sabbatthasādhakā mantā te atthi. Assavāti vacanakārakā icchiticchitadāyakā yakkhā vā te keci santi. Kattanti kataṃ, udāhu tayā kataṃ kiñci mama atthaṃ abhijānāsīti pucchati. Saṅgatimattanti samāgamamattaṃ tayā saddhiṃ pubbe mama āsīti vadati. Jānato meti jānantassa mama idaṃ paṭhamaṃ tava dassanaṃ. Na tābhijānāmīti na taṃ abhijānāmi. Timīsikāyanti bahalatimirāyaṃ rattiyaṃ. Te tattha ṭhatvānāti te mayaṃ tasmiṃ aṃsena aṃsaṃ ghaṭṭitaṭṭhāne ṭhatvā vītisārayimha tatthāti tasmiṃyeva ṭhāne saritabbayuttakaṃ kathaṃ vītisārayimha, ahaṃ ‘‘bhikkhābhājanaṃ me tayā bhinnaṃ, bhattamūlaṃ me dehī’’ti avacaṃ, tvaṃ ‘‘idānāhaṃ tava bhattamūlaṃ dātuṃ na sakkomi, ahaṃ kho pana kāsikarañño putto juṇhakumāro nāma, mayi rajje patiṭṭhite āgantvā maṃ dhanaṃ yāceyyāsī’’ti avacāti imaṃ sāraṇīyakathaṃ karimhāti āha. Sāyeva no saṅgatimattamāsīti deva, amhākaṃ sāyeva aññamaññaṃ saṅgatimattamāsi, ekamuhuttikamahosīti dīpeti. Tatoti tato pana taṃmuhuttikamittadhammato pacchā vā pure vā kadāci amhākaṃ saṅgati nāma na bhūtapubbā.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ ānandaṃ varena santappesiṃ yevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ānando ahosi, rājā pana ahameva ahosi’’nti.

Juṇhajātakavaṇṇanā dutiyā.

[457] 3. Dhammadevaputtajātakavaṇṇanā

‘‘Yasokaro puññakarohamasmi, sadātthuto samaṇabrāhmaṇānaṃ;

Maggāraho devamanussapūjito, dhammo ahaṃ dehi adhamma magga’’nti.

Tattha yasokaroti ahaṃ devamanussānaṃ yasadāyako. Dutiyapadepi eseva nayo. Sadātthutoti sadā thuto niccapasattho. Tato parā –

‘‘Adhammayānaṃ daḷhamāruhitvā, asantasanto balavāhamasmi;

Sa kissa hetumhi tavajja dajjaṃ, maggaṃ ahaṃ dhamma adinnapubbaṃ.

Jeṭṭho ca seṭṭho ca sanantano ca, uyyāhi jeṭṭhassa kaniṭṭha maggā.

‘‘Na yācanāya napi pātirūpā, na arahatā tehaṃ dadeyyaṃ maggaṃ;

‘‘Sabbā disā anuvisaṭohamasmi, mahabbalo amitayaso atulyo;

Guṇehi sabbehi upetarūpo, dhammo adhamma tvaṃ kathaṃ vijessasi.

‘‘Lohena ve haññati jātarūpaṃ, na jātarūpena hananti lohaṃ;

Sace adhammo hañchati dhammamajja, ayo suvaṇṇaṃ viya dassaneyyaṃ.

‘‘Sace tuvaṃ yuddhabalo adhamma, na tuyha vuḍḍhā ca garū ca atthi;

Maggañca te dammi piyāppiyena, vācāduruttānipi te khamāmī’’ti. –

Imā cha gāthā tesaññeva vacanapaṭivacanavasena kathitā.

‘‘Idañca sutvā vacanaṃ adhammo, avaṃsiro patito uddhapādo;

Yuddhatthiko ce na labhāmi yuddhaṃ, ettāvatā hoti hato adhammo.

‘‘Khantībalo yuddhabalaṃ vijetvā, hantvā adhammaṃ nihanitva bhūmyā;

Pāyāsi vitto abhiruyha sandanaṃ, maggeneva atibalo saccanikkamo.

‘‘Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, asammānitā yassa sake agāre;

Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti te;

Yathā adhammo patito avaṃsiro.

‘‘Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, susammānitā yassa sake agāre;

Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti te;

Yathāpi dhammo abhiruyha sandana’’nti.

Satthā evaṃ dhammaṃ desetvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto mayā saddhiṃ paṭivirujjhitvā pathaviṃ paviṭṭho’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā adhammo devaputto devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisā, dhammo pana ahameva, parisā buddhaparisāyevā’’ti.

Dhammadevaputtajātakavaṇṇanā tatiyā.

[458] 4. Udayajātakavaṇṇanā

Ekā nisinnāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu kasmā kilesavasena evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ukkaṇṭhitosi? Porāṇakapaṇḍitā samiddhe dvādasayojanike surundhananagare rajjaṃ kārentā devaccharapaṭibhāgāya itthiyā saddhiṃ satta vassasatāni ekagabbhe vasantāpi indriyāni bhinditvā lobhavasena na olokesu’’nti vatvā atītaṃ āhari.

‘‘Ekā nisinnā suci saññatūrū, pāsādamāruyha aninditaṅgī;

Yācāmi taṃ kinnaranettacakkhu, imekarattiṃ ubhayo vasemā’’ti.

Tato rājadhītā dve gāthā abhāsi –

‘‘Okiṇṇantaraparikhaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;

Rakkhitaṃ khaggahatthehi, duppavesamidaṃ puraṃ.

‘‘Daharassa yuvino cāpi, āgamo ca na vijjati;

Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṃ icchase mayā’’ti.

Atha sakko catutthaṃ gāthamāha –

Tvaṃ maṃ nandaya bhaddante, puṇṇakaṃsaṃ dadāmi te’’ti.

Tassattho – kalyāṇi, sundaradassane ahameko devaputto devatānubhāvena idhāgato, tvaṃ ajja maṃ nandaya tosehi, ahaṃ te imaṃ suvaṇṇamāsakapuṇṇaṃ suvaṇṇapātiṃ dadāmīti.

‘‘Devaṃva yakkhaṃ atha vā manussaṃ, na patthaye udayamaticca aññaṃ;

Gaccheva tvaṃ yakkha mahānubhāva, mā cassu gantvā punarāvajitthā’’ti.

Tassattho – ahaṃ devarāja, devaṃ vā yakkhaṃ vā udayaṃ atikkamitvā aññaṃ na patthemi, so tvaṃ gaccheva, mā idha aṭṭhāsi, na me tayā ābhatena paṇṇākārena attho, gantvā ca mā imaṃ ṭhānaṃ punarāvajitthāti.

So tassā sīhanādaṃ sutvā aṭṭhatvā gatasadiso hutvā tattheva antarahito aṭṭhāsi. So punadivase tāya velāyameva suvaṇṇamāsakapūraṃ rajatapātiṃ ādāya tāya saddhiṃ sallapanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –

‘‘Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṃ, yaṃhetu sattā visamaṃ caranti;

Mā taṃ ratiṃ jīyi tuvaṃ sucimhite, dadāmi te rūpiyaṃ kaṃsapūra’’nti.

Sakko tassā akathitabhāvaṃ ñatvā tattheva antarahito hutvā punadivase tāyameva velāya lohapātiṃ kahāpaṇapūraṃ ādāya ‘‘bhadde, tvaṃ maṃ kāmaratiyā santappehi, imaṃ te kahāpaṇapūraṃ lohapātiṃ dassāmī’’ti āha. Taṃ disvā rājadhītā sattamaṃ gāthamāha –

Vipaccanīko tava devadhammo, paccakkhato thokatarena esī’’ti.

Tassattho – bho purisa, tvaṃ jaḷo. Naro hi nāma nāriṃ kilesaratikāraṇā dhanena nijjhāpento saññāpento yattha nāriyā chandaṃ karoti, taṃ ukkaṃsati vaṇṇetvā thometvā bahutarena dhanena palobheti, tuyhaṃ paneso devasabhāvo vipaccanīko, tvañhi mayā paccakkhato thokatarena esi, paṭhamadivase suvaṇṇapūraṃ suvaṇṇapātiṃ āharitvā, dutiyadivase suvaṇṇapūraṃ rūpiyapātiṃ, tatiyadivase kahāpaṇapūraṃ lohapātiṃ āharasīti.

Taṃ sutvā sakko ‘‘bhadde rājakumāri, ahaṃ chekavāṇijo na niratthakena atthaṃ nāsemi, sace tvaṃ āyunā vā vaṇṇena vā vaḍḍheyyāsi, ahaṃ te paṇṇākāraṃ vaḍḍhetvā āhareyyaṃ, tvaṃ pana parihāyaseva, tenāhampi dhanaṃ parihāpemī’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –

Teneva vaṇṇena dhanampi tuyhaṃ, nihīyati jiṇṇatarāsi ajja.

‘‘Evaṃ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini;

Hāyateva tava vaṇṇo, ahorattānamaccaye.

‘‘Imināva tvaṃ vayasā, rājaputti sumedhase;

Brahmacariyaṃ careyyāsi, bhiyyo vaṇṇavatī siyā’’ti.

Tato rājadhītā itaraṃ gāthamāha –

‘‘Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;

Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ nu devāna sarīradeho’’ti.

Athassā kathento sakko itaraṃ gāthamāha –

‘‘Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;

Suve suve bhiyyatarova tesaṃ, dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā’’ti.

Sā devalokassa vaṇṇaṃ sutvā tassa gamanamaggaṃ pucchantī itaraṃ gāthamāha –

‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo ca nekāyatanaṃ pavutto;

Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, katthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

‘‘Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;

Bahunnapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;

Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, etthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

Tassattho – bhadde, udaye vācaṃ manañca sammā ṭhapetvā kāyena pāpāni akaronto ime dasa kusalakammapathe samādāya vattanto bahuannapāne pahūtadeyyadhamme ghare vasanto ‘‘dānassa vipāko atthī’’ti saddhāya samannāgato muducitto dānasaṃvibhāgatāya saṃvibhāgī pabbajitā bhikkhāya caramānā vadanti nāma, tesaṃ paccayadānena tassa vādassa jānanato vadaññū catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahatāya saṅgāhako piyavāditāya sakhilo maṭṭhavacanatāya saṇhavāco ettha ettake guṇarāsimhi ṭhito paralokaṃ gacchanto na bhāyatīti.

‘‘Anusāsasi maṃ yakkha, yathā mātā yathā pitā;

Uḷāravaṇṇa pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā’’ti.

Tassattho – yathā mātāpitaro puttake anusāsanti, tathā maṃ anusāsasi. Uḷāravaṇṇa sobhaggappattarūpadāraka ko nu asi tvaṃ evaṃ accuggatasarīroti.

Tato bodhisatto itaraṃ gāthamāha –

‘‘Udayohamasmi kalyāṇi, saṅgarattā idhāgato;

Āmanta kho taṃ gacchāmi, muttosmi tava saṅgarā’’ti.

Rājadhītā assasitvā ‘‘sāmi, tvaṃ udayabhaddarājā’’ti assudhārā pavattayamānā ‘‘ahaṃ tumhehi vinā vasituṃ na sakkomi, yathā tumhākaṃ santike vasāmi, tathā maṃ anusāsathā’’ti vatvā itaraṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sace kho tvaṃ udayosi, saṅgarattā idhāgato;

Anusāsa maṃ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo’’ti.

Atha naṃ anusāsanto mahāsatto catasso gāthā abhāsi –

‘‘Atipatati vayo khaṇo tatheva, ṭhānaṃ natthi dhuvaṃ cavanti sattā;

Parijīyati addhuvaṃ sarīraṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.

‘‘Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, ekasseva siyā anaññadheyyā;

Taṃ cāpi jahati avītarāgo, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.

Te cāpi jahanti aññamaññaṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.

Ittaravāsoti jāniyāna, udaye mā pamāda carassu dhamma’’nti.

Kasiṇāti sakalā. Ekassevāti yadi ekasseva rañño, tasmiṃ ekasmiṃyeva anaññādhīnā assa. Taṃ cāpi jahati avītarāgoti taṇhāvasiko puggalo ettakenapi yasena atitto maraṇakāle avītarāgova taṃ vijahati. Evaṃ taṇhāya apūraṇīyabhāvaṃ jānāhīti dīpeti. Te cāpīti mātā puttaṃ, putto mātaraṃ, pitā puttaṃ, putto pitaraṃ, bhātā bhaginiṃ, bhaginī bhātaraṃ, bhariyā sāmikaṃ, sāmiko bhariyanti ete aññamaññaṃ jahanti, nānā honti. Evaṃ sattānaṃ nānābhāvavinābhāvaṃ jānāhīti dīpeti.

Parabhojananti vividhānaṃ kākādīnaṃ parasattānaṃ bhojanaṃ. Ittaravāsoti yā esā imasmiṃ saṃsāre manussabhūtā suggati ca tiracchānabhūtā duggati ca, etaṃ ubhayampi ‘‘ittaravāso’’ti jānitvā mā pamādaṃ, carassu dhammaṃ. Imesaṃ sattānaṃ nānāṭhānato āgantvā ekasmiṃ ṭhāne samāgamo paritto, ime sattā appakasmiṃyeva kāle ekato vasanti, tasmā appamattā hohīti.

Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;

Sāhaṃ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṃ surundhana’’nti.

Tattha sādhūti ‘‘appaṃ maccāna jīvita’’nti bhāsamāno ayaṃ devarājā sādhu bhāsati. Kiṃkāraṇā? Idañhi kasirañca dukkhaṃ assādarahitaṃ, parittañca na bahukaṃ ittarakālaṃ. Sace hi kasirampi samānaṃ dīghakālaṃ pavatteyya, parittakampi samānaṃ sukhaṃ bhaveyya, idaṃ pana kasirañceva parittañca sakalena vaṭṭadukkhena saṃyutaṃ sannihitaṃ. Sāhanti sā ahaṃ. Surundhananti surundhananagarañca kāsiraṭṭhañca chaḍḍetvā ekikāva pabbajissāmīti āha.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājadhītā rāhulamātā ahosi, sakko pana ahameva ahosinti.

Udayajātakavaṇṇanā catutthā.

[459] 5. Pānīyajātakavaṇṇanā

Aparepi kāsigāmavāsinoyeva dve pitāputtā ekato maggaṃ paṭipajjiṃsu. Aṭavīmukhe pana corā uṭṭhitā honti. Te pitāputte labhitvā puttaṃ gahetvā ‘‘dhanaṃ āharitvā tava puttaṃ gaṇhā’’ti pitaraṃ vissajjenti, dve bhātaro labhitvā kaniṭṭhaṃ gahetvā jeṭṭhaṃ vissajjenti, ācariyantevāsike labhitvā ācariyaṃ gahetvā antevāsikaṃ vissajjenti, antevāsiko sippalobhena dhanaṃ āharitvā ācariyaṃ gaṇhitvā gacchati. Atha te pitāputtāpi tattha corānaṃ uṭṭhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘tvaṃ maṃ ‘pitā’ti mā vada, ahampi taṃ ‘putto’ti na vakkhāmī’’ti katikaṃ katvā corehi gahitakāle ‘‘tumhe aññamaññaṃ kiṃ hothā’’ti puṭṭhā ‘‘na kiñci homā’’ti sampajānamusāvādaṃ kariṃsu. Tesu aṭavito nikkhamitvā sāyaṃ nhāyitvā ṭhitesu putto attano sīlaṃ sodhento taṃ musāvādaṃ disvā ‘‘idaṃ pāpaṃ vaḍḍhamānaṃ maṃ apāyesu khipissati, imaṃ kilesaṃ niggaṇhissāmī’’ti vipassanaṃ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā ākāse ṭhito pitu dhammaṃ desetvā nandamūlakapabbhārameva gato.

Aparabhāge te pañca paccekabuddhā bhikkhācāratthāya bārāṇasidvāre otaritvā sunivatthā supārutā pāsādikehi abhikkamādīhi piṇḍāya carantā rājadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Rājā te disvā pasannacitto rājanivesanaṃ pavesetvā pāde dhovitvā gandhatelena makkhetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā ekamantaṃ nisīditvā ‘‘bhante, tumhākaṃ paṭhamavaye pabbajjā sobhati, imasmiṃ vaye pabbajantā kathaṃ kāmesu ādīnavaṃ passittha, kiṃ vo ārammaṇaṃ ahosī’’ti pucchi. Te tassa kathentā –

‘‘Mitto mittassa pānīyaṃ, adinnaṃ paribhuñjisaṃ;

Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

‘‘Paradārañca disvāna, chando me udapajjatha;

Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

‘‘Pitaraṃ me mahārāja, corā agaṇhu kānane;

Tesāhaṃ pucchito jānaṃ, aññathā naṃ viyākariṃ.

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

‘‘Pāṇātipātamakaruṃ, somayāge upaṭṭhite;

Tesāhaṃ samanuññāsiṃ.

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.

‘‘Surāmerayamādhukā, ye janā paṭhamāsu no;

Bahūnaṃ te anatthāya, majjapānamakappayuṃ;

‘‘Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito aha’’nti. –

Imā paṭipāṭiyā pañca gāthā abhāsiṃsu. Rājāpi ekamekassa byākaraṇaṃ sutvā ‘‘bhante, ayaṃ pabbajjā tumhākaṃ yevānucchavikā’’ti thutimakāsi.

Tattha mitto mittassāti mahārāja, ahaṃ ekassa mitto hutvā tassa mittassa santakaṃ pānīyaṃ iminā niyāmeneva paribhuñjiṃ. Tasmāti yasmā puthujjanā nāma pāpakammaṃ karonti, tasmā ahaṃ mā puna akaraṃ pāpaṃ, taṃ pāpaṃ ārammaṇaṃ katvā pabbajitomhi. Chandoti mahārāja, imināva niyāmena mama paradāraṃ disvā kāme chando uppajji. Agaṇhūti agaṇhiṃsu. Jānanti tesaṃ corānaṃ ‘‘ayaṃ kiṃ te hotī’’ti pucchito jānantoyeva ‘‘na kiñci hotī’’ti aññathā byākāsiṃ. Somayāgeti navacande uṭṭhite somayāgaṃ nāma yakkhabaliṃ kariṃsu, tasmiṃ upaṭṭhite. Samanuññāsinti samanuñño āsiṃ. Surāmerayamādhukāti piṭṭhasurādisurañca pupphāsavādimerayañca pakkamadhu viya madhuraṃ maññamānā. Ye janā paṭhamāsu noti ye no gāme janā paṭhamaṃ evarūpā āsuṃ ahesuṃ. Bahūnaṃ teti te ekadivasaṃ ekasmiṃ chaṇe patte bahūnaṃ anatthāya majjapānaṃ akappayiṃsu.

‘‘Dhiratthu subahū kāme, duggandhe bahukaṇṭake;

Ye ahaṃ paṭisevanto, nālabhiṃ tādisaṃ sukha’’nti. – gāthamāha;

Tattha bahukaṇṭaketi bahū paccāmitte. Ye ahanti yo ahaṃ, ayameva vā pāṭho. Tādisanti etādisaṃ kilesarahitaṃ jhānasukhaṃ.

‘‘Mahassādā sukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ sukhaṃ;

Ye kāme paṭisevanti, saggaṃ te upapajjare’’ti.

Tattha mahassādāti mahārāja, ete kāmā nāma mahāassādā, ito uttariṃ aññaṃ sukhaṃ natthi. Kāmasevino hi apāye anupagamma sagge nibbattantīti attho.

Taṃ sutvā bodhisatto tassā ‘‘nassa vasali, kiṃ kathesi, kāmesu sukhaṃ nāma kuto atthi, vipariṇāmadukkhā ete’’ti garahanto sesagāthā abhāsi –

‘‘Appassādā dukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ dukhaṃ;

Ye kāme paṭisevanti, nirayaṃ te upapajjare.

Sattīva urasi khittā, kāmā dukkhatarā tato.

Phālaṃva divasaṃtattaṃ, kāmā dukkhatarā tato.

‘‘Visaṃ yathā halāhalaṃ, telaṃ pakkuthitaṃ yathā;

Tambalohavilīnaṃva, kāmā dukkhatarā tato’’ti.

Tattha nettiṃsoti nikkaruṇo, idampi ekassa khaggassa nāmaṃ. Dukkhatarāti evaṃ jalitaṅgārakāsuṃ vā divasaṃ tattaṃ phālaṃ vā paṭicca yaṃ dukkhaṃ uppajjati, tatopi kāmāyeva dukkhatarāti attho. Anantaragāthāya yathā etāni visādīni dukkhāvahanato dukkhāni, evaṃ kāmāpi dukkhā, taṃ pana kāmadukkhaṃ itarehi dukkhehi dukkhataranti attho.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhave, kileso khuddako nāma natthi, appamattakopi paṇḍitehi niggahitabboyevā’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Tadā paccekabuddhā parinibbāyiṃsu, devī rāhulamātā ahosi, rājā pana ahameva ahosinti.

Pānīyajātakavaṇṇanā pañcamā.

[460] 6. Yudhañcayajātakavaṇṇanā

Pabbajissāmahaṃ rāja, taṃ devo anumaññatū’’ti.

Tattha paribyūḷhanti parivāritaṃ. Taṃ devoti taṃ mama pabbajjaṃ devo anujānātūti attho.

Atha naṃ rājā nivārento dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Sace te ūnaṃ kāmehi, ahaṃ paripūrayāmi te;

Yo taṃ hiṃ sati vāremi, mā pabbaja yudhañcayā’’ti.

‘‘Na matthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;

Dīpañca kātumicchāmi, yaṃ jarā nābhikīratī’’ti.

Tattha dīpañcāti tāta neva mayhaṃ kāmehi ūnaṃ atthi, na maṃ hiṃsanto koci vijjati, ahaṃ pana paralokagamanāya attano patiṭṭhaṃ kātumicchāmi. Kīdisaṃ? Yaṃ jarā nābhikīrati na viddhaṃseti, tamahaṃ kātumicchāmi, amatamahānibbānaṃ gavesissāmi, na me kāmehi attho, anujānātha maṃ, mahārājāti vadati.

Iti punappunaṃ kumāro pabbajjaṃ yāci, rājā ‘‘mā pabbajā’’ti vāreti. Tamatthamāvikaronto satthā upaḍḍhaṃ gāthamāha –

‘‘Putto vā pitaraṃ yāce, pitā vā puttamorasa’’nti.

Tattha vā-kāro sampiṇḍanattho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘evaṃ, bhikkhave, putto ca pitaraṃ yācati, pitā ca orasaṃ puttaṃ yācatī’’ti.

Sesaṃ upaḍḍhagāthaṃ rājā āha –

Tassattho – ayaṃ te tāta nigamavāsimahājano yācati, nagarajanopi mā tvaṃ pabbajāti.

Kumāro punapi pañcamaṃ gāthamāha –

Māhaṃ kāmehi sammatto, jarāya vasamanvagū’’ti.

Tattha vasamanvagūti mā ahaṃ kāmehi sammatto pamatto jarāya vasagāmī nāma homi, vaṭṭadukkhaṃ pana khepetvā yathā ca sabbaññutaññāṇappaṭivijjhanako homi,. Tathā maṃ olokehīti adhippāyo.

Evaṃ vutte rājā appaṭibhāṇo ahosi. Mātā panassa ‘‘putto te, devi, pitaraṃ pabbajjaṃ anujānāpetī’’ti sutvā ‘‘kiṃ tumhe kathethā’’ti nirassāsena mukhena suvaṇṇasivikāya nisīditvā sīghaṃ vinicchayaṭṭhānaṃ gantvā yācamānā chaṭṭhaṃ gāthamāha –

‘‘Ahaṃ taṃ tāta yācāmi, ahaṃ putta nivāraye;

Ciraṃ taṃ daṭṭhumicchāmi, mā pabbaja yudhañcayā’’ti.

‘‘Ussāvova tiṇaggamhi, sūriyuggamanaṃ pati;

Evamāyu manussānaṃ, mā maṃ amma nivārayā’’ti.

Tassattho – amma, yathā tiṇagge ussavabindu sūriyassa uggamanaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti, pathaviyaṃ patati, evaṃ imesaṃ sattānaṃ jīvitaṃ parittaṃ tāvakālikaṃ aciraṭṭhitikaṃ, evarūpe lokasannivāse kathaṃ tvaṃ ciraṃ maṃ passasi, mā maṃ nivārehīti.

‘‘Taramāno imaṃ yānaṃ, āropetu rathesabha;

Mā me mātā tarantassa, antarāyakarā ahū’’ti.

Tassattho – tāta rathesabha, imaṃ mama mātaraṃ taramāno puriso suvaṇṇasivikāyānaṃ āropetu, mā me jātijarābyādhimaraṇakantāraṃ tarantassa atikkamantassa mātā antarāyakarā ahūti.

‘‘Abhidhāvatha bhaddante, suññaṃ hessati rammakaṃ;

Yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā.

Soyaṃ kumāro pabbajito, kāsāyavasano balī’’ti.

Tattha abhidhāvathāti parivāretvā ṭhitā nāriyo sabbā vegena dhāvathāti āṇāpeti. Bhaddanteti evaṃ gantvā ‘‘bhaddaṃ tava hotū’’ti vadatha. Rammakanti rammanagaraṃ sandhāyāha. Yohu seṭṭhoti yo rañño putto sahassassa seṭṭho ahosi, so pabbajitoti pabbajjāya gacchantaṃ sandhāyevamāha.

‘‘Ubho kumārā pabbajitā, yudhañcayo yudhiṭṭhilo;

Pahāya mātāpitaro, saṅgaṃ chetvāna maccuno’’ti.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā ‘‘na bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato rajjaṃ chaḍḍetvā pabbajitoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, yudhiṭṭhilakumāro ānando, yudhañcayo pana ahameva ahosi’’nti.

Yudhañcayajātakavaṇṇanā chaṭṭhā.

[461] 7. Dasarathajātakavaṇṇanā

‘‘Etha lakkhaṇa sītā ca, ubho otarathodaka’’nti.

Tassattho – etha lakkhaṇa sītā ca āgacchatha, ubhopi otaratha udakanti;

Te ekavacaneneva otaritvā aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ pitu pavattiṃ ārocento sesaṃ upaḍḍhagāthamāha –

‘‘Evāyaṃ bharato āha, rājā dasaratho mato’’ti.

Pitaraṃ kālakataṃ sutvā, na taṃ pasahate dukha’’nti.

Tattha pabhāvenāti ānubhāvena. Na taṃ pasahate dukhanti evarūpaṃ dukkhaṃ kena kāraṇena taṃ na pīḷeti, kiṃ te asocanakāraṇaṃ, kathehi tāva nanti.

Athassa rāmapaṇḍito attano asocanakāraṇaṃ kathento –

‘‘Yaṃ na sakkā nipāletuṃ, posena lapataṃ bahuṃ;

Sa kissa viññū medhāvī, attānamupatāpaye.

Aḍḍhā ceva daliddā ca, sabbe maccuparāyaṇā.

‘‘Phalānamiva pakkānaṃ, niccaṃ patanato bhayaṃ;

Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.

‘‘Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā;

Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahujjanā.

‘‘Paridevayamāno ce, kiñcidatthaṃ udabbahe;

Sammūḷho hiṃsamattānaṃ, kayirā taṃ vicakkhaṇo.

‘‘Kiso vivaṇṇo bhavati, hiṃsamattānamattano;

Na tena petā pālenti, niratthā paridevanā.

‘‘Yathā saraṇamādittaṃ, vārinā parinibbaye;

Evampi dhīro sutavā, medhāvī paṇḍito naro;

Khippamuppatitaṃ sokaṃ, vāto tūlaṃva dhaṃsaye.

Saṃyogaparamātveva, sambhogā sabbapāṇinaṃ.

‘‘Tasmā hi dhīrassa bahussutassa, sampassato lokamimaṃ parañca;

Aññāya dhammaṃ hadayaṃ manañca, sokā mahantāpi na tāpayanti.

‘‘Sohaṃ dassañca bhokkhañca, bharissāmi ca ñātake;

Sesañca pālayissāmi, kiccametaṃ vijānato’’ti. –

Imāhi dasahi gāthāhi aniccataṃ pakāseti.

Tattha nipāletunti rakkhituṃ. Lapatanti lapantānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tāta bharata, yaṃ sattānaṃ jīvitaṃ bahumpi vilapantānaṃ purisānaṃ ekenāpi mā ucchijjīti na sakkā rakkhituṃ, so dāni mādiso aṭṭha lokadhamme tathato jānanto viññū medhāvī paṇḍito maraṇapariyosānajīvitesu sattesu kissa attānamupatāpaye, kiṃkāraṇā anupakārena sokadukkhena attānaṃ santāpeyyā’’ti.

Niccaṃ patanatoti idaṃ vuttaṃ hoti – yathā hi tāta bharata, pakkānaṃ phalānaṃ pakkakālato paṭṭhāya ‘‘idāni vaṇṭā chijjitvā patissanti, idāni patissantī’’ti patanato bhayaṃ niccaṃ dhuvaṃ ekaṃsikameva bhavati, evaṃ āsaṅkanīyato evaṃ jātānaṃ maccānampi ekaṃsikaṃyeva maraṇato bhayaṃ, natthi so khaṇo vā layo vā yattha tesaṃ maraṇaṃ na āsaṅkitabbaṃ bhaveyyāti.

Attānamattanoti attano attabhāvaṃ sokaparidevadukkhena hiṃsanto. Na tenāti tena paridevena paralokaṃ gatā sattā na pālenti na yāpenti. Niratthāti tasmā tesaṃ matasattānaṃ ayaṃ paridevanā niratthakā. Saraṇanti nivāsagehaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā paṇḍito puriso attano vasanāgāre āditte muhuttampi vosānaṃ anāpajjitvā ghaṭasatena ghaṭasahassena vārinā nibbāpayateva, evaṃ dhīro uppatitaṃ sokaṃ khippameva nibbāpaye. Tūlaṃ viya ca vāto yathā saṇṭhātuṃ na sakkoti, evaṃ dhaṃsaye viddhaṃseyyāti attho.

Macco ekova accetīti ettha tāta bharata, ime sattā kammassakā nāma, tathā hi ito paralokaṃ gacchanto satto ekova acceti atikkamati, khattiyādikule jāyamānopi ekova gantvā jāyati. Tattha tattha pana ñātimittasaṃyogena ‘‘ayaṃ me pitā, ayaṃ me mātā, ayaṃ me mitto’’ti saṃyogaparamātveva sambhogā sabbapāṇīnaṃ, paramatthena pana tīsupi bhavesu kammassakāvete sattāti attho.

Ete aniccā manujesu dhammā, mā soca kiṃ socasi poṭṭhapādā’’ti. (jā. 1.4.114) –

Imesaṃ aṭṭhannaṃ lokadhammānaṃ yena kenaci cittaṃ pariyādīyati, tassa ca aniccataṃ ñatvā ṭhitassa dhīrassa pituputtamaraṇādivatthukā mahantāpi sokā hadayaṃ na tāpayantīti. Etaṃ vā aṭṭhavidhaṃ lokadhammaṃ ñatvā ṭhitassa hadayavatthuñca manañca mahantāpi sokā na tāpayantīti evampettha attho daṭṭhabbo.

‘‘Dasa vassasahassāni, saṭṭhi vassasatāni ca;

Kambugīvo mahābāhu, rāmo rajjamakārayī’’ti. –

Ayaṃ abhisambuddhagāthā tamatthaṃ dīpeti.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā dasarathamahārājā suddhodanamahārājā ahosi, mātā mahāmāyādevī, sītā rāhulamātā, bharato ānando, lakkhaṇo sāriputto, parisā buddhaparisā, rāmapaṇḍito pana ahameva ahosinti.

Dasarathajātakavaṇṇanā sattamā.

[462] 8. Saṃvarajātakavaṇṇanā

Rājāpi tesaṃ amaccehi paṇṇākāraṃ gāhāpetvā paṭimaggaṃ peseti. Kumārā nātimahantena parivārena pattikāva āgantvā rājanivesanaṃ abhiruhitvā saṃvaramahārājassa nipaccakāraṃ dassetvā nīcāsane nisīdiṃsu. Saṃvaramahārājā setacchattassa heṭṭhā sīhāsane nisīdi, mahanto yaso mahantaṃ sirisobhaggaṃ ahosi, olokitolokitaṭṭhānaṃ kampi. Uposathakumāro saṃvaramahārājassa sirivibhavaṃ oloketvā ‘‘amhākaṃ pitā attano accayena saṃvarakumārassa rājabhāvaṃ ñatvā maññe amhākaṃ janapade datvā imassa na adāsī’’ti cintetvā tena saddhiṃ sallapanto tisso gāthā abhāsi –

Ime kumāre pūjento, na taṃ kenaci maññatha.

‘‘Tiṭṭhante no mahārāje, adu deve divaṅgate;

Ñātī taṃ samanuññiṃsu, sampassaṃ atthamattano.

‘‘Kena saṃvara vattena, sañjāte abhitiṭṭhasi;

Kena taṃ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā’’ti.

Taṃ sutvā saṃvaramahārājā attano guṇaṃ kathento cha gāthā abhāsi –

‘‘Na rājaputta usūyāmi, samaṇānaṃ mahesinaṃ;

Sakkaccaṃ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṃ.

‘‘Te maṃ dhammaguṇe yuttaṃ, sussūsamanusūyakaṃ;

Samaṇā manusāsanti, isī dhammaguṇe ratā.

‘‘Tesāhaṃ vacanaṃ sutvā, samaṇānaṃ mahesinaṃ;

Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano.

‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;

Tesaṃ nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṃ bhattavetanaṃ.

‘‘Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā;

Bārāṇasiṃ voharanti, bahumaṃsasurodanaṃ.

Tesu me vihitā rakkhā, evaṃ jānāhuposathā’’ti.

Mahāmattāti bhātika, mayhaṃ mahāpaññā mantesu kusalā mahāamaccā ceva avasesamantino ca paricārakā atthi. Iminā imaṃ dasseti ‘‘tumhe mantasampanne paṇḍite ācariye na labhittha, amhākaṃ pana ācariyā paṇḍitā upāyakusalā, te no setacchattena yojesu’’nti. Bārāṇasinti bhātika, mama chattaṃ ussāpitakālato paṭṭhāya ‘‘amhākaṃ rājā dhammiko anvaddhamāsaṃ devo vassati, tena sassāni sampajjanti, bārāṇasiyaṃ bahuṃ khāditabbayuttakaṃ macchamaṃsaṃ pāyitabbayuttakaṃ surodakañca jāta’’nti evaṃ raṭṭhavāsino bahumaṃsasurodakaṃ katvā bārāṇasiṃ voharanti. Phītāti hatthiratanaassaratanamuttaratanādīni āharitvā nirupaddavā vohāraṃ karontā phītā samiddhā. Evaṃ jānāhīti bhātika uposatha ahaṃ imehi ettakehi kāraṇehi sabbakaniṭṭhopi hutvā mama bhātike abhibhavitvā setacchattaṃ patto, evaṃ jānāhīti.

Athassa guṇaṃ sutvā uposathakumāro dve gāthā abhāsi –

‘‘Dhammena kira ñātīnaṃ, rajjaṃ kārehi saṃvara;

Medhāvī paṇḍito cāsi, athopi ñātinaṃ hito.

Amittā nappasahanti, indaṃva asurādhipo’’ti.

Saṃvaramahārājā sabbesampi bhātikānaṃ mahantaṃ yasaṃ adāsi. Te tassa santike māsaḍḍhamāsaṃ vasitvā ‘‘mahārāja janapadesu coresu uṭṭhahantesu mayaṃ jānissāma, tvaṃ rajjasukhaṃ anubhavā’’ti vatvā attano attano janapadaṃ gatā. Rājāpi bodhisattassa ovāde ṭhatvā āyupariyosāne devanagaraṃ pūrento agamāsi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhu evaṃ tvaṃ pubbe ovādakkhamo, idāni kasmā vīriyaṃ na akāsī’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.

Tadā saṃvaramahārājā ayaṃ bhikkhu ahosi, uposathakumāro sāriputto, sesabhātikā therānutherā, parisā buddhaparisā, ovādadāyako amacco pana ahameva ahosinti.

Saṃvarajātakavaṇṇanā aṭṭhamā.

[463] 9. Suppārakajātakavaṇṇanā

Atīte kururaṭṭhe kururājā nāma rajjaṃ kāresi, kurukacchaṃ nāma paṭṭanagāmo ahosi. Tadā bodhisatto kurukacche niyāmakajeṭṭhakassa putto hutvā nibbatti pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo, ‘‘suppārakakumāro’’tissa nāmaṃ kariṃsu. So mahantena parivārena vaḍḍhanto soḷasavassakāleyeva niyāmakasippe nipphattiṃ patvā aparabhāge pitu accayena niyāmakajeṭṭhako hutvā niyāmakakammaṃ akāsi, paṇḍito ñāṇasampanno ahosi. Tena āruḷhanāvāya byāpatti nāma natthi. Tassa aparabhāge loṇajalapahaṭāni dvepi cakkhūni nassiṃsu. So tato paṭṭhāya niyāmakajeṭṭhako hutvāpi niyāmakakammaṃ akatvā ‘‘rājānaṃ nissāya jīvissāmī’’ti rājānaṃ upasaṅkami. Atha naṃ rājā agghāpaniyakamme ṭhapesi. So tato paṭṭhāya rañño hatthiratanaassaratanamuttasāramaṇisārādīni agghāpesi.

‘‘Ummujjanti nimujjanti, manussā khuranāsikā;

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti.

Evaṃ tehi puṭṭho mahāsatto attano niyāmakasuttena saṃsanditvā dutiyaṃ gāthamāha –

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Nāvāya vippanaṭṭhāya, khuramālīti vuccatī’’ti.

Tattha payātānanti kurukacchapaṭṭanā nikkhamitvā gacchantānaṃ. Dhanesinanti tumhākaṃ vāṇijānaṃ dhanaṃ pariyesantānaṃ. Nāvāya vippanaṭṭhāyāti tāta tumhākaṃ imāya videsaṃ pakkhandanāvāya kammakārakaṃ pakatisamuddaṃ atikkamitvā sampatto ayaṃ samuddo ‘‘khuramālī’’ti vuccati, evametaṃ paṇḍitā kathentīti.

‘‘Yathā aggīva sūriyova, samuddo paṭidissati;

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. – gāthāya taṃ pucchiṃsu;

Nāvāya vippanaṭṭhāya, aggimālīti vuccatī’’ti.

Tasmiṃ pana samudde suvaṇṇaṃ ussannaṃ ahosi. Mahāsatto purimanayeneva tatopi suvaṇṇaṃ gāhāpetvā nāvāyaṃ pakkhipāpesi. Nāvā tampi samuddaṃ atikkamitvā khīraṃ viya dadhiṃ viya ca obhāsantaṃ dadhimāliṃ nāma samuddaṃ pāpuṇi. Vāṇijā –

‘‘Yathā dadhīva khīraṃva, samuddo paṭidissati;

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

Mahāsatto anantaragāthāya ācikkhi –

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Nāvāya vippanaṭṭhāya, dadhimālīti vuccatī’’ti.

‘‘Yathā kusova sassova, samuddo paṭidissati;

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

So anantaragāthāya ācikkhi –

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Nāvāya vippanaṭṭhāya, kusamālīti vuccatī’’ti.

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

Mahāsatto anantaragāthāya kathesi –

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Nāvāya vippanaṭṭhāya, naḷamālīti vuccatī’’ti.

Vāṇijā naḷamāliṃ atikkantā balavāmukhasamuddaṃ nāma passiṃsu. Tattha udakaṃ kaḍḍhitvā kaḍḍhitvā sabbato bhāgena uggacchati. Tasmiṃ sabbato bhāgena uggate udakaṃ sabbato bhāgena chinnapapātamahāsobbho viya paññāyati, ūmiyā uggatāya ekato papātasadisaṃ hoti, bhayajanano saddo uppajjati sotāni bhindanto viya hadayaṃ phālento viya ca. Taṃ disvā vāṇijā bhītatasitā –

‘‘Mahabbhayo bhiṃsanako, saddo suyyatimānuso;

Yathā sobbho papātova, samuddo paṭidissati;

Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo aya’’nti. –

Gāthāya tassapi nāmaṃ pucchiṃsu.

‘‘Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Nāvāya vippanaṭṭhāya, balavāmukhīti vuccatī’’ti. –

Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ;

Etena saccavajjena, sotthiṃ nāvā nivattatū’’ti.

Tattha yatoti yato paṭṭhāya ahaṃ attānaṃ sarāmi, yato paṭṭhāya camhi viññutaṃ pattoti attho. Ekapāṇampi hiṃsitanti etthantare sañcicca ekaṃ kunthakipillikapāṇampi hiṃsitaṃ nābhijānāmi. Desanāmattamevetaṃ, bodhisatto pana tiṇasalākampi upādāya mayā parasantakaṃ na gahitapubbaṃ, lobhavasena paradāraṃ na olokitapubbaṃ, musā na bhāsitapubbā, tiṇaggenāpi majjaṃ na pivitapubbanti evaṃ pañcasīlavasena pana saccakiriyaṃ akāsi, katvā ca pana puṇṇapātiyā udakaṃ nāvāya dhure abhisiñci.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbepi tathāgato mahāpaññoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā parisā buddhaparisā ahesuṃ, suppārakapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.

Suppārakajātakavaṇṇanā navamā.

Jātakuddānaṃ –

Mātuposaka juṇho ca, dhamma udaya pānīyo;

Yudhañcayo dasaratho, saṃvaro ca suppārako;

Ekādasanipātamhi, saṅgītā nava jātakā.

Ekādasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.